Savu kārtību izveidoja paši

R. Plotniece pastāsta – viņai kā bijušajai mediķei nav bijis nekādu šaubu, ka ir jāpotējas, jo “Covid-19 nav joka lieta”. Potei viņa pieteikusies gan pa telefonu 8989, gan arī ģimenes ārsta māsiņu pabrīdinājusi, ka grib potēties. Nu saņēmusi no māsiņas uzaicinājumu un to izmantojusi bez kavēšanās. Arī seniorei Veltai Kalniņai nav bijis gari jādomā. Viņa atceras – jaunībā, pēc kara daudzi smagi slimojuši ar šarlaku. “Ja es nebūtu potējusies, būtu slimojusi. Pārgāju pēc potes mājās ar augstu temperatūru, bet pēc tam viss bija ļoti labi.” Abas kundzes pasēž pošu kabineta priekštelpā dažas minūtes pēc vakcīnas saņemšanas un saka – jūtas labi. Ārā, uzgaidāmajā telpā uz potēšanu gaida daudzi pensionāri. Pirms tam viņi bijuši īsā apciemojumā pie sava ģimenes ārsta, kurš pārbauda, vai viss ir kārtībā, pacients parakstās par potēšanu, un ārsts “aiz rociņas noved lejā uz potēšanas kabinetu”, izteiksmīgi apraksta VPVAC valdes locekle un ģimenes ārste Violeta Celma.

Senioru potēšana tā sauktajā Vecliepājas poliklīnikā iespējama tāpēc, ka VPVAC jau pērn decembrī sācis par to pārrunas ar ģimenes ārstiem.

Stāsta VPVAC finanšu un attīstības direktore Vineta Neimane: “Mums viņu šeit ir piecpadsmit. Beigu beigās palika 10 ģimenes ārsti, kuri šo pakalpojumu izvēlējās veikt kopā ar mums. Cik man zināms, trīs potēs paši, bet viens pateica, lai zvanot uz 8989. Un kāds no ārstiem gaidot “Sputņika” poti.  Ar pārējiem noslēdzām vienošanos, ka tas varētu būt mūsu pošu kabinets, noslēdzām arī līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, un pacientus mēģināsim pierakstīt atbilstoši potēšanas programmai pēc vecuma grupām, šķirosim. Mūsu reģistratūrā var zvanīt un pieteikties vakcinēšanai katru rītu – ikviens, arī tie, kuru ģimenes ārstiem nav līgums ar mums. Veidosim prioritāro grupu sarakstu, sazināsimies ar ārstiem, neatteiksim nevienam. Pašlaik aicinām seniorus, vecākus par 70 gadiem. Mūsu ģimenes ārsti viņus ir apzvanījuši. Mēs savukārt ģimenes ārstiem esam pateikuši, kādā laikā katra ģimenes ārsta pacientiem ir jāierodas uz potēšanos. Dienā esam ieplānojuši sapotēt no 70 līdz 80 cilvēkiem.”

V. Celma neslēpj – saprotot, ka ir svarīgi potēšanu sākt un paveikt pēc iespējas ātrāk, viņa un viņas kolēģi negaida, kad kāds dakteriem iesniegs potējamo pacientu sarakstus no manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 izveidoto sarakstu. “Man tas nav jāgaida. Ne jau (veselības ministrs Daniels) Pavļuts brauks potēt. Es zvanu saviem pacientiem pati. Ar pirmdienu ņemsim arī katru, kas vecāks par 60 gadiem, jo daudziem ir dažādas hroniskas saslimšanas, un citus smagu slimību – onkoloģijas, sirds slimību – pacientus, arī tos smagos slimniekus, kuriem jādodas uz operāciju, neatkarīgi no viņu vecuma – tos visus varam potēt, jo viņi nevar gaidīt.” VPVAC šai nedēļai pasūtījis 400 vakcīnas devu, atvestas tikai 220. “Tātad – ko mēs varam plānot? Vienkārši darām, ko varam,” saka Celma.

“Mēs šo taktiku izvēlējāmies tāpēc, ka ģimenes ārsts savus pacientus pazīst,” stāsta V. Neimane, “jo ātrāk, jo labāk. Vēl viena nianse – neviena potes deva netiks izlieta. Ģimenes ārsti ir apzinājuši savus smagos pacientus, kuri var ierasties piecu minūšu laikā tad, ja dienas beigās pudelītē paliek divas trīs devas, jo mēs to nedrīkstam turēt uz nākamo dienu, tā jāizlieto noteikti sešu stundu laikā. Mēs kopīgiem spēkiem ar ģimenes ārstiem esam strādājuši, manuprāt, ļoti operatīvi, lai cilvēkus varētu sapotēt.”

Pēc V. Celmas pieredzes, apmēram 25–30 procenti pacientu no potēšanās atsakās vai vēl par to šaubās.

“Atstāšot to uz vasaru. Es saku – vasarā mēs gribam iet atvaļinājumā!” ārste mudina – ja ir iespēja potēties, tad darīt to nekavējoties. Viņas praksē ir 2220 pacientu, no tiem vecumā virs 70 gadiem – 474. Un vēl apmēram 250 cilvēku vecumā no 60 līdz 70 gadiem. V. Celmas ārsta prakse arī brauks potēt uz mājām pacientus, kuri vājās veselības dēļ paši nespēj nokļūt VPVAC, turklāt, viņa uzsver, – arī šis izbraukums pacientiem būs par velti, jo par to maksā valsts.

Kad sāksies potēšana citās iestādēs? Atbildes nav skaidras. Jaunliepājas PVAC vadītāja Ilona Kodola: “Tas sāksies, kad būsim saņēmuši vakcīnu. Mēs vēl nebijām pieprasījuši, jo līdz šim arī nebija līguma ar ģimenes ārstu praksēm un mūsu līguma ar Nacionālo veselības dienestu. Tagad mums ir līgums ar dienestu, gaidām, kad atsūtīs pacientu sarakstus no manasvakcinas.lv, tad sazināsimies ar šiem pacientiem un veiksim vakcināciju. Mums jāredz, kas tajos sarakstos ir, jāizveido rinda, lai mēs varētu vakcīnas pieteikt konkrētam cilvēku daudzumam. Esam saslēguši līgumu (par potēšanas pakalpojumu) ar četriem ģimenes ārstiem, savus sarakstiņus viņi mums iesniegs; viņi aicinās pacientus un pēc tam nosūtīs uz potēšanas kabinetu, viņi arī kontrolēs, kad jāsaņem nākamā vakcīnas deva.” JPVAC uz mājām potēt nevienu nebrauks.

“Kurzemes Vārdam” neizdevās šo jautājumu uzdot Veselības centru apvienības Liepājas Medicīnas centra vadītājai Evitai Zvagulei (telefons klusēja), savukārt, piezvanot uz iestādes reģistratūru, atbilde bija: “Zvaniet 8989!” Savukārt Karostas doktorāta vadītāja Anna Dorma teica: “Nekādas informācijas vēl nav.”

“Esmu par atvērtiem zārkiem!”

Dakteres Lailas Atiķes doktorāts ir sācis sociālo iestāžu darbinieku un klientu vakcinēšanu pret Covid-19. Viņa labprāt potētu arī seniorus un citus, “ja man iedos vakcīnu”. L. Atiķei jau ir liela pieredze, savakcinēts ap 400 cilvēku valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālēs “Iļģi” un “Liepāja” Apšu ielā, Liepājas pašvaldības bērnunamā Labraga ielā, veco ļaužu mājā Ganību ielā un arī sociālajās mājās Kuldīgas un Ģenerāļa Baloža ielā.

“Esmu par atvērtiem zārkiem!” saka daktere, “kā visi normāli cilvēki, gribu atgriezties normālā dzīvē. Šī kovida gada laikā esmu bijusi bērēs – tādas, kādas tās ir tagad, tā nav normāla atvadīšanās no tuviniekiem.” Tāpēc arī viņa tik enerģiski iesaistījusies vakcinēšanā. L. Atiķe uzslavē – viņai sadarbība ar sociālo iestāžu darbiniekiem ir bijusi laba: “Ļoti kārtīgi kopīgi strādājām, un tikai tāpēc mums iedeva vēl 160 vakcīnu, kuras tagad aizies pilsētas sociālajām mājām. Tādās vietās kā Iļģos un Apšu ielā potēšana bez personāla palīdzības nav iespējama, jo tur ir arī pieauguši klienti ar ļoti smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Bija kāds puisis, kura uzmanību personālam vajadzēja novērst, kamēr potēju, lai viņš mani nesakož. Neesmu sakosta! Saku lielu paldies darbiniekiem. Otrdien savakcinēju 60 Ganību ielas veco ļaužu mājas iemītniekus, un tas viss ir, tikai pateicoties tam, ka personāls strādā, kā nākas.” Kuldīgas ielas sociālajā mājā gan bijusi vilšanās par klientu nenopietnu attieksmi. Kāds atnācis bez sejas maskas, cits atteicies potēties. Taču kopumā viņa pateicīga, ka iestādēs un Liepājas Sociālā dienesta struktūrvienībās potējamo saraksti ir laikus izveidoti, “un darbs iet no rokas”, un te nopelns sadarbībai ar pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāju Elīnu Tolmačovu.

L. Atiķe stāsta, ka sākumā vakcinēties gribējuši diezgan maz sociālo iestāžu darbinieku, taču redzams, ka cilvēkiem domas mainās: “Uz Iļģiem potēt esmu braukusi jau trīs reizes, un veidojas jauns saraksts ar tiem darbiniekiem, kuri negribēja vakcinēties, bet viņi tomēr to darīs.”

Jārēķinās ar blaknēm

Ārste arī brīdina, ka noteikti ir jārēķinās, ka šai potei var būt ļoti dažādas blaknes. “Tik plaša diapazona blakusparādības neesmu redzējusi nevienai vakcīnai visos savos 35 darba gados medicīnā. Ir pilns spektrs – sākot ar to, ka nav nekādas reakcijas, beidzot ar paaugstinātu temperatūru un sajūtu, ka lauž kaulus. Bet ar to jārēķinās. Blaknēs, par kurām stāstījuši potētie, nav nekā tāda, ko nebūtu aprakstījis ražotājs. Cilvēkiem ir jāsaprot – ja ir šī blakus parādība, tas ir papildu signāls, ka imunitāte strādā. Es visiem saku – labāk pieciešam to temperatūru vai kaulu laušanu to diennakti vai divas, toties jūs nenonāksiet reanimācijā ar visām iespējamām caurulītēm visās iespējamās anatomiskajās atverēs. Bet lielākoties blakusparādības visas ir ļoti vieglā formā. Ražotājs raksta – ja tās ir līdz trim diennaktīm, tad par to nav ko uztraukties. Tā arī ir. Es līdz šim esmu savakcinējusi 400 cilvēku, starp tiem pašreiz ir bijis viens smagāks gadījums, kad blakusparādības bijušas ilgāk par trim diennaktīm.”

Kā blaknes vislabāk pārciest? “Tie, kuri jutīgāki, ieplānojiet nākamo dienu bez megadarbiem. Jo var būt drudža sajūta, ādai nepatīkamas sajūtas. Blakņu simptomi ir līdzīgi kā pie gripas. Ja jums ir maiņu darbs, tad sarēķiniet potēšanas laiku tā, lai nākamajā rītā nav tā maiņa. Ja vajag, tad ražotājs iesaka pret blakusparādībām parasto paracetamolu.” Daktere neslēpj – pati esot alerģiska, pēc potēšanās bijušas blakusparādības vieglā formā, “bet es jau ar to rēķinājos”. 

L. Atiķei valstī izveidotā pieteikšanās uz vakcinēšanos šķiet ļoti haotiska.

Viņasprāt, šo darbu vajadzēja uzticēt ģimenes ārstiem un ļaut pacientiem pierakstīties uz potēm pie saviem dakteriem. “Ģimenes ārsti uzrunātu savus pacientus, un tad ir tādi doktorāti kā mans, kur cilvēki var pieteikties, diferencējam primārās kategorijas un potējam. Pašreiz ir uztaisīts haoss. Ļoti daudzi kolēģi mani jau ir uzrunājuši, kuri vēlas, lai es sapotēju viņu seniorus. Acīmredzot tā arī būs. Ar nākotnes vakcinēšanas procesu vēl ir ļoti daudz neskaidrību. Es iesaku uzņēmumos apzināt darbiniekus, kuri vēlas potēties. Ir daudzi uzņēmumi, kuri vēlas, lai aizbrauc pie viņiem uz vietas. Man arī ir tādi pieteikušies, jo esmu jau regulāri braukusi pie viņiem vakcinēt pret gripu, arī pret ērču encefalītu. Bet vēl ir milzum daudz nezināmā. Es uzskatu, nākamajai prioritārajai grupai jābūt pedagogiem, jo bērni ir lieliski vīrusu pārnēsātāji.”

Arī dakterei Atiķei nav atbildes, cik iedarbīga ir vakcīna. “To jautājumu vēl pēta. Varu izteikt savu teorētisko domu. Tā kā šis vīruss ir līdzīgs gripas izpausmēm, pieļauju, būs vismaz vairāki gadi, kad mēs vakcinēsimies reizi gadā, līdz tā slimība iznīks un vīrusam vairs nebūs kur pieķerties. Jāpanāk ir tā sauktā pūļa imunizācija, tas ir tas, par ko strīdas un runā, vai tur 65 vai vairāk procentiem sabiedrības jābūt imunizētiem. Jo vairāk cilvēku ir vakcinēti, jo mazāk vīrusam ir kur uzsēties, jo mēs viņu mazāk nododam tālāk. Tagad pasaules uzdevums ir vīrusu maksimāli nobremzēt.”

Uzziņai

Daktere Laila Atiķe iesaka: ejot potēties,
* līdzi jāņem pase vai ID karte;
* ja nepieciešams – brilles, lai varētu saredzēt, par ko un kur jāparakstās, vakcīnu saņemot;
* nepieciešams ērts, viegli novelkams apģērbs. Vēlams, lai apakšā būtu, piemēram, T krekls ar vaļīgām piedurknēm, lai to var brīvi uzvilkt uz augšu, jo šļirces adata jādur pašā augšdelma augšpusē.