Straume intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” teica, ka “tā noplūde jau ir par to”, ka plašsaziņas līdzekļi uzzina par kriminālprocesuālajām darbībām pirms tās beigušās.

Viņš gan uzsvēra, ka šādas darbības ir grūti noslēpt, ja tās notiek pašvaldībās, ministrijā vai kāda valsts kapitālsabiedrībā.

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka šajā gadījumā “žurnālisti ātri vien no saviem avotiem, par kuriem, protams, mums nedrīkst būt nekāda darīšana kaut ko prasīt” par to uzzināja.

Tomēr viņš izslēdz, ka no KNAB varētu būt notikusi kāda informācijas noplūde.

Kā vēstīts, maijā tā dēvētajā kokrūpnieku lietā tiesībsargi veica plašas kriminālprocesuālās darbībās un uz to veikšanas laiku aizturēja vairākas amatpersonas.

Preses konferencē, stāstot par notiekoši, ģenerālprokurors Armīns Meisters pauda aizdomas, ka ir notikusi informācijas noplūde par veiktajām izmeklēšanas darbībām, taču vēl ir jānoskaidro, vai tas atstājis sekas uz izmeklēšanu.

“Atsevišķi fakti liek domāt, ka informācijas noplūde ir bijusi, un to es bez ievērības neatstāšu,” teica ģenerālprokurors.

Viņš teica, ka ir būtiski noskaidrot, kāda veida informācija varētu būt noplūdusi, proti, vai tā traucē izmeklēšanai vai arī tā bijusi vispārēja informācija.

Vienlaikus patlaban nav pamata uzskatīt, ka kāda no iesaistītajām personām iepriekš uzzinājusi par likumsargu aktivitātēm un tāpēc ieguvusi iespēju izvairīties no tām, tobrīd norādīja Meisters.