Nevar dabūt to, ko vajag

”Šodien ļoti ērti un patīkami iepirkties, cilvēku maz,” saka tirdzniecības centrā ”Ostmala” sastaptā Valija. ”Protams, ir nepieciešami ierobežojumi. Kā citādi mēs tiksim vaļā no šī vīrusa?! Tas ir ļoti labi un apsveicami.” Apsargs stāsta, ka cilvēku šodien acīmredzami esot ļoti maz un visi izturas mierīgi. ”Rimi” pārdevējas pasmejas – varbūt cilvēki nenākot tāpēc, ka neesot nopērkams tas, ko viņiem vajag. Piektdien tiešām bijis ļoti daudz pircēju.

”Es visu jau nopirku pa nedēļu,” saka Jekaterina, kura pie ”Cukuriņa” liek automašīnā maisiņu ar augļiem. ”Atbraucu tikai pēc vitamīniem, to pietrūka.” Autostāvvietā redzams, ka pārsvarā uz veikalu ”Maxima” iepirkties dodas tikai viens ģimenes loceklis, bet pārējie pagaida mašīnā.

”Gribēju kokteilīti nopirkt, bet nav, būs jādzer limonāde,” pajoko Jānis. Viņš lādē bagāžniekā veselus preču iepakojumus. Izrādās, vīrietim pieder autoveikals. ”Taisāmies jau beigt to darīt. Vienkārši šogad vēl izgāju tehnisko apskati. Pieprasījums pēc autoveikala ir, bet pārāk dārga degviela, uz apskati tūkstotis bija jāieliek,” viņš pastāsta. Par tirdzniecības ierobežojumiem vīrietis ir pikts: ”Muļķības tās ir! Jāmet nost to Kariņu. Visi cilvēki par viņu smejas. Tas taču nekur neder, pat pulveri nevar nopirkt, viss aizlīmēts. Labi, alkohols, bet kāpēc cilvēks nevar pīpāt nopirkt? Veikaliem tie ir šausmīgi zaudējumi.”

Veikalā ”Depo” atvērtas tikai pārtikas un higiēnas preču un dzīvnieku barības nodaļas. Pārējais norobežots ar lentēm, lai cilvēki neietu.

”Desmit cilvēku varbūt bija,” ap pusdienlaiku saka apsargs. ”Vīrietis nopirka saldējumu. Kāds pērk minerālūdeni, limonādi. Viens pircējs man vaicāja, vai varot nopirkt briketes kurināšanai. Kad pateicu, ka nē, bija dusmīgs, teica: ”Kas tas ir?!” un aizgāja.” Pārdevējas pastāsta, ka strādājot tikai dažas kases, pārējie darbinieki šo laiku izmanto, lai tirdzniecības zālē sakārtotu preces. Tā kā divas sestdienas ”Depo” bijis slēgts, iespējams, tāpēc arī šodien pircēju ļoti maz.

Saimniecības preču veikaliņā ”Naktiņš” Tosmarē brīvdienās parasti iepērkoties ļoti daudz cilvēku, stāsta pārdevēja Jūlija, taču šodien reti kāds ienāk. ”Paskatīsimies, kādas būs šīs divas dienas. Iespējams, nākamajās brīvdienās nevērsim veikalu vaļā,” viņa saka. Pircējiem viņa skaidrojot, kuras preces atļauts iegādāties. Vairāki cilvēki gribējuši nopirkt mākslīgos ziedus, arī izmantot iespēju veikalā nomaksāt ”Liepājas namu apsaimniekotāja” rēķinu, taču to brīvdienās nav iespējams izdarīt.

Jādzer nervu zāles

Puķu veikals Grobiņā atvērts, taču pārdevēja skaidro, ka ziedus netirgojot: ”Mēs atdodam cilvēkiem iepriekš pasūtītos bēru pušķus. Ko tad mums darīt, ja pušķi sasūtīti pirms ierobežojumiem, tie taču ir jāatdod.” Pie veikala sastaptie bērinieki dusmīgi un uzreiz pat neatrod vārdus, lai izteiktos par aizliegumu tirgot puķes. ”Uz bērēm iet jau arī aizliegts,” saka sieviete. Otra piebilst: ”Katram taču ir jādomā ar savu galvu! Var likt ierobežojumus, kādus grib, bet, ja es pati nesapratīšu, ko es drīkstu un ko ne… Aizejot uz bērēm, es taču saprotu, ka nav jāapskaujas un jābučojas.  Taču es esmu aizgājusi un cilvēku pieminējusi. Manai mammai ir 82 gadi, viņa vakar nervu zāles dzēra, kad izlasīja, ka kapličā ceremonijas vairs nebūs, tikai ārā.”

Degvielas uzpildes stacijā ”Kings” Kapsēdē šodien kāds vīrietis vēlējies nopirkt cigaretes un mēģinājis iestāstīt, ka aizliegums ir no 6. decembra, pastāsta pārdevēja Valentīna Kozlova:  ”Bija neapmierināts, bet izgāja ārā. Varbūt viņš uz muļķa mani ņēma?” Esot ļoti jūtams, ka cilvēku šodien ir mazāk. Citkārt šeit regulāri pērkot alkoholiskos dzērienus. ”Īpaši brauc pirkt ”bamsli”. Ļoti daudz lietuviešu garāmbraucot no prāmja uz mājām piestāj pirkt alkoholu,” viņa saka. Pozitīvas izmaiņas esot sejas aizsegu valkāšanā – tagad visi nākot iekšā maskās. Vēl pirms divām dienām cilvēkiem bijis jāprasa, lai tās uzvelk.

”Visa tauta ņirdz”

”Vakar sajūtas bija tādas, it kā mēs jau gatavojamies trešajam pasaules karam,” atzīst Kapsēdes veikala vadītāja Linda Laiveniece. ”Esam sabaidīti, nobaidīti un pārbaidīti.” Liela ceļa malas veikalā, pēc viņas teiktā, bieži iebrauc policija un pārbauda. Veikala kolektīvs bijis stresā un bažās, kā cilvēki uztvers ierobežojumus, jo  ”kas tad parasti dabū – pārdevēji!”. Tomēr nekādu ekscesu neesot bijis, jo cilvēki saprot un ļoti ievēro visus noteikumus. Piektdien bijusi daudz lielāka plūsma un pirkuši vairāk nekā parasti. ”Protams, alkohols, protams, cigaretes. Mūsu veikala specifika – vairāk pērk alu, stipros dzērienus diezgan maz,” saka L. Laiveniece.

Veikala vadītāja piektdien daudz laika pavadījusi internetā. ”Visu laiku viss mainījās. Tad to var, tad šo nevar. Tad jau bijām labi sagatavojušies šai dienai. Vakar vakarā vēl lentes savilkām priekšā plauktiem,” viņa stāsta.

L. Laiveniece par Facebook ierakstījusi, ka latvietim izdzīvošana ar melno humoru esot fundamentāla: ”Visi nāk un vienkārši ņirdz. Pašiem priekš mums jau tas ir labi, bet vai tas ir pareizi? Vai valsts vadībai bija sevi jānoliek situācijā, kad visa tauta par viņiem ņirdz? Tas viss ir tik ļoti nenopietni.” Veikals laukos esot kā politinformācijas vieta, kur katrs var izteikties. Neesot runa par neticēšanu vīrusam. ”Kamēr šeit ar to nebija saskārušies, tikmēr – jā. Šeit pat Kapsēdē ir cilvēki, kas ļoti nopietni slimojuši, tāpēc par vīrusa neesamību tagad šeit neiesmej. Iesmej par bezjēdzību, nepārdomātību. Situācija šorīt – ienāk vīrietis un grib nopirkt zeķes. Vai – darba cimdi. Te ir lauki! Esam šausmīgi stulbā situācijā. Prece ir, bet preces nav,” saka veikala vadītāja. ”Rīt ir Otrā Advente. Piedodiet, sveces nevaram tirgot.”

Viņa priecājas, ka tomēr atļāva tirgot dzīvnieku barību, jo vēl piektdien šķitis, ka nevarēs. Ļoti neskaidri bijis uzrakstīts par prezervatīviem. ”Izlasīju ceturtdienas vakarā un domāju, ka kāds ir sajucis prātā, tas ir feiks, tā nevar būt. Vakar izrādījās, ka tos var tirgot. Tirgošanai atļaujamie produkti ir ņemti no preču kodu nomenklatūras. Truli izkopēts, nepadomājot, kas zem tā slēpjas. Tīrīšanas līdzekļus pārdodam, bet es neatradu, ka drīkstētu tirgot švammes. Par alkoholu un cigaretēm – atbalstu, ka nevajag tirgot. Bet kāda starpība, vai es te paņemu paciņu tamponu vai mīklas rulli,” šaurajā ejā starp atļauto preču plauktu un ar lentēm norobežoto saka L. Laiveniece. ”Ārpus Rīgas ciešam mēs – mazie veikali un mazie cilvēki. Tas, ka Rīgā ir drūzmas un milzīgi pūļi, ir cita lieta. Ierobežojumi ir vajadzīgi, es to neapšaubu. Bet – kā tas notiek, kā tiek izskaidrots, ir nepieņemami.”