Ilze Ozoliņa, Liene Kupiča, Anda Pūce
"Kurzemes Vārds"
Valstspilsētā pārliecinošu uzvaru guvusi Liepājas partija, kas izcīnījusi vislielāko mandātu skaitu savā 20 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē – 9 no 15 domes deputātu vietām.
Savulaik šāds pārākums divus sasaukumus pēc kārtas izdevās tikai vairāku partiju veidotajam “Apvienotajam sarakstam”, bet šī ir pirmā reize, kad tik daudz mandātu iegūst viens politiskais spēks.
Vēl jaunajā Liepājas domē būs pārstāvētas tikai divas partijas – “Latvijas Reģionu apvienība”, kura izcīnījusi četrus krēslus – par vienu mazāk nekā līdzšinējā sasaukumā, un Nacionālā apvienība, kurai viena deputāta vietā pašvaldībā turpmāk strādās divi.
Nevienai no krievvalodīgo elektorāta partijām 5% barjeru šoreiz pārvarēt neizdevās.
Savukārt Dienvidkurzemes novads šajās pašvaldību vēlēšanās bija aktīvākais Kurzemē – nobalsoja 45,23% balsstiesīgo jeb 12 015 iedzīvotāji, kas lēma par labu četriem sarakstiem, kuru pārstāvji arī veidos 19 cilvēku domi.
Pirms četriem gadiem domē iekļuva četri politiskie spēki, šogad tāpat, turklāt tās pašas partijas, deputātu sastāvs gan mazliet mainīsies.
Līdzvērtīgu vietu skaitu novada domē – katra pa piecām – ieguva pašreiz novada domē vadošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai nu ir par četrām vietām mazāk nekā 2021. gada vēlēšanās, kā arī Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā vienotība” (JV).
Savukārt “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) ieguva četrus deputātu mandātus, kas gan ir par vienu vairāk, nekā bija iepriekš.
Visi dūži vienās rokās
Ja pašvaldību vēlēšanas var salīdzināt ar pokera spēli, tad kāršu dalītājs Liepājas partijai šogad iedalījis pašu spēcīgāko kombināciju jeb “Royal Flush”, atstājot abus pārējos domē ievēlētos politiskos spēkus – “Latvijas Reģionu apvienību” un Nacionālo apvienību – bez zelta, kārts, kas ļautu tirgoties koalīcijas veidošanas sarunās.
Liepājas partijai tikušas deviņas vietas, abām pārējām kopā – sešas.
Tas nozīmē, ka Gunāra Ansiņa komanda ir pilnīgi pašpietiekama un tai nav vajadzīgs neviens partneris, lai iegūtu kontroli pār visiem domes lēmumiem.
Līdz šim Liepājas partijas rekords bija septiņi mandāti 2013. gada vēlēšanās. Tagad izcīnītās deviņas vietas sestdienas rītā pārsteidza ne tikai politisko procesu vērotājus, bet, šķiet, arī pašus partijas biedrus un atbalstītājus.
Vēlēšanu dienā aprunājāmies ar vēlētājiem dažādos Liepājas mikrorajonos, un daudzi labprāt izklāstīja savus argumentus konkrētajai izvēlei, turklāt interesanti, ka šajās atklātajās atbildēs šoreiz izteikti dominēja Liepājas partija.
Faktiski citu partiju vēlētāji bija “kā ar uguni jāmeklē”.
“Es par Gunāru Ansiņu!” Kāpēc? “Jo viņš tirgū ar visiem sasveicinās, aprunājas”, “Par Liepājas partiju – tā šobrīd pilsētā visvairāk izdarījusi”, “Man liekas, ka tur ir pareizie cilvēki, pareizajā vietā un laikā, un viņi strādā no sirds Liepājai”.
Tie ir tikai daži no vēlētāju minētajiem argumentiem, kas jau dienas vidū lika saprast, ka Liepājas partija šoreiz bauda vēlētāju atzinību.
Partijām, kas ir pie varas, vēlēšanās vienmēr ir priekšrocības – plašāka atpazīstamība, iespēja padižoties ar padarītajiem darbiem, tās vislabāk pārzina pašvaldības darbu utt.
Visas trīs partijas, kas ievēlētas Liepājas domē, bija pārstāvētas jau līdzšinējā sasaukumā, turklāt veidoja tā dēvēto koalīciju. Un tomēr Liepājas partija LRA un NA apsteigusi ar ļoti lielu atrāvienu.
Liepājas partijas priekšvēlēšanu kampaņā roku esot pielicis reklāmas industrijas veterāns Ēriks Stendzenieks, kas nupat pats kļuvis par Rīgas domes deputātu.
G. Ansiņa komanda bija redzama visur – pasākumos, tirgū, uzņēmumos, būvlaukumos, mikrorajonos, atpūtas vietās, pat uz konfekšu “Gotiņa” ietinamā papīra.
Kandidāti varēja palielīties ar vērienīgām pārmaiņām pilsētā, ražotņu skaita pieaugumu.
No skandāliem, ja neskaita ņemtiņu ap Vannu mājas rekonstrukciju, vienīgi kaunpilnais K. Zāles laukuma asfaltēšanas kreņķis.
Tomēr tas, kas pašai partijai šķiet lieliski, mums, vēlētājiem, liek būt piesardzīgiem. Tāda absolūta vara demokrātijai nav laba ziņa un var novest arī pie autoritārisma.
Konkurence tomēr nozīmē nepieciešamību vienoties ar citiem politiķiem, sarunāties un pārliecināt, kliedēt šaubas un argumentēt. Ja tā visa nebūs, vai Liepājas partija neieslīgs pašapmierinātībā un nezaudēs saikni ar realitāti?
Te būs svarīgi,
vai partijā būs kāda iekšējā konkurence, kas neļaus tādā sapņu pasaulē dzīvot un tomēr atgādinās, ka vēlētājs ir prasīgs, un nākamie četri gadi paskries ātri.
Tikmēr Nacionālās apvienības sekmes nenoliedzami palīdzēja uzlabot jaunpienācējs – Vilmārs Vecvagaris, kurš sarakstā ar dažu desmitu balsu pārsvaru apsteidza NA pirmo numuru Uldi Lipski.
Visticamāk, savu lomu nospēlēja arī ģeopolitiskā situācija, kas sabiedrībā raisījusi bažas par drošības situāciju valstī. Šis ir viens no jautājumiem, uz ko NA liek akcentu.
Savukārt Jāņa Vilnīša komanda zaudējusi visvairāk. Matemātiski šķiet, tikai vienu vietu, jo agrāk tai bija pieci deputāti domē, taču pie šāda Liepājas partijas pārsvara šis četrinieks var palikt arī opozīcijā.
LRA pieredzējušo J. Vilnīti un Salvi Rogu, kurš kā domes priekšsēdētāja vietnieks publiski centās veidot savu atpazīstamību, nu balstīs arī no Dienvidkurzemes novada domes atnākušais Raivis Kalējs un skolas direktors Pāvels Jurs.
S. Roga var palepoties kā otrais ar visvairāk “par” atzīmētais kandidāts aiz J. Vilnīša.
Viņa atpazīstamību, neapšaubāmi, vairojusi arī lielā rosība sociālajos tīklos. Priekšvēlēšanu cīņā ar video rullīšiem LRA lielu akcentu likusi uz jauniešu auditoriju, un nereti dzirdēts, ka šo politisko spēku dēvē par tiktoka partiju Liepājā.
Taču virtuālā mīlestība mēdz pievilt – jaunieši sociālajos tīklos labprāt izsaka atzinību ar ikonu “patīk” vai sirsniņu, arī mūzikas tusiņi viņus vilina, bet ne vēlēšanu iecirkņi.
Joprojām uzticamākā vēlētāju daļa ir seniori, kuru sirdis, kā izskatās, jau aizņēmusi Liepājas partija.
Vēl viena interesanta iezīme jaunievēlētajā Liepājas domē ir – ja vien nesekos mandātu nolikšana, turpmākos gadus pilsētu pārvaldīs džentlmeņu klubiņš, dāmas no sarakstu virsotnēm aizsūtītas uz tālākiem numuriem.
Apvienotajam korim vajadzēs diriģentu
Dienvidkurzemes plašā ģeogrāfija zināmā mērā nosaka vēlēšanu rezultātus novadā, jo katram pagastam ir pašsaprotami mēģinājumi panākt kaut politisku ietekmi lielajā novadā. Tāpēc sarakstos partijas cenšas iekļaut pārstāvjus no dažādām apdzīvotajām vietām.
Taču vēlētāju izvēle parāda, ka katra partija tomēr bauda popularitāti atsevišķos pagastos un
nevienam nav izdevies, kā pirms četriem gadiem ZZS, – pārliecināt visu bijušo Liepājas rajonu par savu labo sirdi un apņēmību gādāt, ka katram tiks kāds labums no lielā kliņģera.
Izskatās, ka tam neviens vairs nav gatavs noticēt.
Ja pirms vēlēšanām Dienvidkurzemes novadā pieteiktos kandidātu sarakstus salīdzinājām ar muzikālajiem kolektīviem, tad jāteic, ka vēlēšanu iznākums liek vilkt paralēles ar novada apvienoto kori, kur diriģenta izvēle vēl līdz pirmajai novada jaunās domes sēdei ir neskaidra.
Tas tāpēc, ka izteikta uzvarētāja šajās vēlēšanās nav.
Aivara Priedola komanda zaudējusi gandrīz pusi balsu un saglabājusi savu ietekmi būtībā tikai novada centrā – Grobiņā.
Visi pieci domē iekļuvušie deputāti no ZZS pārstāv Grobiņu un ir tieši grobiņniekiem labi zināmi un godāti.
Līdzīgi noticis ar Nacionālās apvienības sarakstu. Lai arī tā augšgalā bija gan Grobiņas uzņēmējs Ilgonis Jēčis, kalētnieks Dzintars Kudums un priekulniece Vija Jablonska, piecniekā, kas iekļuvis domē, ir tikai un vienīgi aizputnieki, tāpēc kāda vēlētāja izteiktais bažīgais secinājums, ka “agrāk visa nauda palika Grobiņā, tagad – visa aizplūdīs uz Aizputi” pamatota tieši ar šī politiskā spēka un vienu pilsētu pārstāvošā piecnieka ietekmi.
Taču nedz Grobiņas ansamblim, nedz Aizputes vokālistu grupai ar Andri Jankovski priekšgalā savu repertuāru diktēt neizdosies bez atbalsta, tāpēc politiķiem nāksies vienoties kopīgā dziesmā.
Par labu šī tandēma sadarbībai runā iepriekšējie četri gadi, kas pavadīti pašvaldībā, strādājot līdzās.
Viens no variantiem ir tieši ZZS un Nacionālās apvienības duets.
Trešais spēks ar piecām deputātu vietām ir Ulda Kristapsona vadītais “Jaunās vienotības” saraksts, kurš ģeogrāfiski pārstāv piekrasti no Pāvilostas līdz Nīcai, Priekuli un Grobiņu, tātad zināmā mērā ir būtisks spēlētājs, lai uzturētu līdzsvarotu attīstību visā plašajā Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Tā kā saraksta pieteicēji īpaši neslēpa, ka nāk uz vēlēšanām tieši tāpēc, ka viņiem daudz kas nepatīk, kā notiek tagad, tad jāsecina, ka ar ZZS partnerībā šie diez vai steigsies doties.
Vai varēs vienoties ar aizputniekiem? Droši vien tur jāsalāgo pieprasījums un piedāvājums.
Izteiktāki pretinieki pastāvošajai varai ir LRA četri deputāti – Durbes un Dunalkas neapmierinātie tenori un divas dāmas no Priekules un Kalētiem. Tātad atkal tie, kas sola pārstāvēt tieši iedzīvotājus ārpus centra.
Saraksta līderis Andrejs Radzevičs priekšvēlēšanu laikā neskopojās ar pārmetumiem novada vadībai, un skaidrs, ka arī turpmāk viņš nevēlas būt skaļa opozīcija, bet vismaz kaut kādai dziesmai vārdus diktēt.
Tikai – vai viņa kareivība nenobaidīs partnerus? Jo atbalstu vajag arī LRA, viens nav karotājs.
Matemātika ir skarba, vairākumam domē vajadzīgas vismaz 10 balsis, taču tas ir minimāls pārsvars, kur visiem jādzied unisonā un neviens nedrīkst laist šķībi.
Droši vien labāk vienoties kādiem trim spēkiem, bet tad ceturtais paliks uz rezervistu soliņa par nošu lapu pāršķīrēju. Kurš no sarakstiem tas būs, vēl grūti pateikt, jo kombināciju iespējas Dienvidkurzemē ir plašas.
Apvienotā kora galveno diriģentu dalībnieki iebalsos jūlija sākumā, tikmēr notiks sarunas kuluāros un oficiālas draudzīgas tikšanās.
Es domāju tā: Kā esat apmierināts ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem?
Ilze, liepājniece:
– Es biju uz vēlēšanām. Esmu apmierināta ar rezultātiem Liepājā, un ļoti! Vienmēr esmu piedalījusies vēlēšanās un balsoju par Liepājas partiju.
Citur rezultātus es neesmu skatījusies, bet viens, kas man nepatika un par ko zinu, – Rīgā tika “Progresīvie”.
Liepājā turpmākos gadus ir jāpievēršas jauno māmiņu jautājumiem, vajadzētu sakārtot ielas nomalēs, centrā jau viss kārtībā.
Mārīte, Medzes pagasta iedzīvotāja:
– Sestdienas vakarā aizbraucu mājās, salasīju zemenes, un pusastoņos vakarā aizskrējām uz iecirkni Kapsēdē. Pati dzīvoju Tāšos.
Es ceru, ka novadā tas pats vien būs, par Priedola partiju arī balsoju. Bet pēc rezultātiem un vietu sadalījuma nevar zināt, kā vēl var būt.
Vienīgais lielais mīnuss novada vēlēšanās ir tas, ka ļoti maz ir pārstāvju no mazajiem pagastiem. Tas man ļoti nepatīk. Piemēram, no Medzes pagasta nebūs neviena deputāta.
Man bijis gadījums, kad zvanu prasīt ziemā sniegu tīrīt, vadībā nav vietējais, svešs cilvēks, un pat nezina, kur Tāši atrodas. Tas ir nepatīkami, ja attālākās vietas ir aizmirstas.
Ineta, liepājniece:
– Sekoju līdzi vēlēšanām, esmu apmierināta ar rezultātu. Spriežot pēc vietu sadalījuma, domāju, ka partijām un deputātiem nebūs savā starpā kašķu un strīdu.
Balsoju par Jāņa Vilnīša sarakstu. Esmu izdarījusi pareizo izvēli, ceru, ka viss notiks!
Grūti pateikt, kas būtu uzreiz jādara jaunievēlētajai domei, bet uzmanība noteikti jāpievērš mazajām pilsētas ieliņām, jāsakārto, jāiekārto, lai būtu droši.
Vilmants, liepājnieks:
– Nepiedalījos vēlēšanās, bija jāstrādā. Neesmu vēl rezultātus skatījies. Domāju, ka reālajā dzīvē nekas nemainīsies. Trīsdesmit gadus īsti nekas nav mainījies – jā, pilsētu kārto, bet cilvēkiem jau maz kas tiek.
Edgars, liepājnieks:
– Vēlēšanās nepiedalījos. Es domāju, ka neesmu apmierināts. Es visam tam neticu.
Uzziņai
Vēlētāju aktivitāte Liepājā un Dienvidkurzemē
Vēlēšanu rezultāti Liepājā
| Saraksts | Derīgās zīmes | Procenti | Vietas domē |
| Liepājas partija | 9144 | 45,741% | 9 |
| Latvijas Reģionu Apvienība | 4050 | 20,259% | 4 |
| Nacionālā apvienība | 1854 | 9,274% | 2 |
| Latvijas Krievu savienība | 929 | 4,647% | |
| “Saskaņa” | 878 | 4,392% | |
| Jaunā Vienotība | 807 | 4,037% | |
| “Stabilitātei!” | 570 | 2,851% | |
| “Par!” | 563 | 2,816% | |
| Suverēnā vara/Jaunlatvieši | 507 | 2,536% | |
| Latvija pirmajā vietā | 440 | 2,201% | |
| Latvijas Zaļā partija | 77 | 0,385% |
Vēlēšanu rezultāti Dienvidkurzemē
| Saraksts | Derīgās zīmes | Procenti | Vietas domē |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 2985 | 24,848% | 5 |
| Nacionālā apvienība | 2977 | 24,781% | 5 |
| Jaunā Vienotība | 2461 | 20,486% | 5 |
| Latvijas Reģionu Apvienība | 2429 | 20,220% | 4 |
| Latvijas Zaļā partija | 541 | 4,503% | |
| Latvija pirmajā vietā | 299 | 2,489% | |
| Suverēnā vara/Jaunlatvieši | 210 | 1,748% |
Liepājas domes ievēlētais sastāvs
Liepājas partija
Gunārs Ansiņš
Uldis Sesks
Uldis Hmieļevskis
Helvijs Valcis
Jānis Vozņesenskis
Vilnis Vitkovskis
Edvīns Striks
Artis Lagzdiņš
Jānis Džeriņš
LRA
Jānis Vilnītis
Salvis Roga
Raivis Kalējs
Pāvels Jurs
NA
Vilmārs Vecvagaris
Uldis Lipskis
Dienvidkurzemes domes ievēlētais sastāvs
ZZS
Aivars Priedols
Laila Roga
Raimonds Reinis
Gatis Kalniņš
Aivars Galeckis
NA
Andris Jankovskis
Mārtiņš Sants
Linards Tiļugs
Imants Ozols
Juris Grasmanis
JV
Uldis Kristapsons
Raimonda Ābelīte
Jānis Neimanis
Gatis Brēdiķis
Ainars Cīrulis
LRA
Andrejs Radzevičs
Sandris Bēča
Vizma Garkalne
Inese Meļķe