liepajniekiem.lv
Laimīgi bērni
Uz Ventspili kopā ar bērniem braucam jau vairākas vasaras un paliekam vismaz uz divām naktīm. Esam sapratuši – mazāk nav vērts, jo visam, ko gribētos, būtu par īsu. Arī šoreiz šis un tas palika nākamajai reizei.
Pilsēta pati piedāvā, ko darīt, atbrīvojot pieaugušos no šī dažkārt sarežģītā uzdevuma. Jā, nenoliedzami nākas piedomāt, kas varētu interesēt tieši bērnus, savas vēlmes atbīdot maliņā. Bet nejutāmies tādēļ slikti. Ja laimīgi ir bērni, tad tādi ir arī vecāki.
Kopā ar bērniem noteikti var un vajag ceļot, iepazīstot jaunas lietas un vietas. Ceļojums noteikti ir tā reize, kad izbaudīt citam cita sabiedrību, kā arī saliedēties, pielāgojoties situācijām.
Plānojot braucienu uz aptuveni 120 kilometru attālo pilsētu, jau pusotru mēnesi iepriekš, izmantojot vietni booking.com, rezervējām naktsmītni un par izdarīto izvēli bijām tiešām priecīgi. Tā bija neliela privātmāja ar divām istabām, savu pagalmu ar zemeņu dobēm, jāņogu krūmiem, mazām ābelītēm. Ideāla ar trim maziem un aktīviem bērniem.
Apmešanās vieta bija tuvu vienam no vasaras iecienītākajiem izklaides punktiem – piedzīvojumu parkam, ko ierīko pēc tam, kad baudīt slēpošanas priekus “Lemberga hūtē” vairs nav iespējams. Tur arī aizvadījām lielāko daļu no mūsu pirmās dienas. Jo laika prognozes turpmāk vēstīja lietu.
Zinot, ka piedzīvojumu parkā ir piepūšamās atrakcijas un batuti, nolēmām to visu piedzīvot tomēr sausos apstākļos.
Lai arī piedāvātās atrakcijas lielākie bērni bija izmēģinājuši arī iepriekšējā reizē, prieks bija tikpat liels. Šķiet, visvairāk par šļūkšanu no kalna speciālā kamerā. To pamēģināju arī es, taču lejā traucos ar cieši aizmiegtām acīm – bailes ņēma virsroku. Taču bērni atkal un atkal, spiegdami un līksmojoties, ļāvās ātrumam.
Caurules un burbuļvannas
Otrā diena atausa tiešām pelēka, lietaina un drēgna, tāpēc baudīt ūdens priekus, kas Ventspilī ir obligāti izdarāmo lietu sarakstā, izlēmām iekštelpās, pludmales akvaparku atstājot citai reizei. Gan šeit, gan citviet izmantojām ģimenes karti “3+”, tā ietaupot vairākus eiro.
Gluži kā Liepājā, arī Ventspilī sastapām daudz tūristu no Lietuvas, ūdens piedzīvojumu parka autostāvvietā daudzu automašīnu numura zīmes vēstīja par ceļotājiem no kaimiņvalsts, un lietuviešu valodu dzirdējām pašā ūdens parkā, kas todien bija ļaužu pilns. Neskatoties uz to, nošļūkt pa cauruli izdevās vairākkārt un vietu burbuļvannās arī atradām.
Pēc biļešu iegādes ar atvēlētajām divām stundām mūsu ģimenei bija pilnīgi pietiekami, un neviens nebija jāapbēdina, paziņojot, ka laiks ir pagājis un jādodas prom.
Arī turpinājumā ik pa brīdim lija, vakarā pat zibens un pērkons pierībināja debesjumu, līdz ar to diena izvērtās mierīga – pusdienojām kafejnīcā picērijā, kuru bijām atklājuši jau iepriekšējā viesošanās reizē, devāmies uz tirdzniecības centru “Tobago” iepirkt nepieciešamās sastāvdaļas svētku vakariņām, jo todien apritēja seši gadi, kopš mūsu ģimene reģistrēta oficiāli.
Lai arī darījām it kā ikdienišķas lietas, gluži kā mēs atrastos Liepājā, dekorāciju maiņa tomēr iedeva sajūtu, ka kaut kas ir citādi.
Un mēs nesteidzāmies. Darījām tik, cik gribas, vērojām un ļāvāmies jaunām idejām, ko darīt, kurp iet.
Paldies mājvietas saimniekiem, jo lietainās stundas pirms gulētiešanas bērni varēja īsināt ar galda spēlēm un rotaļlietām, kas bija atstātas viesu lietošanai.
Dzīvīgā Ventmala
Pēdējā dienā bijām ieplānojuši apskatīt jaunatvērto zinātnes centru “Vizium”. Pēc izrakstīšanās no viesu nama turp arī devāmies, bet iekšā gan netikām. Pēc pulksten 11 priekšā jau bija liela gaidītāju rinda, un, kad bijām aptuveni 10 minūtes pastāvējuši, kāda “Vizium” darbiniece paziņoja, ka centrs ir pilns un to, kad kādu atkal varētu ielaist, nevarot pateikt, tāpat ir izpārdoti plānotie zinātnes šovi.
To cilvēku sejās, kuri rindā bija stāvējuši vairāk nekā stundu, vilšanās par uzklausīto nebija noslēpjama, un viņi pikti devās prom. Arī mēs nepalikām, “Vizium” apskati atliekot uz citu reizi, devāmies uz Ostas ielas promenādi. Jo tur bija jāparādās ievērojamam skaitam motobraucēju, tās nedēļas nogalē Ventspilī norisinājās tradicionālais motobraucēju saiets “Kurland Bike Meet”.
Pirms tikšanās ar motobraucējiem Ventmalā īsinājām laiku, apskatot jau Ventspilij tik piederīgās dažāda izmēra un lieluma govis, vērojām kuģīti “Hercogs Jēkabs”, kā arī pietauvotos lielos kuģus, mērcām plaukstas “Kuģu vērotāja” strūklakā.
Dzelzs rumaku Ventmalā sabrauca tiešām ievērojams skaits. Tā kā šeit bija brauciena parādes noslēgums, motori tika izslēgti un spēkratus varēja labi aplūkot.
Ziņkārīgo bija liels pūlis, un mēs tam visam pa vidu. Grūti pat piekļūt izvēlētajam motociklam, pie kura radās vēlme sevi iemūžināt.
Noslēdzot vizīti, devāmies izbraucienā pa pilsētu ar vilcieniņu, kas pasažierus uzņem turpat Ventmalā. Jau laikus ieņēmām vietas, jo todien braucamais bija pieprasīts un no sākumpunkta savā maršrutā vienmēr devās pilns. Košās ziedu dobes un skulptūras, strūklakas priecēja acis, dažbrīd varēja sasmaržot liepziedus, pa ceļam skatījām milzu enkurus.
Pilsēta radīja sakoptu iespaidu, bija viesmīlīga, dzīvīga, jo ielās cilvēku netrūka. Viesu rindas bija papildinājuši motobraucēji, ko ik pa brīdim kaut kur sastapām, tie bija ieņēmuši ēstuves un omulīgi vadīja tur laiku.
Dodoties uz Ventspili, mums bija padomā tikai daži pieturas punkti, jo, ceļojot ar bērniem, vislabāk ir ļauties, un, ja kaut kas no plāna neīstenojas, kā iecerēts, arī nekas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.