Izrādās, ne tikai Jelgavā ir vārnas – teroristes. Redakcijā vērsušies liepājnieki, kas tikko cietuši no šo putnu uzbrukumiem arī mūsu pilsētā, konkrēti, Ezerkrasta-2 mikrorajonā. Šonedēļ Latvijā plaši izskanēja ziņa, ka Jelgavā vārnas terorizējot iedzīvotājus. Kāda spārnotās cilts pārstāve, kas, nelabi ķērkdama, pikē, knābj un ielaiž nagus divkājaino garāmgājēju galvās, pat tiktāl iedvesusi bijību cilvēkos, ka bīstamajā teritorijā izliktas vairākas zīmes, kas brīdina: “Uzmanību, agresīva vārna!”

Šķiet, Liepājas vārnas nedomā atpalikt no radiniecēm Zemgales pusē, kāda no tām regulāri uzbrūk ļaudīm Ugāles un Vaiņodes ielas krustojuma apkaimē.

Kā pastāstīja kāda liepājniece, melnās uzbrucējas kārtējā upure: “Gāju pa ielu, pēkšņi virs galvas lielā ātrumā pārlidoja liela, melna vārna. Nodomāju, ka vienkārši sagadīšanās. Bet, nepaspēju pat atjēgties, kad putns veica uzlidojumu otrreiz, šoreiz jau ar nagiem ieķērās man galvā, tad metās man virsū vēlreiz. Atvēcinājos, cik spēka, un iebēgu krūmu aizsegā.”

Pēc uzbrukuma agresīvā vārna nosēdusies uz tuvējiem elektrības vadiem kopā ar vēl veselu baru melno putnu. “Tā nu viņas tur barā sēdēja un visas nelabi ķērca. Jutos kā tādā Hičkoka filmā,” stāsta cietusī sieviete. Visvairāk viņa uztraucoties par to, vai šāda uzbrukuma sekas nav kaitīgas veselībai. “Galu galā, kā novēroju, turpat netālu ir vesela rinda atkritumu konteineru, vārnas līdzās kaijām tur rokas pa atkritumiem un tad ar saviem netīrajiem nagiem iekrampējas cilvēku matos. Vai tā nevar saķert kādu ļaunu slimību? Un, pat ja nedomā par to, vai kādam cilvēkam ar vājākiem nerviem šāds negaidīts ķērcošā radījuma uzbrukums nevar beigties ar infarktu?” uztraucas cietusī.

Laikraksts sazinājās ar pilsētā pazīstamo veterinārārstu Dzintaru Tīdu, taujājot viņa viedokli par putnu agresīvo uzvedību un iespējamām sekām. Veterinārārsts atzina, ka ir jau saņēmis tādus zvanus, jo ne viens vien liepājnieks cietis no līdzīgiem uzbrukumiem.

Tomēr Dz.Tīds pauda samierniecisku noskaņojumu. “Vai tas ir bīstami?” viņš pārjautāja. “Manuprāt, tikpat bīstami, cik mizot smilšainus kartupeļus, riskējot iegriezt pirkstā. Vai arī – tikpat bīstami, cik lasīt mežā sēnes un ogas, riskējot sagriezties uz kādu stikla šķembu. Vai arī braukt uz Rīgu, jo pa ceļam var gadīties avārija. Bet vai tāpēc mēs nebrauksim?”

“Cilvēkiem laikam nekas cits neatliek kā samierināties, ka daba vēl joprojām izpaužas, mums nav izdevies to visu pārveidot pēc sava prāta. Okeānos ir haizivis, mežos lāči utt. Bet, runājot par vārnām, šie putni tagad, ligzdošanas laikā, vienkārši sargā savus pēcnācējus. Dabā vēl ir savas vērtības, patīk tas cilvēkiem vai nepatīk. Var piekrist, ka pilsētas ielu krustojums varbūt nav tā labākā vieta, kur putniem ligzdot, tomēr vārnas ir to izvēlējušās. Un cilvēkiem ir jāsamierinās ar šo faktu, acīmredzot vairāk jāuzmanās. Ir jau tikai divas iespējas – vai nu sadzīvot un uzmanīties, vai likvidēt.”

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Vārnas ligzdošanas laikā kļūst agresīvas, aizsargājot savus pēcnācējus.