Konsultācijas bija Liepājas, Dienvidkurzemes, Ventspils un Ventspils novada pašvaldību vadībai, un, virzot nākamo apvienošanu, VARAM balstās uz 21. jūnijā Satversmes tiesas lemto par administratīvi teritoriālo reformu, ka valstī ir nepieciešama vienveidīga pieeja attiecībā uz to, ka ikvienā novadā ir jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, līdz ar to tāds ir nepieciešams arī Dienvidkurzemes novadam un Ventspils novadam.

Savukārt ministrs uzskata, ka sadrumstalota teritorijas pārvaldība kavē produktivitāti, nelietderīgi dublē iestāžu un publisko infrastruktūru tīklu, lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus citās valstīs rāda pilsētreģioni.

VARAM piedāvājusi trīs reformas modeļus. Pirmais – ar 2025. gada jūliju apvienoties Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, bet līdz šim datumam abas pašvaldības sadarbojas pašvaldības mantas apsaimniekošanā, tāpat sadarbojoties sekmē saimniecisko darbību, nodrošina sabiedrisko kārtību, organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, bērnu tiesību aizsardzību.

Otrais modelis – neapvienojoties ar valstspilsētu. “Šis variants ir nesaprotamāks,” atzīst G. Ansiņš.

Tajā daļu no Dienvidkurzemes piedalītu Kuldīgas novadam – Aizputi, Lažas, Kazdangas pagastu, daļu Sakas pagasta, bet daļu no Embūtes, Vaiņodes, Kalvenes pagasta piegrieztu šīm vietām ģeogrāfiski tuvākajam Saldus novadam.

Trešais modelis – “komplicētāks”, tas paredzētu veikt izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem un 2022. gadā sagatavot priekšlikumus par administratīvi teritoriālo iedalījumu pēc 2025. gada 1. jūlija.

G. Ansiņš konsultāciju debatēs uzsvēris, ka jautājums ir jāizvērtē pragmatiski, izskatot, kādas investīcijas ir nepieciešamas un iespējamas ceļu atjaunošanas, ūdenssaimniecības un citās sfērās, jo infrastruktūras kvalitāte ievērojami atšķiras dažādās vietās jau Dienvidkurzemes novada teritorijā vien.

“Piemēram, ūdenssaimniecības attīstībai no Eiropas struktūrfondiem nav paredzēti līdzekļi. Tādu lietu ir ļoti daudz, par kurām jāizdomā, kā tās atrisināt,” sacīja G. Ansiņš,

“mūsu pozīcija – mēs arī tagad spējam labi sadarboties tūrismā, kultūras mantojuma jautājumos. Dienvidkurzemes pašvaldība pirmo reizi plāno budžetu nākamajam gadam, droši vien rūpīgāk analizēs kopīgi attīstāmās saimniecības lietas.

Kamēr mums vēl bilde [par reformu] nav skaidra, lēmumus ir grūti pieņemt. “Ja administratīvais centrs būs Liepāja visai teritorijai, tad mums jābūt atbildīgiem arī par cilvēkiem Vaiņodē un Pāvilostā, un jābūt vienādi taisnīgiem pret cilvēkiem visā teritorijā,” teica G. Ansiņš.

Ministrijas dotie priekšlikumi prezentācijas veidā tiks izsūtīti visiem Liepājas domes deputātiem, tie jāapspriež gan domei savā starpā, gan ar nozares ekspertiem ministrijā, par to vēl diskutēs Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Bet, jebkurā gadījumā – Satversmes tiesas lēmums nav apstrīdams, atzina G. Ansiņš.