Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums par vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvi visās vidusskolās tikai latviešu valodā raisījis viedokļu apmaiņu sabiedrībā un politiķu diskusijās. 

“Skolās, kurās mācības apgūst pēc mazākumtautību izglītības programmām, strādā pēc Ministru kabineta noteikumiem “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”. Tajos noteikta mācību satura apguve mazākumtautību skolās, proti, mazākumtautību valodā var nodrošināt mācības līdz 40 procentiem, bet pārējās, tas ir, 60 procenti, jānodrošina valsts valodā. Pieci mācību priekšmeti vidusskolā jāmācās valsts valodā. Liepājā šī attiecība tiek nodrošināta. Vēl vairāk, piemēram, A. Puškina 2. vidusskolā tikai trīs priekšmetus – fiziku, ķīmiju un matemātiku – māca krievu valodā,” situāciju iezīmēja Liepājas Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Inta Budriķe. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, kārtojot eksāmenu valsts valodā, uzdevumi ir identiski kā skolās ar latviešu, tā krievu mācībvalodu.

Taču skolās, kur mācās pēc mazākumtautību programmām, valsts valodas lietošanas praksē problēmu netrūkst. “Sāksim jau ar to, ka ir par vienu latviešu valodas mācību stundu mazāk. Tāpat valodas apguvē un pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā ir vēl viens aspekts, proti, pašu skolotāju valodas prasme. Cik mazākumtautību skolās ir tādu pedagogu, kuri var vienlīdz prasmīgi mācīt gan savu priekšmetu augstā līmenī, gan to darīt labā valsts valodā? “Katrā skolā domā par to, kā panākt, lai skolotājs spētu profesionāli mācīt pareizā latviešu valodā. Jāatzīst, ka valodas prasmes ir dažādas. Skolās kolēģiem valodu palīdz uzlabot latviešu valodas skolotāji, notiek kursi,” neslēpa Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. “Ja skolotājs ikdienā nelieto latviešu valodu, tā nebūs labā līmenī,” turpināja K. Niedre-Lathere, akcentējot, ka problēma nav bērnos. Ģimenē un arī sabiedrībā jāveicina nepieciešamība lietot latviešu valodu saziņā un visu veidu kontaktos. 

Liepājas Jūrniecības koledžā audzēkņi apgūst ar jūrniecību saistītas profesijas gan jūrskolas posmā, gan koledžā, kur mācās pēc vidusskolas. Tāpat starp tiem, kas apzināti iet uz savu mērķi, ir gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventi. Jūrniecības koledžas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase paskaidroja, ka visi koledžas mācībspēki ir beiguši kursus un visi var mācīt savu priekšmetu latviešu valodā. Liepājas Valsts tehnikumā tāpat uzņem audzēkņus gan ar pamatskolas, gan vidusskolas diplomu. Mācības visās specialitātēs notiek valsts valodā. “Pie mums mācās jaunieši, kas beiguši skolu ne tikai pēc latviešu, bet arī mazākumtautību izglītības programmas. Arī valsts valodas prasmes viņiem ļoti atšķirīgas. Ir jaunieši, kuriem pēc izrunas un vārdu krājuma nepateiksi, ka beiguši mazākumtautību skolu, un ir tādi, kuriem grūtības pat saziņā,” sacīja tehnikuma karjeras konsultante Ligita Reimane.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24. oktobra numurā.

#kvards-20171024-04#