Tomēr tas nenozīmē, ka ļaudis jau tūdaļ varēs tiltu iemēģināt. Tilta atjaunošana ir sasaistīta ar Ezermalas ielas pārbūvi, abi lielie darbi iekļauti vienā projektā ar vienu gala termiņu un ir vienam ģenerāluzņēmējam – SIA ”CTB” veicami.

Ezermalas ielā vēl diezgan daudz darbu jādara: jābruģē ietve un veloceļš un ielas savienojums ar Zirgu salu, jāklāj asfalta virskārta uz brauktuves, jāierīko apgaismojums – tam kavējas lampu piegāde. Vēl arī jāstāda koki un citi labiekārtojumi veicami.

Projekta būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem līdz šā gada beigām, tomēr būvniekam ir arī iespēja ņemt tehnoloģisko pārtraukumu, ja, piemēram, iestājas ziema un nav vēl paspēts uzklāt asfaltu, skaidro U. Klaks-Kleins. Tā kā pēdējā laikā objektā tomēr ir daudz strādnieku, var gaidīt, ka ”CTB” tomēr šo darbus neievilks nākamajā sezonā.

Dzelzs tilta vecie akmens balsti ir saremontēti, notīrītas un atjaunotas tilta vecās dzelzs pamata konstrukcijas, bet jaunas ir margas un jauni arī ir koka gulšņi. Tilta ejamo virsmu klāj nevis asfalts, kā varētu domāt, bet speciāla kompozītmateriāla plāksnes, kuru graudainā virsma atgādina tumšu smilšpapīru.

Par bijušā dzelzceļa tilta vēsturiskumu atgādinās kāda īpaša detaļa no vecā tilta, kas esot arī vecākais dzelzs tilts Latvijā. Šī detaļa būs margu fragments, kas ilgus gadus glabājās Liepājas muzeja dārzā. Tas tagad ir aizvests uz darbnīcu Grobiņā, kur tiks notīrīts un nokrāsots. Pēc tam to novietos uz pamatnes Ganību ielas pusē, un pie tā pieliks arī informatīva plāksne par to, ka vecais dzelzs tilts uzbūvēts 1879. gadā, un tā konstruētājs un būvdarbu vadītājs bijis inženieris un zinātnieks Gavrils Semikoļenovs, kurš bijis arī Liepājas ostas būvdarbu vadītājs un atdusas Ziemeļu kapos.

Tilta uzdevums bija savienot dažus gadus iepriekš uzbūvēto Liepājas – Romnu dzelzceļa līniju ar kravu plūsmu no Vecliepājas puses, jo šeit ezermalā atradās gan vairākas kokzāģētavas, gan citas ražotnes. Tilta konstrukcijas bija ražotas Brjanskā, bet tilta atveramā posma mehānisms – Beļģijā, bet tā akmens stabu pamatnes būvētas no ezerā un Liepājas apkaimē atrastiem laukakmeņiem, un galveno akmens stabu pamatne sniedzas ”20 – 22 pēdas zem ūdens līmeņa un balstās uz dabīga dolomīta slāņa”, tā laikrakstā ”Komunists” rakstījis Liepājas vēsture pētnieks Jānis Sudmalis.