Šodien svinīgi atklās rekonstruēto Brīvības ielu. Taču spēkratu vadītājiem par būvnieku darba izpildi ir daudz jautājumu un neskaidrību. Lai gan tas ir viens no vērienīgākajiem projektiem pilsētā pēdējo gadu laikā, braucēji lielākoties nav apmierināti.

Autovadītāji liek plusus un mīnusus

“Tiešām liels prieks, ka Liepājā ir par vienu skaistāku, sakārtotāku ielu vairāk, bet es labprātāk izmantoju pievadceļu. Ļoti nepatīk daudzie luksofori, kas salikti visas Brīvības ielas garumā, jāapstājas ik pēc dažiem metriem, bet pa pievadceļu varu braukt uz 70 km/h un ne reizi nav jāapstājas. Tā kā šos ceļus izmantoju katru dienu, tad pievadceļš man ir ļoti ērts un galvenais laika ziņā ekonomisks. Rekonstruētajā Brīvības ielā man ļoti patīk izgaismotās gājēju pārejas. Ne tikai visuāli skaisti izskatās, sevišķi braucot nakts stundās, bet arī radīta lielāka drošība gājējiem,” par plusiem un mīnusiem izteicās autovadītāja Sanita.

Savukārt Atis noskaņots daudz negatīvāk: “Šaurs, luksofori pie luksoforiem, pa vidu dārzniecība, nekvalitatīvs asfalts.” Viņš nevarēja nosaukt neko, kas, viņaprāt, būtu vērtējams ar pluss zīmi.

“Ja atklāti, tad es laikam esmu sasniedzis to vecumu un tik daudz dažādus brīnumus redzējis uz ielām un ceļiem, ka mani drīzāk vairāk patīk, nekā nepatīk Brīvības iela,” atzinās šoferis Jānis, jo esot forša sadalošā josla, kas slāpēs vēlmes trakotājiem. “Salīdzinot ar to, kas bija, vismaz izskatīsies “lepnas ieejas durvis” pilsētai.” Vienīgais, kas viņam šķiet jocīgs, ir savienojums pie sliedēm uz Grobiņas pusi. Labāk tajā vietā, Jāņaprāt, būtu iederējies kārtīgs aplis. Un vēl nav skaidrs, kā vadītāji izjutīs savienojuma vietu pie metalurga.

Bet Rihards bija viens no retajiem uzrunātajiem autovadītājiem, kuram pagaidām liekas, ka satiksmes luksoforu nav par daudz. “Man lielākoties sanāk braukt no CSDD pa labi uz “Statoil” pusi, kas sanāk ārā no centra. Tāpēc pagaidām nevaru teikt, ka luksofori mani baigi kaitinātu,” paskaidro vīrietis. Viņš atzinīgi novērtē to, ka ir speciāli izveidota ietve gājējiem un celiņš velobraucējiem. “Vienīgais, kas neapmierina, ir asfalta seguma kvalitāte, jo braicot brīžiem liekas, ka tas nav īpaši līdzeni uzklāts, kā arī lietus laikā veidojas lielas peļķes. Bet, iespējams, par tā patieso kvalitāti varēs spriest tikai pēc kāda laika,” rezumēja Rihards.

“Esmu braucis kādas trīs reizes. Kas man patīk? Plašums, sakoptība, sakārtotas ceļmalas, kreisie pagriezieni no atsevišķas joslkas, pārredzamība uz brauktuves,” uzskaita Igors, taču kā kaitinoši atkal tiek nosaukti luksofori.

Laurai dīvaina vieta liekas sašaurinājums Brīvības ielas galā, tuvāk Liepājas robežai, ko pa vidu atdala bruģa zona. “Kas notiks, kad ziemā uzsnigs sniegs un to vajadzēs šķūrēt pa malām?” viņa jautā. “Visādi citādi iela liekas plata, taču satiksmes organizētību neesmu vēl ievērtējusi, jo galvenokārt pārvietojos pa pievedceļu.” Arī Gunitu, kas ikdienā izmanto satikmes autobusu, satrauc, kāda situācija varētu izvērsties ziemā: “Man šķiet, ka braukšana ir vairāk apgrūtināta, nekā pirms tam. Bail pat domāt, kas notiks, kad uzsnigs prāvāks sniegs. Vismaz es nesaprotu, kā tad pa tām šaurajām ejām, īpaši pie dzelzceļa pārbrauktuves, izbrauks lielie autobusi.”

Lietusūdeni novada gūlijās

Brīvības ielas rekonstrukcijas projekta realizējošās firmas SIA “Šlokenbeka” pārstāvis Māris Reimats, runājot par ceļa viļņveidīgo reljefu, skaidro, ka tas veidots tā, lai lietusūdens no ceļa virsmas tiktu novadīts gūlijās. “Šāds ceļa reljefs nebūtu vajadzīgs, ja ceļa malās nebūtu apmales, bet tad ūdens no ceļa plūstu pāri gājēju pārejām,” uzsver M.Reimants, tāpēc, lai ūdeni novadītu, jātaisot augstākie un zemākie punkti.

“Jāatceras, ka Liepājā ir gruntsūdens līmenis ir aptuveni 30 centimetru dziļumā, kā rezultātā grāvji jau tā ir puspilni ar ūdeni, un nomaļākās ceļa malās veidojas purvam līdzīga situācija, kā tas bija novērojums ne tik sen tajā pašā Brīvības ielas posmā. Esošajam gruntsūdens līmenim, pievienojot vēl no 60 tūkstošiem kvadrātmetru asfalta seguma savākto lietusūdeni, situācija neuzlabotos,” kāpēc pasūtītājs izvēlējies lietusūdeni novadīt notekūdeņu sistēmā komentē M. Reimats. Ūdens nokļūst notekūdeņu caurulē, kas sākumā ir 40 centimetru, bet beigās diametrā sasniedz vienu metru.

“Jā, vizuāli, iespējams, cilvēkiem šāds tehniskais risinājums liekas jocīgs, bet savādāk atrisināt notekūdeņu novadīšanu nevar,” sacīja SIA “Šlokenbeka” pārstāvis. Reljefu varētu taisīt mazliet savādāku, kad ceļa centrālā ass ir taisna, bet malējā – viļņveida. “Šaubos vai šāds risinājums būtu ērtāks, jo sanāktu, ka katra automašīnas puse brauktu pa savādāku ceļa reljefu,” domā M. Reimats.

Kāpēc veidojas peļķes?

“Ceļa kritums ir ļoti mazs – 0,4% uz metru. Pagriezienos tas ir vēl mazāks un lietus laikā ūdens pie šādiem niecīgiem kritumiem uzreiz nevar pazust. Tas uzkrājās vairāk, kur kritumi ir niecīgi un, nokrišņiem rimstoties, lēnām aiztek uz zemāko punktu. Jārēķinās arī at to, ka vēl kādu laiku pēc asfalsta uzklāšanas, tas ir ar tādu kā tauku plēvi, kas kavē ūdens plūsmu,” par ūdens lāmām sacīja M. Reimats.

“Ja runā par ceļa segumu, tad Brīvības ielas virskārtai izmantots šķembu – mastikas asfalts, kam pievienotas celulozes piedevas, lai palielinātu seguma izturību pret lielu slodzi. Asfalta virsma ir veidota poraina, lai ceļa segums nodrošinātu labāku saķeri ar automašīnu riepām. Turklāt poraina ir tikai virsējā, aptuveni vienu centimetru, biezā kārta,” norāda M. Reimats.

Daudziem autovadītājiem vizuāli liekas, ka brauktuve ir šaura, taču SIA “Šlokenbeka” pārstāvis uzsver, ka vienas joslas platums ir trīs metri un 50 centimetri, kas esot standarts. Kopā uz abām joslām sanākot 7 metri. “Iespējams, ceļa malā esošās platās zaļās zonas un ceļa apmales rada šaurības efektu, bet, ja mēs to visu noņemam nost, tad septiņu metru plata braucamā daļa jebkurā pilsētā ir normāls platums. Ir arī četru metru un 50 centimetru platas braucamās daļas, bet tas ir ārpus pilsētu ceļiem,” skaidroja M. Reimats.

Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis uzskata, ka šobrīd Brīvības ielas profils ir mūsdienīgs, jo pirms tam bijusi tikai braucamā daļa, bez nomalēm, ietvēm, veloceliņa. “Sakārtotā notekūdeņu sistēma atstās pozitīvu iespaidu uz apkārt esošajām teritorijām un ūdens nekrāsies ceļam blakus esošajās pļavās un krūmos. Ļoti būtiski, ka lietusūdens nepapildinās gruntsūdeņus,” piebilda Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

“Par sniega novākšanu no Brīvības ielas nevajadzētu šaubīties, jo atbildīgie dienesti būs izplānojuši, kā to savākt. Tas ir tikai darba organizācijas jautājums,” pārliecināts V.Vitkovskis. Informējot par to, cik Liepāja ir gatava ielu uzturēšanai ziemas sezonā, dienesta pārstāvji atzina, ka Brīvības iela būs izaicinājums. Tiks īpaši domāts, kā to vislabāk uzturēt kārtībā.

Luksoforus vēl regulēs

Brīvības ielas rekonstrukcijas projekta koordinators Uldis Klaks-Kleins atzina, ka projekta dati, kas modelēti 2008.gadā, šā brīža situācijai nav īsti atbilstoši attiecībā uz uzstādītajiem luksoforiem, tāpēc līdz novembra beigām plānots tos regulēt. “Projekts tika veidots ar skatu nākotnē, kāda situācija varētu būt pēc 20 gadiem, tāpēc izveidotas papildus luksoforu vietas. Pētījām arī to, kā mazināt melnos punktus,” par tapšanas procesu pastāsta U. Klaks-Kleins.

“Patiesībā pēc būtības luksoforus nakts stundās nedrīkstētu atslēgt, uzstādot nakts režīmā ar mirgojošu signālu, taču, vērojot šā brīža satiksmes intensitāti, pēc papildus luksoforu noregulēšanas, izmaiņas varētu būt 14.novembra bulvāra krustojumā, pagriezienā uz lidostu un visticamāk arī Meldru ielas krustojumā,” informē projekta koordinators.