“Andrej, pietiek ņemties ar meitenēm, sieva gaida uz valsi!” mundri uzsauc deju treneris Arnis Lešinskis, un cilvēki ratiņkrēslos sarosās. Visi ripina uz zāles vidu, ieņem pozīcijas, viņu partneri nostājas līdzās, ieskanas mūzika un… deja var sākties. Divas reizes nedēļā cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši ratiņkrēslā, pulcējas Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē, lai ļautos dejas priekam. Tad skan smiekli, ir sasārtuši vaigi un pēc nodarbības pavisam cits dzīvesprieks.

Tā viņi tiekas jau piecus gadus – tieši tik ilgi ar Sociālā dienesta gādību Liepājā darbojas ratiņdejotāju studija. Starp citu, vienīgā īsti stabilā Latvijā. Un lai neviens nesaka: kas tad ratiņkrēslā par dejošanu? Ir! Un kā vēl ir!

Par to, ka liepājnieki var dejot, kaut arī sēž ratiņkrēslos, viņi ir pateicīgi Artai Salmiņai. Viņa atceras, ka pirms pieciem gadiem, kad studiju dibināja, tas nav nācies viegli. Pirmkārt, tāpēc, ka nevienam deju pedagogam nebija pieredzes šādu cilvēku dejot mācīšanā. Otrkārt, arī paši ratiņos sēdošie bija ilgi un dikti jāpierunā, jāpārliecina un jāuzmundrina uzdrīkstēties ko tādu. “Tāpēc uzrakstiet, ka mums ir brīnišķīga priekšniece,” viņi tagad saka par Artu. Lai ratiņos sēdošie varētu nokļūt uz nodarbībām deju zālē, viņiem noorganizēts speciāls autobuss, kas katru atved un pēc nodarbības aizved mājās.

Pirmās pedagoģes bija deju kluba “Ekstra” pedagoģes Aira Ludane un Monta Sprūde, kas arī vēl turpina nākt uz nodarbībām kā partnere. Kad aizņemtības dēļ viņas vairs nodarbības ratiņdejotājiem vadīt nevarēja, Arta meklēja citas iespējas. Un atrada Arni. Gan Jelgavā, kur viņš jau 25 gadus māca dejotājus. Gan ne tādus, kā šos, tāpēc strādāt ar ratiņos sēdošiem dejotājiem arī viņam ir jauna pieredze un izaicinājums. Bet viņš ik nedēļu brauc uz Liepāju labprāt un saka: “Ja viņiem to nevajadzētu, manis te nebūtu.” Un piebilst: “Šie cilvēki var nodejot jebkuru deju, ko var nodejot citi.” 

Par ratiņdejotāju pieredzi un nodarbībām vairāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18.oktobra numurā Kristīnes Pastores publikācijā.

“Mēs dejojam gan valsi, gan fokstrotu, gan rumbu un pat džaivu,” stāsta dejotāji ratiņos un ir gatavi to nodemonstrēt.