Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Jau februārī valsts apmaksāto pierakstu laiku vai nu nebija vispār, vai to ir maz, tikai dažiem ārstiem, lielākoties ne agrāk kā pēc pāris mēnešiem.
Pie acu ārsta var tikt kaut rīt
Marita pastāsta, ka februārī vēlējās pierakstīties Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) pie tiešās pieejamības speciālista, pie kura iet gadiem, un līdz šim vienmēr tikusi valsts apmaksātajā laikā, maksājot tikai pacienta līdzmaksājumu par ārsta konsultāciju.
“Ja mēneša otrajā pusē atvēru pierakstus, tad zināju, ka tikšu nākamā mēneša sākumā. Un, ja pēkšņi tomēr vēl kaut kas ārpus kārtas gadījās, vienmēr varēja atrast kādu valsts laiku.
Šī gada sākumā skatos pierakstu uz nākamo mēnesi, praktiski pie visiem jomas speciālistiem tikai maksas laiki un valsts laiks pēc mēneša vai vēlāk!”
sūdzas paciente.
Viņa risinājumu atradusi, dodoties pie tās pašas speciālistes Jaunliepājas poliklīnikā, kur bijusi pieejama arī valsts apmaksāta konsultācija, tiesa gan, tikai maijā.
“Man jau nav nekā steidzama, varu gaidīt,” pieredzē dalās Marita.
Ar līdzīgu stāstījumu padalās arī Daina no Grobiņas: “Domāju, ka tikai manam ārstam speciālistam nav pieejami valsts apmaksātie laiki tuvākajā mēnesī, bet tad paskatījos, ka arī citiem speciālistiem tajā pašā iestādē to nav!” viņa ir izbrīnīta.
Arī citi pacienti mums ziņo ko līdzīgu un vaicā:
“Vai tad valstī pāreja uz maksas medicīnu jau notikusi? Turpmāk par visām vizītēm nāksies maksāt pašiem?”
“Kurzemes Vārds” izpētīja, ka dažu dienu laikā var tikt uz valsts apmaksātu vizīti pie acu ārstiem jeb oftalmologiem, bet pie citiem speciālistiem tuvākajos mēnešos tiešām lielākoties pieejamas tikai vizītes par pacienta līdzekļiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) komunikācijas pārstāve Kitija Grīna pastāsta, ka šogad slimnīcām kopumā piešķirts mazāks finansējums nekā pērn, jo valsts budžeta prioritāte esot valsts aizsardzība un līdzekļi samazināti daudzām jomām, tostarp veselības aprūpei.
Konkrēti Liepājas slimnīcai ambulatorajai ārstēšanai finansējums samazinājies par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro:
2024. gadā valsts piešķirtais finansējums bija 5 067 999 eiro, bet šogad tas ir 4 447 304 eiro, vēsta NVD.
“Vienlaikus rinda valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai ikvienai ārstniecības iestādei jāveido, ievērojot ar valsti noslēgtā līguma nosacījumus,” paskaidro K. Grīna.
Tas paredz, ka pacienti prioritāri jāinformē par iespēju saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, norādot tuvāko iespējamo iedzīvotāja vēlmēm un nepieciešamā pakalpojuma steidzamībai atbilstošāko veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku, kā arī pēc pieprasījuma jāinformē iedzīvotājs par kopējo rindas garumu.
Ja tuvākajā ambulatorajā veselības centrā vai slimnīcā ir gara gaidīšanas rinda pie vēlamā ārsta, NVD aicina ielūkoties vietnē www.rindapiearsta.lv, kur iespējams iegūt informāciju par visām ārstniecības iestādēm, kurās ir pieejami valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, un noskaidrotu rindu garumu.
Vietnē tiek publicēta informācija, kuru ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī.
Taču, lai noskaidrotu aktuālo rindu garumu, jāsazinās ar konkrētās ārstniecības iestādes reģistratūru.
Piešķirtais finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem vienmērīgi tiek izdalīts visa gada garumā jeb uz 12 mēnešiem – naudas ir mazāk, līdz ar to valsts apmaksāto vizīšu laiku ir mazāk, paskaidroja Liepājas slimnīcā.
Uz Daugavpili jau nebrauks
Arī Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centra (JPVAC) valdes locekle Ilona Kodola apstiprina, ka naudas poliklīnikas speciālistu pakalpojumiem šogad piešķirts mazāk.
Sekundārajai ambulatorajai aprūpei JPVAC šogad piešķirts par 21 223 eiro mazāks finansējums, kas nozīmē, ka šogad par 1647 pieņemšanām mazāk būs pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi.
Mazāk naudas ir arī veselības aprūpei mājās – šeit piešķirts par 34 729 eiro mazāk, tātad retāk par valsts naudu varēs doties pie pacientiem mājās.
Tiesa, medicīniskajai rehabilitācijai gan piešķirts par 152 pieņemšanām jeb 6197 eiro vairāk.
“Bet ar to vienalga nepietiek, ņemot vērā šī pakalpojuma nozīmi, lai cilvēks pēc saslimšanas, piemēram, insulta, ātrāk varētu atgriezties darbā,” poliklīnikas vadītāja neslēpj, ka arī šajā pozīcijā prieka maz.
“Visi tie pakalpojumi, kas poliklīnikai ir jāsniedz, atstāti tajā pašā klāstā, tikai samazināta to pieejamība, jo sarucis finansējums, līdz ar to arī valsts apmaksāto konsultāciju, izmeklējumu skaits,”
viņa pastāsta.
“Piemēram, ja mēnesī ķirurgam paredzētas 100 pieņemšanas, papildus vēl jāskatās, cik tas varētu vidēji patērēt līdzekļus. Ja vienam būs operācija, paliks mazāk naudas citiem. Katru mēnesi skatāmies, vai iekļaujamies summās. Jādzīvo ar to, kā un kas ir,” neslēpj I. Kodola.
Arī poliklīnika vairāk piedāvā maksas pakalpojumus, līdzīgi kā LRS un citas iestādes.
“Ir cilvēki, kas spēj samaksāt, ir, kas nespēj.
Mediķi pēc tam vaino pacientus, ka viņi neiet pie ārstiem, bet ko darīt, ja iedzīvotāji vienkārši nespēj samaksāt? Viņi meklē iespēju ārstēties par valsts naudu, jo nevar atļauties iet pie ārsta par maksu.
Tāpat ne katrs var aizbraukt uz tālāku vietu, kur valsts apmaksātais pakalpojums ir pieejams. Arī braukšanai ir vajadzīga nauda. Ja vecs cilvēks, viņu kādam jāaizved, vajag degvielu, tuviniekam jāņem darbā brīvs laiks.
Ko tas dod liepājniekam, ja, piemēram, Daugavpilī, pakalpojums ir pieejams?” poliklīnikas vadītāja piekrīt, ka situācija ar finansējumu ir katastrofāla.
