Pēc vairāku gadu izmisīgas cīņas un lūgšanām, beidzot šogad rekonstruēta daļa no tā sauktās Klaipēdas šosejas, kas līdz ar to atzīmējams kā viens no šī gada notikumiem. Septembrī, atklājot autoceļa Nīcas posmu, tika norādīts uz tā nozīmību – dzīvības ceļš kravām, tūristiem, iedzīvotājiem. Vai lietuviešu mūsu pilsētā ir jūtams vairāk?

Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa, vaicāta, vai dēļ tā, ka rekonstruēts līdz šim briesmīgā stāvoklī esošais autoceļš, kaimiņi lietuvieši pie mums brauc vairāk, sacīja, ka tik viennozīmīgi nevar teikt. “Jā, esmu dzirdējusi atsauksmes, ka lietuvieši pilsētā manīti vairāk, bet, vai tas ir tikai sakārtotā autoceļa dēļ, man grūti spriest, jo ir vēl vairāki citi punkti, kas sakrīt,” norāda I.Šoriņa. “Ir atsevišķi pasākumi, aktivitātes, kas viņiem šķiet interesantas. Mums ir apjomīga un ļoti laba sadarbība ar Palangas un Klaipēdas tūrisma centriem, viņu medijiem, sūtam tulkot jaunumus. Tā kā lāgā nezinām, vai tas ir kāds komplekss, vai tieši šoseja, vai kas cits,” I.Šoriņa gan piekrīt, ka sakārtota infrastruktūra tiešām ir viens no aspektiem, kas palīdz atvilināt šurp viesus. “Tagad jāsakrusto pirksti un jāgaida lidosta, kas arī dos zināmu pienesumu pilsētai.”

Kafejnīcas “Red Sun Buffet” viens no īpašniekiem Mareks Alberts, vaicāts par lietuviešu pieplūdumu, pārliecinoši to noraksta uz atjaunoto šoseju. “Es domāju, ka noteikti,” viņš sacīja, “varu pastāstīt kā bija, kad vēl šosejas nebija.

Saņēmām atteikumus. Viņi pie mums tiešām negribēja braukt – bojāt nervus, bojāt mašīnas. Tagad gan parādās arvien vairāk un vairāk, vasarā, ziemā, nedēļas nogalēs.”

M.Alberts piebilst, ka to ietekmējis arī uzbūvētais Palangas apvedceļš, kas ļauj pārvietoties pa autoceļu starp Liepāju un Klaipēdu, bez vajadzības neiegriežoties Palangā.

Savukārt viesnīcas “Līva” vadītājs Andis Deņisovs vairījās no konkrētas atbildes. “Nevaru teikt jā vai nē. Tas, protams, ir pluss, bet zīmīgu pienesumu dod arī “Lielais dzintars”, kur nav valodas barjeru. Atvērtais Palangas apvedceļš. Tā var būt saistība arī ar valūtu. Tā kā Lietuva ieviesusi eiro, nav vairs jāveic valūtas konvertācija, kas viennozīmīgi atvieglo norēķinus. Var savilkt diezgan daudz dažādu aspektu,” izsvēris A.Deņisovs. “Bet, protams, atjaunotais autoceļš ir ļoti nozīmīgs, bet skaitliski ar viesnīcas klientu datiem es to nevaru pamatot.” A.Deņisovs apliecināja, ka lietuvieši izvēlas nakšņot Liepājā, lai arī skaitāmies “tuvās ārzemes”. “Ne visu vienā dienā var paspēt. “Dzintars”, simfoniskais orķestris, Spa apmeklējums, spēle ledushallē. Tā ir, ka paliek vismaz uz divām dienām. Auditorijas ir dažādas.”

Viesnīcas “Kolumbs” vadītājs Ivo Bergmanis uzskata, ka šis jautājums ir “neīstā brīdī”. “Jūs zvanāt ziemā, kad to nevar just. Vasarā varbūt bija mazlietiņ vairāk, bet ziemā uz Liepāju nebrauc. Te nav ko darīt,” izteicās I.Bergmanis. “Ja nav kāds liels sporta pasākumus, vai kas tamlīdzīgs, tad neviens nebrauc vienkārši skatīt pilsētu vai tūrisma objektus.” 

Tā kā autoceļa posms atklāt tikai septembra beigās, tad kaut kāda plūsma no kaimiņzemes īsti neesot jūtama. “Varbūt nākamvasar,” cer I.Bergmanis un bilst, – daudzu cilvēku apziņā joprojām ir palicis, ka tur ceļš ir neizbraucams.

“Sataisīt septembrī un gaidīt, ka gāzīsies straumes – tas, manuprāt, ir diezgan lētticīgi. To, kas lietuviešus šurp varētu atvilināt, jājautā pašiem kaimiņiem. Viņi pateiks, ko darīt.”

Portāls jau vēstījis, 2015. gada vasarā SIA “Binders”, piesaistot apakšuzņēmējus SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” un SIA “Aizputes ceļinieks”, uzsāka būvdarbus šosejas Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.–50,49. kilometrs). Projekta laikā rekonstruēts 23 km garš ceļš iepriekš nokalpojušās šosejas vietā līdz pat pagriezienam uz Rucavu. Būvdarbi tika pabeigti šogad augusta beigās un izmaksāja 14,97 miljonus eiro (ieskaitot PVN).

Satiksmes ministrijas izstrādātā “Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam” paredz septiņu gadu laikā valsts autoceļos veikt vērienīgus kapitālieguldījumus. Līdzekļi paredzēti arī  autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža sakārtošanai pilnā apmērā. 2017.gadā plānots atjaunot segumu šosejas posmam 5,75 km garumā, 2018.gadā – sakārtot posmus 7,56 un 6,15 km garumā, bet 2019.gadā – vēl trīs posmus 4,25, 2,88 un 5,04 km garumā.