Vasaras mēnešos, kas šogad ir īpaši tveicīgi, zvejas kuģi jūrā tikpat kā nedodas, bet ir pietauvoti krastam,  jo lielākā daļa zvejnieku pašlaik vaļojas.

“Tas gan vīriem daudzējādi ir bezalgas atvaļinājums, kas ienākumus nenes, jo ar jūliju ir spēkā mencu zvejas liegums, bet brētliņas mēs neķeram. Tāpat remontdarbus neveicam, jo tie nav nepieciešami,” sacīja firmas SIA “Ervils” vadītājs Ervils Laugalis.  Arī Liepājas Jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens apstiprināja, ka mencu zveja jūlijā un augustā ir stipri ierobežota.  To tagad atļauts veikt tikai atsevišķos zvejas rajonos un ievērojot īpašus zvejas nosacījumus. “Ar mencām tagad vairs nav tik vienkārši, kā tas bija agrāk un joprojām ir, piemēram, ar akmeņplekstēm, kuras lieguma laikā nedrīkst zvejot gar visu piekrasti. Mencām tagad ir izstrādāti īpaši un diezgan sarežģīti zvejas noteikumi, kas nosaka zvejas rajonus un īpašu kārtību, kas zvejniekiem strikti jāievēro,” viņš teica. Taču visas pārējās zivju sugas pašlaik ķert atļauts, un šo iespēju izmantojot gan  Liepājas piekrastes zvejnieki, kas jūrā dodas ar kuģiem “Līva” un “Airis”, gan pāvilostnieki, kuru rīcībā ir vairāki kuģīši, bet brētliņas, kuru kvalitāte tagad nav augsta, realizēšanai dzīvnieku barībai zvejojot Mārim Stankēvičam piederošo kuģu apkalpes.

A. Priediens pastāstīja, ka pirmajā pusgadā zvejniekiem par spīti zinātnieku skeptiskajām prognozēm esot izdevies vilkt diezgan brangus mencu lomus. Līdz ar to daudzi zvejas uzņēmumi ir jau nozvejojuši tos daudzumus, ko tiem pieļauj kvotas. Tādēļ ne tikai vasara, bet arī rudens puse zvejniekiem varot aizritēt bezdarbībā. “Bet kontrolieriem septembrī un oktobrī būs stingrāk jāraugās, lai noteikumi tiktu ievēroti, jo daudzi, jādomā, gribēs zvejot, neraugoties uz to, ka iespējas ir izsmeltas,” sprieda sektora vadītājs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Mencu zvejas kuģi tagad pietauvoti krastam.