Pašvaldību vēlēšanās reģistrēta visu laiku zemākā aktivitāte. Liepājā nobalsojuši vien 28,87% vēlētāju, Dienvidkurzemē – 34,99%
Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
LETA/liepajniekiem.lv
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Liepājas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica: ”Bija prognozējams, ka vēlētāju aktivitāte Liepājā varētu būt mazāka nekā 2017. gadā, taču, ja godīgi, negaidījām, ka tā būs tik zema”.
Viņa pieļauj, ka aktivitāti ietekmējusi pandēmijas situācija, jo apzinīgākie vēlētāji vienmēr bijuši gados veci cilvēki, no kuriem daļa, iespējams, šoreiz izlēma par labu nebalsošanai, bet gan palikšanai mājās, lai nepulcētos tur, kur ir daudz cilvēku.
”Iespējams, arī cilvēki jutās apmulsuši par to, ka valdība tik ļoti strauji maina pieņemtos lēmumus ar tik daudziem aizliegumiem, un, varbūt, tas bija tāds kā protests, proti, ja reiz mums daudz ko aizliedz, tad kāpēc šajā gadījumā atļauj vēlēt. Gan jau salikās vēl dažādi iemeslu kopumi un rezultāts ir tāds, kāds tas ir”.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vienlaikus Latgalē kopumā nobalsojuši 34,05% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kurzemē – 31,55%, bet Zemgalē – 31,22% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kur nobalsojuši 45,42% vēlētāju. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsojuši 28,63%.
Liepājā pašvaldību vēlēšanās šogad nobalsojuši mazāk kā trešdaļa vēlētāju – 28,87%, Dienvidkurzemē aktivitāte bijusi lielāka – 34,99%. Salīdzinājumam pirms četriem gadiem Liepājā nobalsoja 50,86% balsstiesīgo. Zem 50 % 2017. gadā balsoja tikai Priekules un Aizputes novadā. Pārējos 6 novados vairāk nekā puse aizgāja uz vēlēšanām.
Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.
Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās – sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.
Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotiek Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.
