Vāverēm patlaban riesta laiks, arī tām, kuras ļauj par sevi priecāties Jūrmalas parka apmeklētājiem.

Savu rūsgano purniņu vāvere pret sauli reiz pavērsusi, veroties no putnu būra ieejas – stāsta kāda pastāvīga parka apmeklētāja un vāveru dzīves vērotāja. Šie dzīvnieki visbiežāk būvē sev sūnām izklātu ligzdu lodveida formā, iestiprinātu starp koku zariem, tie var apmesties arī koku dobumos, skaidro zooloģe Digna Pilāte. “Bet vāveres izrāda interesi arī par putnu būriem,” viņa gan piebilst, ka īpaši nav novērots, ka tās putnu mājokļus izvēlētos par savējiem. Taču pilsētas apstākļos, kur koku izvēle nav tik liela, tas varot būt alternatīvs risinājums.

Gadā vāverei, starp citu, monogāmam dzīvniekam, var būt divi vai trīs metieni, lasāms letonika.lv atrodamajā “Meža enciklopēdijā”. Jau divu mēnešu vecumā mazuļi kļūst patstāvīgi un ir gatavi doties meklēt vāveru galveno barību – skujkoku sēklas, riekstus, zīles, ogas, arī sēnes. Dažkārt vāveres ēd arī kukaiņus, mazo meža putnu olas un mazuļus.

Pēc tam, kad gadiem ilgi vāveres Jūrmalas parku bija pametušas, nu jau tās labu laiku ir atpakaļ. “Par to jāpriecājas,” pasmaida arī zooloģe. Iemesli tam, kādēļ vāveru kādu laiku nav bijis, var būt dažādi. Gan vārnas var būt papostījušas to dzīves vidi, gan kaķi un suņi paretinājuši skaitu. Vāverei uzbrukt var arī caunas – jau rakstīts, ka Liepājā manīti arī šie zvēri. Dzīvnieku skaitu var ietekmēt arī piemērotas barības trūkums.