Valters Krētainis: Līdzcilvēki neļauj nolaist rokas
liepajniekiem.lv
Tikai 21 gadu vecais Valters Krētainis nominēts titulam “Gada liepājnieks” par radīto palīgierīci “Soli pa solim” bērniem ar kustību traucējumiem.
Valters 2017. gadu sauc par bagātu: “Pagājušais gads bija ar emocijām un notikumiem ļoti piepildīts. Tas daudz ko izmainīja manā dzīvē.”
Viņš absolvējis Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, kurā kā diplomdarbu izstrādāja palīgierīci “Solis pa solim” bērniem ar cerebrālo trieku, saņemot ne vien augstāko vērtējumu skolā, bet arī milzīgu atzinību valsts mērogā.
“Un tad sekoja “Latvijas Lepnuma” apbalvojuma saņemšana. Ko tādu katru dienu nepiedzīvo – tas bija īpaši! Pēc ceremonijas daudzi cilvēki rakstīja sociālajos tīklos – atbalstīja, deva padomus, vienkārši gribēja pateikties. Tāpat uzradās cilvēki, kas bija gatavi iesaistīties, attīstīt ideju tālāk, palīdzēt materiāli.
Šobrīd ar draugu Ģirtu Klampi esam izveidojuši firmu, lai mēs varētu attīstīties un piedāvāt dažādas jaunas ierīces. Protams, ceļš nav viegls, taču ceram, ka viss izdosies.”
Krāšņa bijusi arī Valtera ģimenes dzīve. “Vasarā apprecējos ar sievu Sanu. Protams, visnozīmīgākais notikums mūsu ģimenē bija meitiņas Beatrises piedzimšana oktobrī. Bērna piedzimšana maina visu tavā dzīvē. Protams, tā ir galvenā vērtība.”
Lai gūtu panākumus, viņaprāt, galvenā ir mērķtiecība.
“Cilvēkam jābūt ar stipru gribasspēku un nostāju, mērķtiecīgam. Tādam, kurš neapstāsies pie pirmajām grūtībām, jo tādas pavisam noteikti būs. Dažreiz arī gribas nolaist rokas, bet līdzcilvēki to neatļauj. Man ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts – varu aprunāties ar viņiem un saņemt padomus, vai vienkārši just, ka viņi būs ar mani, vienalga, kādus lēmumus pieņemšu.”
Puiša galvenā motivācija ir palīdzēšana citiem. “Primārais ir palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Atalgojums ir tikai bonuss pēc tam. Priecājos par katru klientu, kam varu palīdzēt ar paša izveidoto ierīci un tas ir neatsverams gandarījums, ka tieši es varu kaut ko izmainīt to cilvēku dzīvē, pat, ja tās nav grandiozas pārmaiņas – pietiek kaut ar dzīvesprieka atgūšanu!”