Šādas izmaiņas ieviestas, lai abiem vecākiem būtu iespējas iesaistīties bērna kopšanā un audzināšanā. Ģimenēm šis jauninājums raisījis daudz neskaidrību.

Lai arī tas ieviests ļoti labu mērķu vārdā, licis izdarīt secinājumus, ka ne vienmēr ir samērojams ar reālās dzīves situācijām.

Finansiāli neizdevīgi

Laura ir mamma gadu vecajam dēliņam Robertam. Pēc dzemdībām bērna tētis izmantoja 10 dienu paternitātes atvaļinājumu.

“Un papildus vēl paņēma klāt divas nedēļas no nenododamās daļas, lai var mēnesi ar mums būt mājās. Bija labi, ka ir kas palīdz ar mājas darbiem un ar mazuli, lai es varu atkopties,” stāsta māmiņa.

“Vairāk nenododamo daļu tobrīd vairs ņemt negribēja, jo finansiāli tas mums bija ļoti neizdevīgi,” atzīst māmiņa.

“Es neko nesaprotu no tā, labāk neizmantošu vispār! Man bail kaut ko ņemt, tas tomēr finansiāli izjauc visu kārtību.

Turklāt ar mazo pavadu laiku, atnākot mājās no darba!

Iesaiste audzināt atkarīga ne jau no bonusiem, bet tavas paša vēlmes iesaistīties,” teic liepājnieks Edgars.

“Ļoti nepatīk, ka nevar no šiem diviem mēnešiem atteikties un atdot tos mammai, lai patiešām vēl divus mēnešus viņa var palikt ar mazuli mājās, un šie mēneši būtu apmaksāti,” viņš piebilst.

“Domāju, ka atturēs arī stereotipi. Iespējams, ka daudzi to neizmantos vispār un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Piemēram, manam draugam nācās saskarties arī ar darba devēja attieksmi.

Viņš strādā divos darbos. Ja valsts iestādē, kas ir pamata darbavieta, nav problēmu, tad pie privātā uzņēmēja ir citādi.

Darba devēju tas neskar finansiāli, bet kaut kādu laiku periodiski jārēķinās ar darbinieka prombūtni. Darba devējam jādomā, kas šajā laikā izdarīs darbu. Un darbi un darba devēji ir dažādi,” zina stāstīt Raimonds.

Mammas ņem uzreiz, tēti – atliek

Prasības par vecāku pabalsta nenododamās daļas ieviešanu saistītas ar Eiropas direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem.

Tādēļ no 2023. gada 1. janvāra vecākiem jāizvēlas periods, par kuru saņems vecāku pabalstu – 13 vai 19 mēneši –, un plānojot, kā izmantos šajos periodos iekļauto divu mēnešu vecāku pabalsta nenododamo daļu, skaidro Labklājības ministrijā (LM).

Vecāku pabalsta nenododamā daļa tika ieviesta, lai veicinātu ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu izmantošanu un lielāku tēvu iesaisti bērnu aprūpē.

Vecāki izlemj, kurš – mamma vai tētis – pēc mazuļa piedzimšanas saņems pabalsta pamatdaļu.

Nenododamo daļu ir tiesības saņemt katram no bērna vecākiem, un to nevar izmantot otrs vecāks, kā arī no tās nevar atteikties par labu otram vecākam, norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

To var izmantot uzreiz, ņemot secīgi divus mēnešus pēc kārtas, vai pa daļām – minimālais periods ir viena nedēļa.

Ja vecāki izvēlējušies 13 mēnešu pabalsta izmaksas periodu, tad pabalsta izmaksas pamatdaļas periods būs deviņi mēneši.

Ja vecāki izvēlējušies 19 mēnešus, tad – 15 mēneši.

Jāņem vērā, ka vecāku pabalsta pamatdaļas periodā tiek ietverts arī maternitātes pabalsta jeb pēcdzemdību slimības lapas (56 vai 70 dienas) izmaksas periods.

Pastāv vairāki varianti, kā vecāks, kurš nesaņem vecāku pabalsta pamatdaļu, var izmantot savu nenododamo daļu.

Pirmais, un tas galvenokārt attiecas uz tētiem, to var darīt laikā, kad otrs vecāks saņem pēcdzemdību maternitātes pabalstu.

Otrais variants – var izņemt savus divus mēnešus laikā, kad otrs vecāks saņem vecāku pabalsta pamatdaļu.

Treškārt, var izņemt savu nenododamo daļu vienlaikus ar otra vecāka nenododamo daļu.

Tāpat pastāv variants, kad šos divus apmaksātos mēnešus vecāks izmanto pavisam citā laikā.

Ja 2024. gada janvārī nenododamo daļu izmantoja 551 vecāks (260 sievietes un 291 vīrietis), tad šā gada septembrī jau 2 896 vecāki, no kuriem 2 177 sievietes, bet 719 vīrieši.

Tas pamatā skaidrojams ar to, ka jaunā kārtība attiecās uz tiem vecākiem, kuriem bērni dzima pēc 2023. gada 1. janvāra.

LM novērojusi, ka sievietes pārsvarā izvēlas uzreiz visu vecāku pabalsta izmaksas garo periodu – gan vecāku pabalsta pamatdaļu, gan savus divus mēnešus, kamēr tēti to izmanto ļoti dažādi – gan vienlaikus ar bērna mammas pēcdzemdību atvaļinājumu, gan vienlaikus ar otru vecāku, kurš saņem vecāku pabalsta pamatdaļu, gan atliek to uz vēlāku laiku.

Līdz šim VSAA nav bijušas sūdzības vai apstrīdēti lēmumi saistībā ar nenododamās daļas izmantošanu. LM uzsver, ka tas, iespējams, tāpēc, ka VSAA veic milzīgu skaidrojošo darbu.

Taču

jāņem vērā, ka, izvēloties vecāku pabalsta izmaksas ilgumu, atšķirsies arī pabalsta lielums.

Ja izvēlas garāko periodu, vecāks saņems 43,75% no savas bruto algas, bet īsākajā periodā pabalsts būs 60% apmērā no algas pirms nodokļu nomaksas. Šie paši procenti attiecas arī uz nenododamo daļu.

Samulsina atvaļinājuma ilgums un izmaksas periods

Savukārt, kur rodas neskaidrības par vecāku pabalstu un nenododamo daļu un kas samulsina ģimenes, ir vecāku pabalsta izmaksas periods un bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) garums.

Tā maksimālais izmantošanas ilgums ir pusotru gadu jeb 18 mēnešus.

Vēl, jāsaprot, ka bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir darba devējs, bet pabalstu izmaksā valsts.

Bērna kopšanas atvaļinājumu pieprasa ar nākamo dienu, kad beigusies pēcdzemdību lapa jeb maternitātes pabalsta otrā daļa.

Piemēram, bērns dzimis 2023. gada 16. jūnijā un pēcdzemdību periods, par kuru izmaksā maternitātes pabalstu, ir 56 dienas, tad BKA darba devējam vecāks pieprasīja no 7. augusta, un no šī datuma arī sāka skaitīt māmiņas pieprasītos 18 mēnešus.

Tas nozīmē, ka BKA ilgst līdz 2025. gada 7. februārim.

Savukārt vecāku pabalsta pamatdaļas periods māmiņai bija no 2023. gada 16. jūnija līdz 2024. gada 15. septembrim, un, tā kā mamma nolēma uzreiz izmantot savu divu mēnešu nenododamo daļu, tā beidzas 15. novembrī.

Par periodu no 1. novembra līdz 15. novembrim viņa vecāku pabalstu (par pusi mēneša) vēl saņems decembrī.

Tāpat viņa par novembri saņems 171 eiro bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu par decembri, ko piešķir no bērna gada vecuma sasniegšanas.

Par vienu bērnu šis pabalsts ir 25 eiro, par diviem – 50 eiro par katru bērnu utt.

Savukārt, tiklīdz bērns būs sasniedzis pusotra gada vecumu, kopšanas pabalsts saruks no 171 uz 42,69 eiro, un šāds pabalsts par bērnu būs līdz divu gadu vecuma sasniegšanai.

Respektīvi, mamma vēl varētu izmantot nepārtrauktu BKA, bet pabalstu apmērs būtiski sarūk, kas vairumam liek izlemt doties atpakaļ darba gaitās.

LM eksperti norāda, ka izvēle par vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu ir katras ģimenes vai vecāka individuāls lēmums, izsverot gan finansiālos aspektus, gan vienošanos ar darba devēju, gan bērna pieskatīšanas iespējas.

Māmiņa liepājniece Kitija Ozola jau labu laiku atgriezusies darbā.

“Kad Kristiānai jūlijā palika gads un pieci mēneši, gāju atpakaļ uz darbu. Izmantoju vecāku pabalsta pamatdaļu un tūlīt pēc tās arī savu pienākošos nenododamo daļu. Varēju palikt mājās vēl divas nedēļas, taču pēc tam finansiāli būtu grūti savilkt galus kopā,” viņa uzsver.

Meitiņu pieskata tētis, kad viņam nav darbadiena, ome, kādu dienu sarunāta auklīte, kurai par darbu jāmaksā.

“Ja vīrs paņemtu savus divus mēnešus pēc kārtas, tad mums pat maksājumiem nepietiktu,

bet ar maniem ienākumiem ir par maz,” viņa apraksta situāciju.

“Protams, doma ļoti laba, bet realitāte ir cita,” viņa secina. “Vīrs ar bērniem tāpat ir daudz mājās – viņam ir maiņu darbs,” vērtē mamma.

“Tas neiet kopā – atvaļinājums noteikts tik ilgs, bērnudārzā bērns var tikt no tāda un tāda vecuma, nauda samazinās, bet nenododamā daļa otram vecākam nav izdevīga un iespējama visām ģimenēm,” norāda Kitija.

LM atgādina, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām Eiropas valstīm, kur ir salīdzinoši ilgs apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums.

Turklāt darba tirgū vecākiem ir jāatgriežas ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, lai nezaudētu profesionālās iemaņas.

Turklāt pēdējos gados vecāki arvien biežāk pauž vēlmi bērna kopšanu apvienot ar nodarbinātību.

Paaugstināti pirms 10 un 20 gadiem

LM apzinās nepieciešamību pēc pabalstu pilnveides ģimenēm ar bērniem, jo daži pabalsti nav tikuši pārskatīti jau ļoti ilgstoši.

LM iesniegto priekšlikumu īstenošanai 2025. gada budžetā finansējums vairumam nav ticis piešķirts, bet LM turpinās to pieprasīt nākamos gados.

Šobrīd budžetā ir pieņemts lēmums pārskatīt vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecākiem.

Proti, nodarbinātam vecākam bērna kopšanas laikā 2025. gadā vecāku pabalstu izmaksās 75% (šobrīd 50%) no piešķirtā apmēra.

Ministrijā skaidro, ka bērna kopšanas pabalsts (171 eiro un 42,69 eiro) daudzu gadu laikā ir vairākkārt ticis pārskatīts, gan saīsinot tā izmaksas periodu (senāk pabalstu izmaksāja salīdzinoši ilgi – līdz bērna trīs gadiem), gan mainot tā apmērus konkrētos bērna vecumposmos un izlīdzinot pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam.

Kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam pēdējo reizi tika paaugstināts 2014. gada janvārī – no 142,29 uz 171 eiro, savukārt pabalsta apmērs par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem nav mainījies kopš 2005. gada un ir 42,69 eiro mēnesī (tajā laikā tie bija 30 lati).

Tētis nav tikai palīgs

Inga Akmentiņa-Smildziņa, organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja

Eiropas Savienības prasītajā un valsts ieviestajā kārtībā tētu iesaistē bērna audzināšanā galvenais uzsvars ir uz to, ka tētis nav tikai mammas palīgs.

Abiem ir kopīgs bērns, kas kopīgi jāaudzina.

Turklāt, jo agrāk vecāks veido attiecības ar bērnu, ir ikdienas aprūpē, jo attiecības kļūst ciešākas.

Zviedrijā ir senas tradīcijas tēva iesaistē, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumus. Kas to izmantojuši, atzīst, ka izveidotais attiecību tuvums ir ļoti nozīmīgs.

Valsts ar šo atbalstu ir pretimnākoša, lai tēti izmantotu savas tiesības.

Bērna kopšanas atvaļinājumā tēti varējuši doties arī līdz šim, taču darba devēji pārsvarā ir nesaprotoši,

tēti saskārušies ar diskrimināciju, noraidošu attieksmi, ka jāiet prom no darba.

Valsts tagad ar šo normu palīdz īstenot pašsaprotamas lietas.

Šī ir arī motivācija vecākiem sakārtot savu finansiālo stāvokli un saistības ilgtermiņā, lai ir sociālais nodrošinājums.

Bērns ir atbildība, un vajadzību, kas jānodrošina, ir daudz.

Nauda, bez šaubām, ir nepieciešama, bet svarīgāk ir ieguldīt attiecībās ar bērnu.

Neatkāpjos no pārliecības, ka vecākiem, kuri kopj mazu bērnu, saņem vecāku pabalstu, bet turpina strādāt, būtu jāļauj saņemt pabalstu pilnā apmērā – un ieguvēji būtu visi.

Igaunijā BKA laikā drīkst saņemt atlīdzību līdz 2000 mēnesī, un pabalsts netiek samazināts. Ja, ņemot vērā dzīves dārdzību, inflāciju un vajadzības, valstī nevar pacelt pabalstus, tad varam ļaut, lai vecāks varētu nopelnīt iztrūkstošos līdzekļus.

Fakti

• 2023. gadā piedzima 14 121 bērns – zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
• Augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā bija 2016. gadā, kad pasaulē nāca 21 968 mazuļi.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Uzziņai

• Lai saņemtu vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jābūt bērna kopšanas atvaļinājumā visās darbavietās.
• Abas pabalsta nenododamās daļas var izmantot viens vecāks, ja bērnam nav atzīta vai noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris vai ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

VSAA

Es domāju tā: Cik liels pabalsts ik mēnesi no valsts būtu jāsaņem pēc bērna piedzimšanas?

Ausma Reine – pensionāre:

– Ne mazāk kā 300 eiro, pat līdz 500. Mammai pēc dzemdībām daudz ko vajag. Viņa visu laiku ir noslogota fiziski un atbildīga morāli. Ja valsts tā varētu maksāt, tas būtu arī ļoti labs morāls atbalsts.

Kad pirms 50 gadiem dzima mana meita, tad dekrēts bija mēnesi pirms un valsts maksāja tikai divus mēnešus pēc bērna dzimšanas. Mājās mamma varēja sēdēt gadu, bet maksāja tikai par diviem mēnešiem.

Svetlana – pensionāre:

– Jo vairāk, jo labāk, jo bērni ir katras valsts nākotne. Bet Latvija izmirst.

Man bērns piedzima padomju gados. Neatceros, ka būtu saņēmusi kaut kādus pabalstus. Taču toreiz viss bija daudz lētāks nekā šodien. Cilvēki nesūdzējās, dzīvoja, kā varēja.

Natālija Kozlova-Fedosejeva – liepājniece:

– Vajadzētu saskaitīt, cik naudas šodien aiziet mazulim, kādas ir viņa vajadzības. Pie tam bērns visu laiku aug un viņa vajadzības mainās. Tagad ir daudz vientuļo māmiņu, kas par mazuli rūpējas vienas.

Manuprāt, 400 eiro no valsts mēnesī būtu minimums. Atceros, kad man dzima bērni, par katru mēnesī saņēmu 12 latus.

Linda Ozoliņa – strādājoša mamma:

– Lai mamma varētu justies droši, vajadzētu vienu tūkstoti mēnesī par mazuli. Tas būtu normāli. Neuzskaitīšu visu, kas nepieciešams, piemēram, jauns kombinezons bērnam nav lētāks par 50 eiro, cepurīte 10–20 eiro.

Labi, ja mazais dzīvo ģimenē, kur mamma un tētis, un tētis pelna. Ja sieviete bērnu audzina viena, tad vispār smagi.

Raimonds – šoferis:

– Jo vairāk, jo labāk. Visi iet veikalos un redz, kādas tur ir cenas! Minimālais varētu mēnesī būt 500 eiro. Tad arī varbūt dzimtu vairāk bērnu.

Manā jaunībā bija tā, ka jauni cilvēki vispirms domāja par precēšanos un bērniem. Tagad vairums dzīvo viegli savam priekam. Taisa karjeru, pērk mašīnas, īpašumus, brauc ceļojumos, bet bērnus negrib.