Lai kāds būtu mūsu ieņemamais amats ikdienā, nereti pat vairākas reizes dienā mēs kļūstam par apkalpojošās sfēras klientiem un nonākam saskarē ar pārdevējiem, frizieriem, viesmīļiem, meistariem, transportlīdzekļu vadītājiem un virkni citu profesiju pārstāvjiem, kuru darba pienākumos ietilpst laipna attieksme pret klientiem. Šodien, kad tiek samazināts darba vietu skaits un bezdarbnieku rindas tikai aug, būtu loģiski, ja apkalpojošā sfērā strādājošie pret klientiem izturētos maksimāli laipni. Redakcija nolēma izpētīt, vai tas atbilst patiesībai.

Cienīt klienta laiku

Andrejs kādā celtniecības materiālu veikalā iegādājās vairākas koka durvis savai mājai. “Ar pārdevēju vienojāmies, ka pēc durvīm aizbraukšu nākošajā dienā pulksten 15. Ierados noteiktajā laikā, bet veikala servisa punktā neviena cilvēka. Viens veikala darbinieks atcerējās, ka kolēģis aizgājis pusdienās,” stāstīja Andrejs. “Vai tad šis cilvēks iepriekšējā dienā man nevarēja pateikt citu ierašanās laiku? Protams, katram jāpaēd, bet vajag cienīt arī klientu!”

Sanita ir jaunā māmiņa, un viņa joprojām ar nepatiku atceras fotosalonā piedzīvoto. “Trīs mēnešus vecajai meitiņai vajadzēja pases bildi. Kad ar bērnu uz rokām iegāju salonā, jau radās aizdomas, ka labi nebūs. Fotogrāfs pat acis nepacēla no avīzes, kuru lasīja, un rāmi turpināja dzert savu kafiju. Teksti bija šādi: ak, zīdainis jāfotografē? Lai tad es viņu nosēdinot. (?!) Viņš nesēž? Tad tur no bildes nekas labs nesanāks. Sapratu, ka fotogrāfam vienkārši slinkums pacelt savu dibenu no krēsla un sākt strādāt. Aizgāju uz citu salonu, un tur viss notika ātri, laipni un bez kādas ņemšanās,” pastāstīja Sanita. “Manuprāt, strādājot ar cilvēkiem, lai kādas profesijas pārstāvis tu būtu, laipnība un pretimnākoša attieksme ir pašsaprotama.”

Kādēļ tā notiek?

Savs viedoklis ir SIA “Pica serviss” personāla daļas vadītājai Ilzei Latvelei: “Iespējams, viens otrs apkalpojošā sfērā strādājošs darbinieks jūtas aizvainots, ka viņam samazināta alga, jāstrādā mazāk (vai vairāk) stundu. Aizvainojums bieži rodas no nesapratnes un nespējas situāciju novērtēt kopumā.” Šajā sakarībā I. Latvele uzsver, ka liela nozīme tomēr ir darbinieku izglītotībai un tam, vai vispār konkrētais darbs cilvēkam iet pie sirds.

“No apkalpojošās sfēras darbinieku puses neesmu saskārusies ar rupjību vai nelaipnību. Man šķiet, ka tagad reti kurš vēl nesaprot, kā cēlusies katra klienta vērtība. Ja tev ir klients, tu vari strādāt un uzņēmums var strādāt un nopelnīt. Var teikt, ka šis ir izdevīgs laiks klientiem, jo viņi ir tie, kuru spēkos noteikt, “kurš uzņēmums dzīvos, kurš mirs”,” sacīja SIA “Finanšu konsultācijas” direktore Inga Meakiča.

Plašākus bēdu stāstus, kā arī viesnīcas “Hotel 21” direktores Dairas Jēces viedokli un iemesklus, kādēļ dažkārt no apkalpojošā sfērā strādājošajiem jūtam negatīvu attieksmi lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18.aprīļa numurā Daigas Luteres publikācijā.