Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Veikala pārdevēja: “Vīruss ir neredzams, un tas baida visvairāk”

Veikala pārdevēja: “Vīruss ir neredzams, un tas baida visvairāk”
Foto: Egons Zīverts
24.04.2020 06:00

Daiga Lutere

"Kurzemes Vārds"

Veikalu pārdevēji ir no tiem, kuri savā maiņā uz darbu dodas arī pandēmijas laikā. Ja pircējs veikalā ienāk un pēc brīža iziet, pārdevējiem, kasieriem un citiem tirdzniecības zālēs strādājošiem savās darba vietās jābūt visu laiku. “Kurzemes Vārds” devās uz vairākiem lielākiem un mazākiem Liepājas veikaliem, lai pajautātu pārdevējiem, kā viņi jūtas šajā laikā.

Veikalā “Top!”, kas pie Annas tirgus, neviena pārdevēja bez priekšniecības atļaujas negribēja runāt. Sazinoties ar akciju sabiedrības “LPB” administratīvās daļas vadītāju Daigu Feldmani, viņa telefona sarunā apstiprināja, ka uzņēmums nevēlas, lai preses pārstāve veikalā runā ar pārdevējām. Zināms satraukums saistībā ar Corona-19 vīrusa izplatību darbiniekos esot manāms. Ja ir vēlēšanās ar kādu pārdevēju runāt, tad tikai ārpus veikala telpām, pēc darba laika beigām un kā ar privātpersonu.

Ņemot vērā šo ieteikumu, tā arī darījām. Izdevās sameklēt un uzrunāt cita “Top!” veikala pārdevēju viņas brīvajā laikā. Sieviete, kura tirdzniecības nozarē strādā jau vairāk nekā desmit gadu, pastāstīja, ka, ja vien būtu tāda iespēja, šajā laikā labprāt uz darbu neietu, bet tomēr izvēloties strādāt, lai varētu nopelnīt iztikas līdzekļus: “Vīruss ir neredzams, un tas baida visvairāk. Nav zināms, kurš pircējs slimību var atnest uz veikalu. Jā, mums ir dezinfekcijas līdzekļi, pie kasēm caurspīdīgas plastmasas aizsargbarjera, bet visu laiku satraukums iekšā tomēr sēž.

Vairākas dienas mēģināju strādāt uz galvas uzliekamā aizsargmaskā, bet tā nav ērta, jutos kā stikla mucā. Nesen sarunā ar kolēģēm spriedām, ka, jo ilgāks būs noteiktais ierobežojumu laiks, jo vieglprātīgāki un neuzmanīgāki kļūs cilvēki, arī mūsu pircēji. Runājot par sevi, ceru uz labāko, ka vīruss man nepieķersies un tikšu pasargāta gan es, gan mana ģimene.”

Līdzīga saruna notika ar cita veikalu tīkla pārdevēju. Sagaidīju viņu ārpus veikala, kad sieviete vakarā bija beigusi savu maiņu. Visu viņas stāstīto, uzticēto nevar publicēt, jo darbiniece baidās no iespējamām sankcijām: “Vairs neesmu jauna un, ja mani atlaidīs, darbu atrast būs ļoti grūti. Visos mūsu veikalos ir kameras uz katra soļa, tiek kontrolēti, pieskatīti gan darbinieki un kasieri, gan pircēji.

Man darbs ir vajadzīgs, jo kā citādāk dzīvot. Mēs, pārdevēji, esam zemākais līmenis, no kura atšķirībā no birojā sēdošiem prasa ievērot visus noteikumus, tanī skaitā visus no jauna pieņemtos.

Piemēram, ik pēc noteikta laika jādezinficē kase, precīzāk, tā vieta, iekārtas, kur strādā kasieris. Darbinieki, kas strādā zālē, izliek produktus, visu laiku ir kontaktā ar pircējiem. Dienas ietirgojums mums tieši tāds pats kā iepriekš. Ir pensionāri, kas uz veikalu nāk vairākas reizes dienā, jo tā viņiem vienīgā aktivitāte, izklaide. Kā es jūtos? Slikti. Priekšniecībai, īpašniekiem mēs esam darba spēks, kam jāstrādā garas stundas un kam dod aizvien vairāk izpildāmo pienākumu, jo štats samazināts. Ar to rēķinos, ka nevaram būt pasargāti, un vienlaikus ikdienas skrējienā nav laika baidīties no vīrusa. Kā liktenis būs lēmis, tā notiks.”

Dace Daugele uz Annas tirgu pārdot dārzeņus brauc divas reizes nedēļā un atzīst, ka īpaši neuztraucoties. Paļaujoties, ka saslimušie ārpus mājām neiet. Foto Egons Zīverts

Annas tirgū satiktā zemnieku saimniecības “Laukrozes” līdzīpašniece Dace Daugele pārdošanai bija atvedusi tomātu stādus, dažādus dārzeņus, pašu audzētos salātus un citas ēdamlietas. Uz pilsētu braucot mierīgu prātu.  Līdzi paņemtas un blakus burkānu kastēm stāv mitrās salvetes, ja kāds pircējs grib noslaucīt rokas. Pašai saimniecei visu laiku rokās esot gumijas cimdi. Zināma drošības sajūta esot tādēļ, ka tirgošanās notiek laukā, svaigā gaisā, nevis telpās.

Pircēji pienākot, paņemot nopirkto un, speciāli nekavējoties, dodoties prom. D. Daugele: “Ļoti ceru, ka neviens slims cilvēks apkārt tīšuprāt nestaigā, lai aplipinātu citus. Tas būtu loģiski un cilvēcīgi – sargāt apkārtējos. Novērojumi liecina, ka lielākā daļa pircēju tagad jau ir izdresēti un paši ievēro noteikto distanci, ja veidojas rinda.”

Veikala “Fevex Professional” tirdzniecības speciāliste Linda Gulbe:

“Ja godīgi, uz darbu nāku satraukusies. Sirds nav mierīga. Ne tik daudz pašai par sevi, bet par to, ka vakarā atgriežos mājās, kur mani sagaida divi bērni un vīrs.

Veikalā ik dienu ierodas pircēji, un it sevišķi traki bija ārkārtas situācijas izsludināšanas pirmajās dienās. Visu dienu stāvēja rinda. Tualetes papīra un dezinfekcijas līdzekļu krājumus izpirka pilnībā, pa tīro. Mēs strādājam kā ar privātpersonām, tā juridiskiem uzņēmumiem, un nekad nevar zināt, vai saskare notiek ar veselu vai neveselu cilvēku. Nāk arī sagādnieki, kas apstaigā praktiski visus Liepājas veikalus.”

L. Gulbe neslēpj, ka darbs šādos neskaidros, nedrošos apstākļos rada tādu stresu, ka pat naktīs grūti gulēt. Veikals tiek regulāri tīrīts, ievērota higiēna un telpu dezinfekcija, bet tomēr… Lai sevi uzturētu labā omā, katru dienu sev atgādinot: “Jāturas, viss būs labi!” Sieviete ir pārliecināta, – ja ikviens turpinās strikti ievērot noteiktos ierobežojumus un būs disciplinēts, jo ātrāk dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs.

“Ļoti pietrūkst komunikācijas ar tuvajiem cilvēkiem,” Linda neslēpj. “Nevaru apciemot draudzenes, kas dzīvo ārpus Liepājas, arī vīra tēvs šobrīd laukos viens pats, jo ciemos braukt nedrīkst – neesam no vienas mājsaimniecības. Bērni mācās mājās, un paldies visām mūsu skolotājām par izturību, radošumu. Īpašs paldies 15. vidusskolas skolotājai Daigai Balsei. Jāturas atsevišķi un visiem kopā.”

Linda Gulbe: “Satraukums ir klātesošs katru dienu, jo es esmu tā, kas no darba uz mājām varu aiziet inficēta, slima un viegli aplipināt savus tuviniekus.” Foto Egons Zīverts

Antons Grišins kopā ar kolēģi strādā veikalā “Grif”. Viņš ir arī Kurzemes reģiona tirdzniecības nodaļas speciālists. “Sākumā, tikko izsludināja ārkārtas situāciju, bija interesanti… Veikalu gandrīz vai gāza apkārt, telefons zvanīja nepārtraukti, jo mēs tirgojam dažādus individuālos aizsardzības līdzekļus, cimdus un respiratorus ieskaitot. Šī ažiotāža radīja zināmu stresu ikdienas darbā. Runājot par sevi, tagad es jūtos mierīgāk. Uz notiekošo skatos vēsu prātu. Strādājot veikalā, telpas un pat naudu regulāri dezinficējam. Kad braucu satikties ar klientiem, uzlieku respiratoru.”

Visi uzrunātie atzina, ka ļoti cer – ārkārtas situācija neievilksies daudzu mēnešu garumā. Cilvēku pacietībai, izturībai un spējai koncentrēties ārkārtas apstākļos ir savas robežas. To, tieši kādus emocionālos pārdzīvojumus būs atstājis šis laiks, šobrīd neviens nevar pilnībā izvērtēt. Arī tirdzniecībā strādājošiem veselības neredzamā apdraudējuma dēļ stress ir klātesošs katru dienu, katru stundu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz