Ģērbušies oranžās vestēs, jaunieši spilgti izceļas uz ezermalas pļavas dzeltenīgi pelēcīgi zaļajiem toņiem. Rokās viņiem cimdi. Meitenēm grābekļi, puišiem – siena dakšas un liels, zils plēves gabals lielākas siena kaudzes aiznešanai līdz ceļmalai. Ir augusts – laiks, kad drīkst noguldīt Liepājas ezera dabas lieguma pļavas zāli. Tāpēc strādā jauniešu vasaras darbu pēdējā maiņa. Viņi šajā pilsētas un dabas satikšanās joslā pavadīs visu augustu.

Šai jauniešu grupai šī ir jau otrā darba nedēļa. Vecāki par 15 gadiem, viņi darbdienā te pavada septiņas stundas. Vakarā esam diezgan noguruši – skolēni atzīstas. “Pirmajā nedēļā bija grūtāk. Sākumā, lai arī centāmies, necik ātri nevedās tā siena vākšana. Tagad jau esam iegājuši ritmā, un iet daudz labāk,” saka Andrejs Kavlaks. Vai viņiem šis darbs patīk? Dažas meitenes nepārliecinoši novelk: “Jāā.” Tulznu nav. Bet šonedēļ uznākusī saulīte vareni cepina. Līdzpaņemtās pusdienu sviestmaizes negribas, toties darbiniekiem slāpst. Andrejs, šķiet, izteic visu domas, ka viņiem vislielākā motivācija ir gaidāmā darba alga, lai gan esot arī patīkami dienas beigās novērtēt, cik daudz padarīts.

Tomēr izskatās, ka pie darbarīkiem jaunieši ķeras pavisam labprāt. Ilze Baiba Radvila spriež, ka šī būs darba pieredze, kuru varēs ierakstīt CV, piesakoties nākamajiem darbiem, jo jauniešus bez pieredzes neviens negribot pieņemt. Viņa vasarā darbu ir meklējusi kopš 13 gadu vecuma, bet skolēnu nodarbinātības programmā nekad iepriekš nav laimējies iekļūt. Meitene neslēpj – lai šoreiz beidzot darbu dabūtu, pati jau pavasarī aizgājusi uz pašvaldības aģentūru “Nodarbinātības projekti” pieteikties. Vairāki jaunieši mēģinājuši darbu atrast arī citur. Daži šovasar jau mazliet piepelnījušies – cits, auklējot mazuli, cits, piepalīdzot viesu namā. Andrejam ir pozitīvas atmiņas no oficiāla darba aizpērn, kad vācis gružus Jūrmalas parkā un uzkopis pludmali. Bet Ilze Baiba pārliecinājusies, ka skolēniem darbu atrast ir ļoti, ļoti grūti, jo konkurence uz to “ir nenormāla”. Meitene cerējusi, ka varēs rast darbu tuvāk mājām – viņa ir karostniece. Mērot ik dienu ceļu uz ezermalu viņai nozīmē, ka no nopelnītās naudas būs jāatskaita izdevumi par autobusa mēnešbiļeti. Andrejs rēķina, ka par pilna mēneša darbu viņi varētu saņemt uz rokas “līdz 300 eiro”. Ko viņi ar nopelnīto iesāks? Citam būs jauns telefons, cits uzlabos savu divriteni. Ilze Baiba plāno paplašināt savu dekoratīvo žurciņu saimi, bet vēl cits naudu izlietos dažādām izklaidēm. “Varēs ar draugiem aiziet uz boulingu, varbūt nopirkt saldējumu,” dažādas tērēšanas iespējas min Andrejs. Bet galvenais – sava nauda ir sava, ja to tērē, tad tu skaidri to apzinies un izjūti par to atbildību. Tas ir citādi, nekā lietot vecākiem izlūgtu summiņu.

Jauniešu darba vadītāja ir pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” darbiniece Sigita Barda. Viņas pārraudzībā ir arī tā sauktie simtlatnieki jeb ilgstošie bezdarbnieki, kuri četrus mēnešus par šādu vai līdzīgu vienkāršu pilsētas teritorijas uzkopšanas darbu saņem no valsts tā saukto stipendiju 150 eiro mēnesī, kamēr skolēniem tiek nodrošināta minimālā alga par viena mēneša darbu. Tādēļ nav brīnums, ka jauniešu virzienā varbūt aizlido arī pa kādam greizam skatienam no pieaugušo puses, kuri strādā turpat netālu pļavā. S. Barda novērojusi: lai arī starp skolēniem allaž gadās kāds, kurš jau pēc dienas vai dažām lauž darba līgumu, jo darbs netīk, tomēr jauniešu motivācija strādāt ir daudz spēcīgāka nekā pieaugušajiem “stipendiātiem”. Pašvaldības eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere atzīst, ka “ir dīvaini”, ka par vienādu darbu ļaudis saņem atšķirīgu atlīdzību, “bet tāda ir valsts politika”.

Jau vēstīts, ka pašvaldība šogad devusi iespēju strādāt 250 skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem, un tas ir par 50 vairāk nekā pērn (šajā vecuma grupā pieteikušies strādāt vairāk nekā 600 skolēnu), savukārt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru rasts darbs 98 jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kuriem rindā uz strādāšanu vispirms bija jāpiesakās NVA. Arī šajā vecuma grupā lielākā daļa pieteikušos palika zem pieņemto svītras.