liepajniekiem.lv
Arī zināšanas noveco
”Vecs cilvēks brauca pretī un rādīja pagriezienu uz nepareizo pusi,” stāsta Liene, kura tādējādi knapi izvairījusies no sadursmes.
Aigars braucis laukā no degvielas uzpildes stacijas un laimīgi laikus pamanījis, ka onkulītis grasās braukt viņam sānos. ”Tur ir vienvirziena ceļš un apzīmējumi. Es no kreisās joslas braukšu pa kreisi, no labās atļauts tikai pa labi. Viņš apstājas man blakus, palaiž mašīnas pa galveno ceļu un griež ar mani reizē pa kreisi,” dusmīgi atceras vīrietis.
Portāla liepajniekiem.lv veiktā aptaujā, vai cilvēkiem vecumdienās būtu jāturpina vadīt automašīnu, domas dalās.
Gandrīz puse uzskata – kāpēc gan ne, ja vien seniors var iziet šoferu medicīnisko komisiju. Tomēr trešdaļa aptaujāto spriež, ka katram pašam būtu jāizvērtē savas iespējas vecumdienās sēsties pie stūres.
Izskan arī viedoklis, ka papildus veselības pārbaudei būtu nepieciešams veikt braukšanas testu satiksmē, inspektoram izvērtējot seniora prasmes, reakciju un pieņemtos lēmumus. Tāpat varētu arī pieprasīt nokārtot teorijas pārbaudījumu, jo satiksmes noteikumos regulāri notiek grozījumi, taču senioru zināšanas mēdz būt novecojušas.
Daži pauž, ka veselības pārbaudi un atkārtotu braukšanas eksāmenu vajadzētu kārtot ik gadu un tad varētu būtu drošs, ka seniors var piedalīties ceļu satiksmē.
Taču – no kāda vecuma to vajadzētu? Vienprātības nav, jo cilvēki atzīst, ka katrs gadījums ir individuāls.
Viens 80 gados brīnišķīgi spēj tikt galā visās dzīves situācijās, ieskaitot satiksmi, bet cits jau piecdesmit gadu vecumā nespēj adekvāti novērtēt notiekošo un pietiekami ātri reaģēt. Un, redzot, cik neadekvāti daudzi cilvēki uzvedas uz ceļa, dažs labs būtu jāņem nost no trases jau 20–30 gadu vecumā.
Brauc ar mokām, bet neklausa
Visiem ir zināmas sociālās kampaņas no sērijas ”Izglāb draugu!”, kuras aicina nepieļaut iereibušu cilvēku sēšanos pie stūres. Bet atrunāt vectētiņu no šoferēšanas?
Tikai divi no 58 portāla aptaujas dalībniekiem atbild, ka savā ģimenē, rados vai draugu lokā sekmīgi beigušās pārrunas ar senioru – cilvēks pieņēmis lēmumu pārtraukt autovadīšanu. Pāris ģimenēs pamānījušies – pārliecinājuši tēvu, ka auto vairs nav salabojams.
Pieci centušies atrunāt un pārliecināt, tomēr vecīši palikuši pie sava. ”Redzu, kā kaimiņš ar mokām brauc, bet neko nevaru ietekmēt,” – ir arī šāds novērojums.
Vienpadsmit aptaujāto pieredzē ir gadījumi, kad seniors pats sapratis, ka viņa laiks pie stūres ir pagājis.
”Mans stāžs bija gandrīz piecdesmit gadu,” saka Modris, kuram pašlaik jau pāri 90. No autovadīšanas atteicies drīz pēc 70. jubilejas.
Lai arī visu mūžu braucis, seniors nolēmis, ka būs gana. ”Biju pieradis pie žigulīša. Jaunajās mašīnās viss šķiet sarežģīti, es uz to elektroniku nepaļaujos. Un vēl – nevar salīdzināt, kāda Rīgā bija satiksme agrākos laikos, kad uz auto iegādi gadiem gaidīja rindā, un kā ir tagad,” viņš stāsta.
Fotogrāfs Andris Gertsons autovadītāja tiesības ieguvis 1959. gadā un stūrē līdz pat šai dienai.
”Neesmu profesionāls šoferis, bet neprofesionāli braucu katru dienu. Kā jūtos uz ceļa savos gados? Drošāk un pārliecinātāk nekā jebkad. Neraustos. Kāds piebrauc aizmugurē, kāds blakus, taču es vienkārši braucu,” viņš pauž.
Galvenais – medicīniskais aspekts
Ģimenes ārste Laila Atiķe, kuras doktorātā pieejama autovadītāju medicīniskā komisija, uzsver, ka cilvēka vecums neesot noteicošais kritērijs, pēc kura skatīties, vai atļaut sēsties pie stūres. Galvenais ir medicīniskais aspekts, braukt gribētāja veselības stāvoklis, un tāds tas būs pat bērnam, kurš vēlas vadīt motorolleru.
Medicīniskajā komisijā izvērtē visas organisma sistēmas un diagnozes, ņem vērā veiktās operācijas. Ārsts nerīkojas pēc saviem ieskatiem, bet vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem. Senioram pēc 60 gadu vecuma var ierobežot medicīniskās izziņas termiņu, izsniedzot to tikai uz gadu, nevis trim.
”Atceros 96 gadus vecu onkuli, kuru divas sievas aiz rokām tā kā aiz osiņām ienesa doktorātā,” pastāsta L. Atiķe. ”Jo viņš ir vienīgais onkulis ciemā, kuram ir kaut kāds braucamais, ar kuru viņas tiek līdz pilsētai. Protams, viņam nevarēja atļaut vadīt auto, bija daudz problēmu.”
Uz medicīnisko komisiju nākot 1927., 1928. gadā dzimuši cilvēki un mierīgi bez brillēm aizpildot anketas. Un atnākot divdesmitgadīgs, kas nesaprot ne rīta, ne vakara. ”Pati anketas aizpildīšana jau ļauj novērtēt cilvēka reakciju,” skaidro ārste.
”Šoferis var dusmoties, taču veidlapas sarakstīšana ir kritērijs, cik labi cilvēks saprot jautājumu saturu, atbild vai ne. Ja neaizpilda anketu, tad ir jautājums, kāpēc, – neredz vai nesaprot. Varbūt tās ir insulta sekas, varbūt redzes problēmas. Uz autovadītāju komisiju reiz bija ieradies cilvēks ar smagiem redzes traucējumiem, kurš gāja, taustīdamies gar mēbelēm.”
Ja veselības problēmas neļauj vairs vadīt auto, komisija ievada sistēmā liegumu.
Tad CSDD atsūta paziņojumu, ka cilvēkam ir jānodod sava nederīgā autovadītāja apliecība.
Cilvēki mēdzot būt ļoti sarūgtināti un uzskatot, ka komisija ir lēmusi aplam. Veselības inspekcija, reaģējot uz vēstulēm un sūdzībām, ir regulārs viesis doktorātā.
”Divdesmit piecus gadus vadu medicīniskās komisijas, divdesmit – pirmstermiņa, un visi slēdzieni ir bijuši pamatoti. Protams, jebkuram ir tiesības sūdzēties,” saka L. Atiķe.
Gan kārtējā, gan pirmstermiņa medicīniskajā komisijā var lūgt autovadītājam veikt papildu izmeklējumus vai analīzes. Uz pirmstermiņa komisiju policija autovadītāju ar derīgu medicīnisko izziņu var nosūtīt pie jebkādām aizdomām par veselības stāvokli, ja uz ceļa kaut kas nav bijis kārtībā.
L. Atiķe norāda – nav tā, ka cilvēks ar invaliditāti automātiski nevar vadīt transportlīdzekli. Cilvēkus ar izteiktiem kustību traucējumiem nosūta uz speciālu komisiju, lai izvērtētu, kā nepieciešams pārveidot viņa automašīnu, piemēram, pārlikt vadības ierīces. Šādiem šoferiem izsniedz medicīnisko izziņu ar ierobežojumiem, kas derīga trīs gadus.
Smagi redzes traucējumi noteikti ir šķērslis autovadīšanai, taču nedzirdīgs cilvēks var vadīt auto. Liepājā tādu autovadītāju neesot daudz, L. Atiķei viņi visi ir zināmi, jo regulāri nāk uz medicīnisko komisiju.
Uzziņai
Termiņi veselības pārbaudes veikšanai:
- AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem;
- C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 5 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem.
Fakti
Ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto senioru skaits (no 65 g. v.) Kurzemes reģionā
| Negadījumi | Iesaistīto skaits | Cietušie | Bojā gājušie | |
| 2019 | 238 (kopā: 1453) | 269 (kopā: 2642) | 65 (kopā: 402) | 4 (kopā: 20) |
| 2020 | 188 (kopā: 1234) | 213 (kopā: 2219) | 40 (kopā: 381) | 2 (kopā: 9) |
| 2021 | 168 (kopā: 1346) | 193 (kopā: 2409) | 46 (kopā: 391) | 3 (kopā: 17) |
Avots: Valsts policija
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
