Šī prasība varētu skart aptuveni 21 tūkstoti cilvēku. Daudzi nu steidz latviešu valodu mācīties, bet ir arī tādi, kuri meklē iespēju no valsts valodas prasmes pārbaudes izšmaukt.

Stāv rindā, lai pieteiktos kursiem

21 gadu vecajam Maksimam Ļevčenko, kurš no Maskavas uz dzīvi Liepājā pārcēlās pagājušā gada aprīlī, ir pastāvīgā uzturēšanā atļauja Latvijā.

Imigrācijas likuma izmaiņās viņš vēl nav iedziļinājies, tāpēc pagaidām neesot skaidrs, vai prasība par valsts valodas zināšanu pārbaudi attiecas arī uz viņu. Ja jā, tad jaunietis par to nemaz nesatraucas, jo latviešu valodu sācis mācīties jau uzreiz pēc ierašanās mūsu valstī.

”Valodas apguvē esmu ticis tik tālu, ka, piemēram, veikalā pārdevējiem varu latviski uzdot jautājumus un paskaidrot, kas man nepieciešams.

Komunicējot tikai latviski, spēju nokārtot un noslēgt līgumu par interneta pakalpojuma saņemšanu, savā mājoklī,” pastāsta jaunietis.

Maksims spriež, ka tiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo vai plāno dzīvot pastāvīgi, valsts valoda ir jāzina. Viņaprāt, mūsu valoda nemaz neesot tik ļoti sarežģīta – krievu un latviešu valodas gramatika esot līdzīga.

Jautāts, kādi latviešu vārdi viņam sagādājuši vislielākās grūtības, jaunietis min klasiku: ”šaursliežu dzelzceļš”.

Sākotnēji viņš latviešu valodu apguvis individuāli privātstundās, taču tas izmaksājis padārgi – no 15 līdz 20 eiro par nodarbību. Tāpēc oktobra beigās pieteicies latviešu valodas kursiem, kas sākšoties decembrī.

”Starp citu, kursus meklēju diezgan ilgu laiku,” viņš atklāj.

Liepājā interese par latviešu valodas apguvi pēc likumdošanas izmaiņām palielinājusies būtiski. Pilsētas bibliotēkās krievvalodīgie meklē tādas grāmatas kā ”Latviešu valoda trīs mēnešos”, ”Latviešu valodas gramatika” utt.

Arī Liepājas domē pēdējo mēnešu laikā krietni vairāk krievvalodīgo interesējušies par valsts valodas apmācības kursiem. Ja iepriekš par to apjautājušies pāris cilvēku mēnesī, tad tagad jau padsmit, pastāsta Liepājas pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne.

”Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir pārsteidzoši liels. Telefons vairākas dienas zvanīja bez apstājas, nespējām atbildēt, un cilvēki stāvēja rindā, lai pieteiktos. Šobrīd ir jau nedaudz mierīgāk,” pastāsta profesionālās tālākizglītības centra “PURE Academy” direktore Inga Sprice.

Latviešu valodas kursiem piesakoties lielākoties pensionāri vai seniori, kas vecāki par 60 gadiem. ”Viņu valodu zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Ir, kas valodu pārvalda ļoti labi, bet ir nobijies no eksāmena, tāpēc gatavs mācīties un atsvaidzināt zināšanas.

Lielākā daļa ir ar nelielām zināšanām. Daļa ir vispār bez valodas zināšanām,”

skaidro I. Sprice, turpinot: ”Protams, galvenais iemesls ir nepieciešamība nokārtot eksāmenu. Motivācija to izdarīt ir ļoti liela. Cilvēki tiešām cenšas. Vecums, protams, dara savu – grūti atcerēties un uztvert informāciju.

Tāpat cilvēki norāda, ka ļoti labprāt jau agrāk būtu apguvuši valodu, bet līdz šim nav bijusi liela nepieciešamība. Pirmkārt, nav bijis darbs ar cilvēkiem. Liela daļa bijuši šuvēji, apkopēji, sētnieki (pat kapu kopēji), vienkārša darba darītāji. Otrkārt, tiek norādīts, ka nav bijusi arī iespēja ikdienā lietot valodu, jo latvieši, tiklīdz sapratuši, ka saruna ir ar krievvalodīgo, pārgājuši uz krievu valodu.

Ir cilvēki, piemēram, pedagogi, kuri jau agrāk 2–3 reizes eksāmenu ir kārtojuši, bet nu jau esot pensijā un ikdienā latviešu valoda nav lietota, tāpēc aizmirsusies”.

“PURE Academy” direktore arī atzīmē, ka šobrīd tiek veidotas jaunas grupas latviešu valodas apguvei, kas mācības uzsāks pēc jaunā gada. ”Cenšamies visiem šo iespēju nodrošināt,” atzīmē I. Sprice.

To, ka pēc pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā interese par latviešu valodas kursiem ievērojami pieaugusi, apliecina arī valodu skola un tulkošanas aģentūra ”Valodu vēstniecība” un Liepājas Universitāte (LiepU).

”Latviešu valodu vēlas apgūt gan Krievijas pilsoņi, kas gatavojas valsts valodas zināšanu pārbaudei, gan cittautieši, kas ieprecējušies Latvijā,”

pauž ”Valodu vēstniecības” apmācību koordinatore Daiga Bindere.

LiepU Mūžizglītības nodaļas piedāvātajos latviešu valodas maksas kursos gada izskaņā bija nokomplektētas piecas apmācāmo grupas, vēl vairāk nekā simts pieteikumu saņemti nākamajām grupām, kam apmācības sākas janvārī.

”Galvenokārt tie ir seniori, vecāki par 50, 60 gadiem,” pastāsta LiepU speciāliste mūžizglītības un projektu jautājumos Viktorija Jākobsone.

Arī viņa vērtē, ka šo cilvēku latviešu valodas zināšanu līmenis ir dažāds. Pirmajā reizē, kad visas grupas sanāk kopā, testa veidā tiek pārbaudīts cilvēku valodas zināšanu līmenis. Testā maksimālais punktus skaits ir 82. ”Bija tādi cilvēki, kuri ieguva 76 punktus vai arī, piemēram, 23,” norāda LiepU pārstāve.

Ja testā iegūti 76 punkti, tas nozīmē, ka cilvēkam latviešu valodas prasmes ir pietiekamas, lai spētu nokārtot A2 līmeņa pārbaudi, tomēr viņi baidoties pārbaudījumā izgāzties. ”Viņiem vislielākā problēma ir runāšana. Tieši tajā šie cilvēki visvairāk trenējas, jo baidās, ka kaut ko pateikt nepareizi,” teic V. Jākobsone.

Daudzi steidz kļūt slimi

No latviešu valodas pārbaudījuma atbrīvoti cilvēki, kuri ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā; darba devējam uzrāda izglītības dokumentu, kas apliecina mūsu valsts valodas prasmi, kā arī personas, kuras apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā, ko apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

Tāpat pārbaudījums nebūs jākārto šeit dzīvojošiem nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem un vecāki par 75 gadiem, un arī tiem, kuriem būs likumā noteiktais ārsta atzinums, kas ļauj cilvēku atbrīvot no pārbaudījuma.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu atzinumu par atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas veselības stāvokļa dēļ pacientam varēs izsniegt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai psihiatrs, paredz MK noteikumi, kas stāsies spēkā ar jauno gadu.

Personai, kuru var daļēji vai pilnībā atbrīvot, ir jābūt funkcionēšanas ierobežojumiem vai diagnozēm, kas uzskaitītas MK noteikumos. Tādu ir daudz, un katra ar vairākiem apakšpaveidiem.

”Cilvēkam ir jābūt ļoti slimam, lai viņu pilnībā atbrīvotu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas!”

noteic Liepājas Reģionālās slimnīcas fizikālās terapijas un rehabilitācijas ārste Linda Šmaukstele.

”Agrāk mums atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kāds prasīja labi ja pāris reizes gadā – viens, divi cilvēki,” viņa piemetina.

Gan nodaļā, gan pie viņas personīgi un kolēģiem vērsušies cilvēki darbaspējīgā vecumā ar lūgumu, lai izraksta atzinumu, kas ļautu izvairīties no prasības, ko nosaka grozījumi likumdošanā, un stāsies spēkā no jaunā gada.

Pēdējā laikā nodaļā rindā iestājušies aptuveni 30 cilvēki, kas vēlas atbrīvojumu no valodas pārbaudījuma!

Atnāk kā baltas lapas

Dabūt atzinumu nav tik vienkārši – likumā nosauktie ārsti nevar vieni paši izdot uz savu galvu parakstītu atzinumu, kā varbūt šķiet.

Daudzi pat domā, ka viņi paši varēs ārstam noteikt jeb diktēt, kas jāraksta.

”Viņi atnāk kā baltas lapas, nekur pie citiem ārstiem nav bijuši un saka, ka viņiem bail, stress, lai atbrīvo! Taču jābūt objektīviem iemesliem!” norāda mediķe.

L. Šmaukstele skaidro, ka atzinums tiek veidots, pamatojoties vēl uz citu speciālistu izmeklējumiem, slēdzieniem un vērtējumiem par veselības stāvokli – visbiežāk psihiatra, klīniskā psihologa, neirologa, oftalmologa (acu ārsts), otolaringologa (LOR jeb kakla, ausu, deguna ārsts) uzrakstītu atzinumu.

Retāk nepieciešams kardiologa slēdziens – ja pacientam ir stenokardijas 4. klase vai tās pašas smaguma pakāpes sirds mazspēja.

Svarīgi, lai speciālisti ir droši un uzticami, piemēram, klīniskajam psihologam jābūt sertificētam.

”Mums, kas izsniedz atzinumus, tā ir liela atbildība – pārkāpjot savas tiesības, man kā ārstei var stāties spēkā kriminālatbildība. Turklāt šādos dokumentos nedrīkst pieļaut kļūdas, par to ārstus sauc uz sarkanā paklāja atskaitīties un paskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē,” viņa stāsta.

Ārstiem arī jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepieļautu kļūdas personu vārdos un uzvārdos – ja atrod nesakritības, dokumentu kārtošana aizņem vēl papildu laiku. Valsts valodas pārbaudes eksāmens sastāv no rakstīšanas, lasīšanas, klausīšanās un runāšanas daļas.

”Atbrīvojumus un iemeslus stingri pārbauda,” viņa uzsver. ”Piemēram, ir bijis gadījums, kad kādu ārstu izsauc sniegt paskaidrojumu, jo cilvēkam izsniegts atzinums, ka viņš var neiet uz valodas eksāmenu, jo ir uzrakstīta diagnoze, kas saistīta ar demenci, bet

tai pašā laikā viņš brīvi ar autobusu šķērsojis robežu un braucis uz ārzemēm iepirkties. Ja viņš var to darīt, kādēļ viņš nevarētu mācīties un kārtot pārbaudījumu?”

Tāpat nepatīkami pārpratumi sanāk, ja cilvēkam ir izsniegts atzinums par kādu smagāku diagnozi, bet izrādās, viņam pieder īpašums. ”Ja vari būt īpašuma pārvaldītājs, tad tas nozīmē, ka viss taču ir kārtībā!”

”Cilvēkiem ir jārēķinās, ka ne ar visām diagnozēm atbrīvos pilnībā. Var atbrīvot arī tikai daļēji no kādas pārbaudījuma daļas, atkarībā no tā, kādi traucējumi vai diagnoze atrasta un pamatota,” norāda daktere.

”Ir bijis gadījums, kad atnāk un saka, ka ir slikta dzirde – vajag atbrīvojumu. Ja tā ir, var atbrīvot no klausīšanās, bet ne no rakstīšanas.”

Tāpat L. Šmaukstele norāda, ka atbrīvojums pilnībā būs lielākoties ar visām garīgās veselības problēmām.

Vienlaikus mediķe vērš uzmanību, ka šādā veidā, prasot atzinumu un norādot uz kādām veselības problēmām, ir jārēķinās ar vēl papildu sekām. Piemēram, ja atklājas šāda diagnoze par pilnīgu atbrīvošanu, tas nozīmē ierobežojumus darbam, tas pats attiecas uz autovadītāja tiesībām.

”Sajūta, ka tagad daudzi meklē melno caurumu, lai atrastu iemeslu atbrīvojumam,” vērtē L. Šmaukstele. ”Mēs tam pieejam ļoti nopietni!

Taču ir cilvēki, kuri pat ir piedāvājuši samaksāt, lai tikai uzraksta atbrīvojumu eksāmena likšanai! Tā tas nenotiek!”

pieredzē dalās ārste, cerot, ka tomēr nav dakteri, kas piekrīt šādiem negodīgiem darījumiem.

”Uzskatu, ka arī ģimenes ārstiem jābūt informētiem par šīm prasībām un viņi varētu jau pašā procesa sākumā paskaidrot, kas līdz atzinuma sniedzēja apmeklējumam jāizdara, kādi speciālisti jāapmeklē,” viņa pauž.

Pie fizikālās terapijas un rehabilitācijas ārsta var nosūtīt ģimenes ārsts, taču pie šī speciālista rindā Liepājā jāgaida diezgan ilgs laiks – tā ir gara. Turklāt Liepājā šādi ārsti ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, visā Latvijā – nedaudz vairāk kā 100.

Tāpat jārēķinās ar lielām izmaksām – gala atzinums ap 100 eiro, taču jāmaksā arī visiem iesaistītajiem un nozīmētajiem speciālistiem, tas vienlaikus prasa laiku – vairākus mēnešus. ”Ja ir kādas veselības problēmas, jābūt izmeklējumiem,” rezumē L. Šmaukstele.

”Aicinu cilvēkus nebaidīties, bet tomēr mēģināt kārtot valodas pārbaudījumus! Turklāt nav jau jānokārto izcili!” viņa uzsver.

Lai saprastu, ir jārunā

Gunta Lagzda, latviešu valodas pedagoģe

Cittautiešiem latviešu valodas apguvē vislielākās grūtības sagādā garumzīmes. Tie, kuriem dzimtajā valodā nav garumzīmju, nedzird garos patskaņus.

Grūtības sagādā arī dzimtes – ja krievu valodā vārds ir vīriešu dzimtē, bet latviešu – sieviešu, tad cilvēkiem tas jūk.

Viņiem ir grūti iemācīties teoriju, ka mums dzimtes nosakāmas pēc noteiktām galotnēm. Protams, centīgs cilvēks to var iemācīties, bet tas ir grūti.

Tāpat cittautiešiem latviešu valodā ir sarežģīti nošķirt darbības vārdu laikus – tagadni, pagātni, nākotni.

Audzēkņiem vienmēr skaidroju, ka valoda ir dzīva un tā ir jālieto.

Viens ir mācīties teoriju, nākamais ir šajā valodā runāt. Tāpēc audzēkņiem saku: atrodiet draugus, paziņas, kaimiņus, ar kuriem jūs runāsiet latviski. Jo, tiklīdz cilvēks sāk runāt, tā arī valoda aiziet.

Tas, cik ilgā laikā var iemācīties latviešu valodu, ļoti atkarīgs no paša cilvēka un viņa motivācijas.

Pirms vairākiem gadiem man bija audzēkne, ja nemaldos, no Ukrainas. Viņa nemaz nezināja latviešu valodu. Mācījāmies aptuveni mēnesi. Viņa tiešām ļoti centīgi to darīja. Nevarētu teikt, ka viņa spētu latviski diskutēt par nopietnām tēmām, taču pēc aptuveni mēneša ilgas mācīšanās meitene pilnībā saprata valodu un tajā arī runāja.

Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri apmeklē kursus nepārtraukti un tā arī latviešu valodu nav iemācījušies.

UZZIŅAI

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst Valsts izglītības un satura centra izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.

Atbrīvojums no valsts valodas prasmes pārbaudes pilnībā:

• stenokardija un sirds mazspēja;
• psihiski un uzvedības traucējumi (diagnozes ar kodiem F00-F99, piemēram, demence, šizofrēnija, garīga atpalicība);
• funkcionēšanas ierobežojumi, piemēram, apziņas, orientēšanās, intelektuālās, psihosociālās, uzmanības, uztveres, domāšanas, augstākā līmeņa kognitīvās, sirds, asinsspiediena, atsevišķa uzdevuma izpildes traucējumi, stresa pārvarēšana un citas psiholoģiskas vajadzības (smagākie stāvokļi).

Daļējs atbrīvojums (jāpilda atsevišķas eksāmena daļas):

• atsevišķi funkcionēšanas ierobežojumi, piemēram, dažas ar valodu saistītas garīgās funkcijas, redzes, dzirdes, balss, runas, elpošanas, elpošanas muskuļu, locītavu un kaulu kustību, muskuļu spēja un tonusa, kā arī izturības funkcijas, kā arī patvaļīgo kustību kontroles funkcijas, nepatvaļīgo kustību funkcijas (piemēram, trīce), precīzu plaukstas kustību izmantošana u.c.

Avots: MK noteikumi

Es domāju tā: Vai latviešu valoda ir grūta?

Solveiga Logina – administratore:

– Latvietim grūti uz šādu jautājumu atbildēt. Domāju, ka ne, jo par to liecina fakti, ka atbraukušie ukraiņi, kas tiešām to grib, ātri iemācās latviski. Gan bērnam skolā, gan vēlāk kā pieaugušajam ļoti daudz kas tomēr atkarīgs no latviešu valodas skolotāja, kas māca. Ja cittautietim ir motivācija, viņš jebkuru valodu iemācīsies. Ja nav, tad ne.

Gunita Bumbiere – mamma:

– Dzirdēts, ka citi saka – grūti. Ja mācās no bērnības, tad nav grūta. Skolā mācoties, man padevās gan gramatika, gan literatūra, jo daudz lasīju grāmatas. Lai cittautietis iemācītos latviešu valodu, viņam vienkārši vajag vēlmi un gribēšanu. Vēl tā ir pašu latviešu atbildība un pašcieņa runāt latviski ar visiem, nevis tūlīt sākt runāt krieviski

Nikandrs Aleksejevs – students:

– Jā, ir grūta. Es esmu lietuvietis un mācījos krievu skolā, kur apguvu latviešu valodu. Man to mācīties tomēr bija vieglāk nekā krieviem, jo pastāv zināma līdzība ar lietuviešu valodu. Tagad jūtos perfekti, jo māku latviski runāt.

Lāsma Boikova – masiere:

– Laikam jā, jo lasīts, ka tā ir starp grūtākajām pasaules valodām gramatikas dēļ. Skolā literatūra un gramatika bija mīļas stundas. Ļoti novērtēju, ja latvieši raksta gramatiski pareizi un bez valodas kļūdām. Manuprāt, mācēt un respektēt dzimtās valodas likumus ir cieņa kā pret sevi, tā otru cilvēku. Jebkuru valodu var iemācīties, ja ir motivācija. Viss sākas galvā.

Harijs Mūrnieks – strādājošs pensionārs:

– Pats esmu latvietis, un man nav nekādu grūtību. To, ka šausmīgi grūta valoda, saka cittautieši, kas negrib mācīties latviski. Viņiem būtu daudz vieglāk, ja viņi nebaidītos kontaktēties un runāt ar latviešiem latviski. Tad valodu apgūtu daudz ātrāk.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.