Pēdējā laikā izskanējušas vairākas ziņas par radošo profesiju pārstāvjiem saistībā ar nenomaksātiem nodokļiem valstij. Par to, kāda šajā ziņā ir situācija Liepājā, jautājām mūziķim, rakstniekam un gleznotājai.

Pianists un komponists Jānis Strazds zināja, ka agrāk izklaides sfērā norēķini bieži notikuši necaurspīdīgi, bet ar laiku situācija mainījusies. “Treknajos gados bija vērojama pozitīva tendence – mūziķi strauji legalizēja savus ienākumus, arvien biežāk slēdza līgumus un godīgi nomaksāja nodokļus. Taču diemžēl valsts nodokļu paaugstināšanas politika pašlaik to neveicina. Domāju, ka arī izklaides jomā aizvien vairāk ir cilvēku, kas izvēlas pelnīt, nodokļus nemaksājot,” viņš saka.

J. Strazds skaidro, ka parasti norēķini par mūziķu pakalpojumiem notiek ar autoratlīdzības līgumu starpniecību. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš 1. janvāra ir nevis 15 procentu, kā bija līdz šim, bet jau 26 procenti un šādā situācijā pasūtītāja izdevumi neizbēgami palielinās. Protams, ja darījums ir legāls, proti, notiek ar papīru noformēšanu. “Tā kā grūtības ar līdzekļiem ir visiem, cilvēki bieži meklē iespējas, lai būtu jāmaksā mazāk,” norāda mūziķis. Viņš pieļauj, ka arī mūziķu vidē norēķini pāries pelēkajā zonā un daudzi izvēlēsies saņemt samaksu aploksnē. Tā teikt, labāk kaut kas, nekā nekas.

Viņš paskaidro, ka daudzi mūziķi Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējušies kā individuālā darba veicēji vai kā individuālie komersanti. “Šim statusam bija savas priekšrocības, ietaupot uz nodokļiem, taču tagad, kad atvieglojumi ir atcelti, tas zināmā mērā zaudē jēgu,” atzīst J. Strazds.

Ja mūziķi vēl var nospēlēt kādu ballīti pa kluso, tad šķiet, ka rakstniekiem nav lielu iespēju noslēpt savus ienākumus, jo katrs taču var izsekot līdzi jaunām grāmatām vai publikācijām.

Rakstnieks Ēriks Kūlis uzsver, ka viņš nodokļu sistēmā neko mainīt nevarot, jo jādzīvo tā, kā valsts noteikusi. “Bez tam ir taču pazīstams teiciens, kas aktuāls visos laikos, proti: radošām personībām ir jādzīvo saltumā un izsalkumā!” viņš atjoko, kad lūdzam komentēt situāciju ar nodokļu nomaksu radošo cilvēku vidē. “Es saņēmu atbalstu no Kultūrkapitāla fonda – 500 latu – grāmatas “Viesu mājas romāns” izdošanai. Fonds naudu pārskaitīja izdevniecībai “Zvaigzne ABC”, kur grāmatu iespiež, bet es atlīdzību saņēmu no izdevniecības jau ar atskaitītiem nodokļiem. Līgums ar izdevniecību paredz, ka saņemu autoratlīdzību – 16 procentu no katras pārdotās grāmatas. Tāpat saņemu autoratlīdzību arī no izdevumiem, kuros publicēti mani darbi, un tad nodokli jau samaksājuši izdevēji,” viņš saka.

Līdz ar to nekādas aplokšņu vai citādas nodokļu samaksas apiešanas sistēmas viņam neesot zināmas.

Bet māksliniece Ginta Stavrovska stāsta, ka ir domājusi par to, ka vajadzētu kaut kā noformēt savu statusu, tomēr tieši ekonomiskās situācijas dēļ to tā arī nav izdarījusi. Iepriekš viņa strādājusi algotu darbu, tad bijusi bezdarbniece un pēdējā laikā piepelnījusies tikai ar atsevišķiem līgumdarbiem. “Mani ienākumi lielākoties ir par atsevišķiem projektiem – noformējuma darbiem, ko esmu veikusi, un par tiem nodokli manā vietā samaksājis pasūtītājs,” viņa skaidro. Tāpēc arī neesot vajadzības noformēties kā pašnodarbinātai personai. Tomēr Ginta jau sākusi pētīt, kā būtu labāk darboties turpmāk.

“Mani attur neskaidrība, kas pašlaik ir valstī. Es nevēlētos sev sagādāt nepatikšanas un liekas raizes, izvēloties kaut kādu statusu, jo patiesībā jau tikai ierēdņu valodā tiek veicināts, ka cilvēkiem vajag dibināt savus uzņēmumus un nopelnīt sev algu pašiem. Īstenībā var dabūt sev krāgā tikai liekus kontroles dienestus un pārbaudītājus,” uzskata māksliniece. Viņa zina, ka daļa mākslinieku kaut kur piestrādā, citi reģistrējušies par pašnodarbinātiem, bet Ginta nepazīst nevienu, kas būtu ļoti pārticis un bagāts. “Tā tikai ierēdņiem šķiet, ka mākslinieki labi pelna, bet viņiem nav nekādas sajēgas, cik maksā krāsas un materiāli, lai gleznotu,” saka G. Stavrovska. Jautāta, vai arī mākslinieki tagad būs ieinteresēti slēpt savus ienākumus, viņa atbild: “Iespējams, bet valsts pati par to ir vainojama. Nevienu no politiķiem neinteresē, kā ar izdzīvošanu tiek galā vienkāršie cilvēki.”

Anda Pūce,
Inita Gūtmane,
Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”