Aktuālie CVK dati liecina, ka 14. Saeimas vēlēšanās pagaidām par 1. pozīciju vissīvāk cīnās “Jaunā Vienotība” un ZZS, bet 5% barjeru pārvar arī “Apvienotais saraksts”, “Nacionālā apvienība”, “Attīstībai/Par, “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā”.

https://public.flourish.studio/visualisation/11336603/

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Progresīvie”, “Stabilitātei!”, “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Attīstībai/Par!” (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. 

Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija – 11,5%, bet par ZZS – 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par “Progresīvajiem” – 8,3%, par “Stabilitātei!” – 5,4%, par LPV – 5,3%, bet par AP – 5,2% pilsoņu.

Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai “Saskaņa” un “Konservatīvajiem” uzrāda 3,5% atbalstu katrai.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija “Katram un katrai” ar 2,8% un “Suverēnā vara” ar 2,3%.

Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu – “Republika” ar 1,6%, “Tautas varas spēks” ar 1,1%, “Tautas kalpi Latvijai” ar 0,9%, “Vienoti Latvijai” ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un “Apvienība Latvijai!” ar 0,3%.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.

Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs “Saskaņas” atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.

Vēlētāju aptaujas jeb “exit poll” rezultāti iepriekšējās vēlēšanās ir bijuši diezgan precīzi, tomēr jāņem vērā, ka atsevišķu partiju rezultātu gadījumā iespējamas procentpunktu izmaiņas,

aģentūrai LETA sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš.

Vienlaikus Kaktiņš pauda, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto vēlētāju atteikušies paust viedokli. Tāpat, iespējams, krievvalodīgie vēlētāji pašreizējos apstākļos bijuši kautrīgāki savu lēmumu paušanā.

Kaktiņš norādīja, ka, iespējams, krievvalodīgo auditoriju partijām, tostarp “Saskaņai”, “Latvijas Krievu savienībai” un “Stabilitātei!”, faktiskais sniegums varētu būt labāks, nekā to rāda aptauju dati.

Savukārt komentējot Jaunās vienotības (JV) labos “exit poll” rādītājus, Kaktiņš norādīja, ka JV varētu būt pārliecinoši vēlēšanu uzvarētāji, par ko liecinājušas arī iepriekšējas aptaujas. Šādu situāciju Kaktiņš skaidro ar sabiedrības dienaskārtību, kas radikāli nomainījās šā gada 24.februārī, kad par būtisku jautājumu iedzīvotāju ikdienā kļuva Latvijas ģeopolitiskās izvēles.

“Liela daļa vēlētāju droši vien nav sajūsmā par JV darbībām, tomēr vēlētāji ir pārliecināti, ka JV iestājas par pareizo ģeopolitisko situāciju, un pašreizējā situācijā ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība,” sacīja Kaktiņš.

Savukārt “Saskaņas” zemais vēlētāju aptaujas rezultāts skaidrojams ar to, ka šīs partijas vēlētāji iepriekšējās SKDS aptaujās bijuši salīdzinoši slikti motivēti piedalīties vēlēšanās. “Viens ir teikt, ka ies balsot par konkrēto partiju, un otrs ir faktiski iet uz vēlēšanām,” sacīja Kaktiņš.

Vienlaikus ārzemju vēlētāju balsis visdrīzāk būtiski nemainīs vēlētāju aptauju rezultātus, prognozēja Kaktiņš, pieņemot, ka liela daļa ārzemju vēlētāju varētu balsot par JV.

“Savukārt par koalīcijas izveidošanu vēl ir pāragri runāt,” pauda Kaktiņš, piebilstot, ka to ietekmēs partijas, kas pārvarēs 5% robežu.

Komentējot Ukrainas kara faktoru, Kaktiņš norādīja, ka šis faktors būs redzams pēc vēlēšanām, kad būs iespējams salīdzināt krievvalodīgo vēlētāju partiju rezultātus ar “exit poll” datiem. “Ja uzrādīsies krietni labāki rezultāti, tad varēs teikt, ka ir bijis šis Ukrainas kara faktors,” sacīja Kaktiņš.

Mēs nedrīkstam kļūt augstprātīgi, šodien, uzrunājot “Jaunās vienotības” biedrus, aicināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, viņš atzina, ka ir priecīgs, bet uzsvēra, ka ir jāgaida oficiālie rezultāti.

Viņš uzsvēra, ka valdībā nestrādās viena partija, bet būs koalīcija, un būs jāstrādā visiem kopā. Viņš uzskata, ka vēlētāji ir novērtējuši “Jaunās vienotības” darbu. Taču tas nozīmējot vēl lielāku atbildību.

Galvenais esot vienoties par kopīgi paveicamajiem darbiem. Amatu dalīšana būšot pēc tam.

“Nekļūsim augstprātīgi! Mēs kalpojam mūsu tautai, kalposim arī turpmāk,”

teica Kariņš.

Krišjānis Kariņš (JV) neredz iespēju arī turpmāk sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ja tā turpina turēties pie kādreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, šodien pēc vēlētāju aptaujas rezultātu publiskošanas teica Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim neredzēja iespēju sadarboties ar cilvēku, kurš ir iestājies pret Latvijas sadarbību ar NATO, ar cilvēku, pret kuru ASV ir vērsusi sankcijas saistībā ar korupciju un kurš tiek vainots nopietnos noziegumos.

ZZS pašai ir jāizlemj par to, kas šai partijai ir svarīgs.

Savukārt par iespēju sadarboties ar citām partijām Kariņš bija atturīgs. Viņš uzsvēra, ka pašlaik skaidrs ir viens – būs jāveido koalīcija.

Pirmdien Valsts prezidents esot aicinājis uz sarunām ievēlēto partiju pārstāvjus. Līdz ar to pirmdien, 3.oktobrī, partijas sāks sarunas, teica Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka vispirms ir jāvienojas par kopīgu programmu, no kuras izrietēs koalīcijas aprises un amatu sadalījums. Sākotnēji jāvienojas par to, kas ir jāpaveic, bet par amatiem varēs runāt pēc tam, teica Kariņš.

Zaudētais atbalsts ir partijas “Saskaņas” valstiskās stājas un Krievijas agresijas nosodījuma rezultāts, aģentūrai LETA pauda partijas domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

Komentējot vēlētāju aptaujas rezultātus, Ušakovs norādīja, ka zems atbalsta līmenis bija gaidāms, jo 24.februārī “Saskaņa”, stāvot izvēles priekšā, vai rīkoties valstiski, vai arī populistiski spēlēties ar nacionālo drošību un valsts interesēm, rīkojās skaidri – pauda valstisku stāju un nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Ušakovs piebilda, ka šādu nostāju arī nav plānots mainīt, ņemot vērā Krievijas arvien jaunas agresijas izpausmes.

“Tas ir rezultāts, kas saistīts ar “Saskaņas” rīcību, tās trūkumu un vēsturiska mēroga pārmaiņām,”

pauda politiķis.

Ušakovs sacīja, ka partiju rezultāti savas dzīves ciklā ir dažādi – ir gadi, kad politiskajam spēkam ir pāri 30 mandātiem, bet dažreiz to ir mazāk.

“”Jaunās vienotības” piemērs ir ļoti ilustratīvs – knapi iekļuva 13.Saeimā, bet tagad varētu būt ap 20 vai pat vairāk. Tie, kas raudās un nestrādās, tie Ziemassvētkus nesvinēs, tāpēc vienīgā atbilde turpmākajam darbam ir strādāt trīs reizes vairāk nekā līdz šim,” norādīja Ušakovs.

Viņa vērtējumā daļa “Saskaņas” vēlētāju palika mājās, daļa aizgāja “pie ne īpaši zinātniski noskaņotiem vai citu ģeopolitisko kursu pārstāvošajiem”. “Saskaņa” turpinās darboties, lai rūpētos par Latvijas krievvalodīgajiem, kuri patlaban ir “dziļā šokā”. Tāpēc vajadzīgs laiks, lai izprastu jauno realitāti, savukārt partijai ir jācenšas runāt ar cilvēkiem.

Ušakovs piekrita, ka Rīgas “zaudēšana” arī varētu būt viens no faktoriem, kāpēc partijai šajās vēlēšanās sekmējies sliktāk, taču tas nav galvenais apstāklis.

Ja vēlēšanu rezultāti būs līdzīgi vēlētāju aptaujas datiem, tad “Jaunajai Vienotībai” (JV), “Apvienotajam sarakstam – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) pirmajiem jāsāk sarunas par sadarbību 14.Saeimā,

aģentūrai LETA sacīja AS Ministru prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.

Vaicāts, vai jau tagad var teikt, vai JV uzvaras gadījumā AS būtu gatava atbalstīt, ka pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vadītu arī jauno valdību, Pīlēns skaidroja, ka šis jautājums ir priekšlaicīgs, jo pašlaik ir pieejami tikai vēlētāju aptaujas dati, bet vēl ir jāgaida vēlēšanu rezultāti.

Reizē AS premjera amata kandidāts atzina, ka, ja JV būs uzvarētāji, tad atbilstoši pieejai demokrātiskās valstīs viņiem būs tiesības izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu.

Taujāts, vai AS būtu jābūt koalīcijā, Pīlēns norādīja, ka būtu prātīgi AS iekļaut nākamo valdību veidojošo partiju skaitā, ja vēlēšanu rezultātos apstiprināsies vēlētāju aptaujas dati par partiju apvienības labajiem rezultātiem.

AS startu vēlēšanās viņš vērtē kā ļoti veiksmīgu, ņemot vērā, ka partiju apvienība sevi vēlēšanām pieteica tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām.

Vaicāts par iespēju sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Pīlēns norādīja, ka AS nav pieņemama “Lemberga pozīcija”. Reizē svarīgi arī kādas personālijas tiks ievēlētas Saeimā, atzīmēja AS politiķis.

Pašreiz nevar paredzēt faktiskos 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus, tomēr prieks, ka cilvēki ir nobalsojuši un izdarījuši savu izvēli, aģentūrai LETA sacīja “Konservatīvo” Vidzemes saraksta līderis, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Vienlaikus Bordāns sacīja, ka “Konservatīvie” ir lepni par 13. Saeimā paveikto, un pateicas vēlētājiem par iepriekš doto iespēju.

Partijas “Progresīvo” provizoriskie Saeimas vēlēšanu rezultāti, par ko liecina vēlētāju aptauja, ir smaga darba un vairāku faktoru kopumu rezultāts,

aģentūrai LETA sacīja partijas premjera kandidāts Kaspars Briškens.

Viņš uzsver, ka partija spēs ienest Saeimā pragmatisku ideālismu.

Partija ir izgājusi mērķtiecīgu un demokrātisku būvniecības procesu. Partijā iesaistīti nu jau 800 biedri. Svarīgs atspēriena punkts partijai ir arī Rīgas domes vēlēšanas, kā arī spēcīgas personības, akcentēja politiķis.

Briškens sola nedarboties ar partijām, kuras atbalsta Kremļa naratīvu.

Viņš uzskata, ka, neskatoties uz ideoloģiju nesaskaņu, partija varētu sadarboties arī ar Nacionālo apvienību, ja tas palīdzēs izveidot stabilu valdību.

Pēc februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrība vēlas drošību un stabilitāti,

aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Uldis Augulis, komentējot 14.Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus. 

Ar šo faktoru Augulis skaidroja iespējamo “Jaunās vienotības” (JV) uzvaru vēlēšanās, jo Krievijas iebrukums saliedējis sabiedrību, un tā izvēlējusies politisko spēku, kurš sabiedrības ieskatā var nodrošināt stabilitāti. 

Savukārt ZZS sniegumu šajās vēlēšanās, kā arī iespējamo koalīciju Augulis atturējās komentēt, norādot, ka jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti. Tāpat Augulis norādīja, ka jāskatās arī uz personām, kuras būs vai nebūs ievēlētas. 

Augulis teica, ka vēlētāji ir ņēmuši vērā līdzšinējās valdības koalīcijas “daudzās kļūdas un neveiksmes”, tādējādi skaidrojot pārējo koalīcijas partiju salīdzinoši sliktākos rezultātus. Savukārt par JV rezultātu Augulis sacīja, ka tas ir “fenomens, kas būs jāpēta politologiem”.

Savukārt ZZS politiķis Viktors Valainis aģentūrai LETA norādīja, ka vēlētāji ir novērtējuši ZZS četru gadu darbu, jo sasniegts labāks rezultāts nekā pirms četriem gadiem, kad ZZS vēlēšanās startēja no premjera partijas pozīcijām. 

“Esam sapratuši savas kļūdas, stiprinājuši savu komandu, un tas ir devis rezultātu,” teica Valainis. 

Vienlaikus arī Valainis norādīja, ka ir jāsagaida vēlēšanu oficiālie rezultāti. Tādēļ viņš atturējās prognozēt, vai ZZS ir izredzes strādāt valdības koalīcijā, vienīgi atzina, ka tās partijas, kas pirms četriem gadiem kategoriski iestājās pret ZZS aicināšanu koalīcijā, 14.Saeimā varētu arī nebūt iekļuvušas. 

Valainis piebilda, ka ZZS ir gatava strādāt un ZZS prioritārais mērķis nav kādi amati. 

Partiju apvienība “Attīstībai/Par (AP)” ir gandarīta par paveikto 13.Saeimas darbības laikā, žurnālistiem sestdienas vakarā paziņoja apvienības deputāta kandidāts Andris Skride (AP).

Skride ir pārliecināts, ka, pateicoties apvienībai, valsts ir drošībā un medicīnas personālam tika palielinātas algas.

Politiķis uzskata, ka AP ir politiskais spēks, kas ir izdarījis visvairāk. 

“Lai kāds ir rezultāts – mēs esam labākie,” teica Skride.

“Jaunās vienotības” (JV) uzvara 14. Saeimas vēlēšanās bija prognozējama jau pēdējos mēnešos, bet tā nebija skaidra šā gada sākumā, aģentūrai LETA sacīja “Providus” vadošā pētniece un direktore Iveta Kažoka.

Viņa norādīja, ka Ukrainas

kara faktors ir mainījis to, ko cilvēki gaida no valdības.

Vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem jeb “exit poll” uzrāda piecas partijas, kas pārliecinoši varētu iekļūt Saeimā, savukārt sešām partijām ir gaidāmas saspringtas turpmākās stundas, līdz būs zināmi reālie provizoriskie rezultāti.

Partijas “Saskaņa” zemos rādītājus Kažoka skaidro ar to, ka jau aptaujās vasarā bija redzams, ka šīs partijas vēlētāji meklēja alternatīvu, tostarp daļa izvēlējās balsot par partiju “Stabilitātei!”, kā arī bija novērojama Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un tās premjera kandidāta Aivara Lemberga popularitāte krievvalodīgo vēlētāju vidū. Tāpat iepriekšējās aptaujas rādījušas, ka daļa krievvalodīgo vēlētāju izvēlējusies balsot par partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Vienlaikus bijis redzams, ka “Saskaņa” nedarīja neko, lai uzvarētu konkurencē ar iepriekšminētajām partijām, un “uzvedās tā, it kā negribētu uzvarēt”, līdz ar ko “Saskaņas” zemais rezultāts vēlētāju aptaujā neesot pārsteidzošs.

Kažokas ieskatā, pirms vēlēšanām bija pilnīgi skaidrs, ka 14. Saeimā iekļūs JV un Nacionālā apvienība (NA), savukārt gadījumā, ja faktiskie rezultāti JV tiešām uzrādīs šādu atrāvienu, koalīciju bez JV nebūs iespējams izveidot, un šī partija “varēs diktēt, ko ņemt un ko neņemt koalīcijā,” sacīja Kažoka.

Vienlaikus pētniece norādīja, ka koalīcijas sastāvs būs atkarīgs no partijām un konkrētām personām, kas tiks ievēlētas Saeimā. Tāpat būtisks faktors varētu būt tas, vai ZZS izvēlēsies norobežoties no sava premjera kandidāta Aivara Lemberga, lai iekļūtu koalīcijā.

Kažoka piebilda, ka gada sākumā bija vērojama zema cilvēku uzticēšanās esošajai valdībai, un JV var pateikties ģeopolitiskajai situācijai, kas radusies pēdējos mēnešos, par šādu rādītāju.

Nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem norāda uz austrumslāvu tautu vēlētāju radikalizēšanos,

aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens, komentējot 14.Saeimas vēlēšanu “exit poll” rezultātus. 

Ikstens norādīja, ka “Saskaņas” vājais starts un pat iespējamā neiekļūšana 14.Saeimā, kā arī partijas “Stabilitātei!” rezultāts, pārspējot “Saskaņu”, norāda uz nopietnu problēmu – zināmu austrumslāvu tautu vēlētāju radikalizēšanos. 

“Būs nepieciešama aktīva integrācijas politika, un esošais kultūras ministrs uz tādu nav spējīgs,” izteicās Ikstens. 

Arī “Jaunās vienotības” (JV) provizorisko rezultātu Ikstens nodēvēja par pārsteidzošu, jo tik daudz kritizēta premjera partijai šāds rezultāts esot liela veiksme.

Ikstens apgalvoja, ka JV rezultātam sava nozīme ir bijusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pēdējo mēnešu aktivitātēm, kā arī tam, ka daudziem cilvēkiem, acīmredzot, patīk tāds “miermīlīgs personāžs” kā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

“Laikam cilvēki to novērtē. Kariņš tomēr ir izvilcis šo smago koalīciju cauri Covid-19 krīzei, cauri tagadējai krīzei. Iespējams, ka šis balsojums par JV ir aiz žēlastības un pateicības,” teica Ikstens. 

Vienlaikus politologs teica, ka, viņaprāt, Kariņam nebūtu jābūt nākamajam premjeram, jo viņš neesot krīzes laiku premjers. Pēc Ikstena domām, pār Kariņu krīt atbildība par valdības darbiem Covid-19 krīzes laikā un lielas naudas “izķēzīšanu”.

Ikstena ieskatā Kariņš ir vājš premjers. 

Tāpat Ikstens izcēla, viņa ieskatā, “ļoti cienījamo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) startu” vēlēšanās, neskatoties uz diezgan plašo kritiku no mediju puses un ZZS premjera amata kandidāta Aivara Lemberga neaicināšanu uz politiķu diskusijām. 

“Tas norāda, ka ZZS ir stiprs zīmols, kas spējis atnest tādu pašu rezultātu kā pirms četriem gadiem. Tas liecina par ļoti stabilu vēlētāju loku, kā arī to, ka Latvijas Zaļajai partijai nebija būtiska loma šajā apvienībā,” teica Ikstens. 

14.Saeimā “Stabilitātei!” varētu būt pārstāvēta ar 10 līdz 15 deputātu mandātiem, aģentūrai LETA pieļāva partijas līderis Aleksejs Rosļikovs.

Vaicāts, vai “Stabilitātei!” pieļauj, ka vēlēšanu aptaujā daļa no tiem, kuri neatbildēja, tomēr ir nobalsojuši par viņiem un tāpēc partijai būs labāks rezultāts, Rosļikovs norādīja, ka jau priekšvēlēšanu laikā partija cerēja uz labāku rezultātu, kā tie, ko pašlaik uzrāda vēlēšanu aptauja.

Tāpēc “Stabilitāte” cer uz 10 līdz 15 deputātu mandātiem parlamentā. Politiķis norādīja, ka ir jāsagaida vēlēšanu rezultāti.

Taujāts, vai partija tagad aizstās “Saskaņu” kā galvenais spēks, kurš pārstāv krievvalodīgos, “Stabilitātei!” līderis norādīja, ka atbilstoši socioloģiskajai aptaujai no viņu atbalstītājiem “40% ir latviski runājoši latvieši un 60% krieviski runājoši latvieši”. Rosļikovs skaidroja, ka tas nozīmē, ka tas “faktiski ir 50 uz 50” un viņš nevar pateikt, no kurām partijām viņu atbalstītāji ir “atnākuši”.

Vaicāts par to, ka var nākties strādāt opozīcijā, politiķis uzsvēra, ka “opozīcija neeksistē”, ko jau ar piemēru parādījusi “Saskaņa”, dažādos balsojumos sadarbojoties ar citām partijām.

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” (AP), iekļūstot Saeimā, ir gatava sadarboties arī ar politisko spēku “Progresīvie”,

aģentūrai LETA sacīja AP Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva (AP).

Viņa uzsver, ka, neskatoties uz to, ka partiju ideoloģija ir nedaudz atšķirīga, AP saredz arī vienotas vērtības, līdz ar ko sadarbība būtu iespējama.

Komentējot provizoriskos AP Saeimas velēšanu rezultātus, Golubeva uzsver, ka apvienība ir vadījusi “sarežģītas” ministrijas, ar ko varētu būt skaidrojams kritums starp 14.Saeimas un 13.Saeimas velēšanu rezultātiem.

“Mēs redzam, ka ir vēlētāji, kuri ir palikuši uzticīgi un tic mūsu vērtībām un vīzijai”, saka Golubeva.

Pirmdien, 3.oktobrī, plānota Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar 14.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem,

liecina Valsts prezidenta darba kārtība.

Tikšanās ar partijām paredzēta divos posmos – vispirms no plkst.9 līdz 13 un pēc tam no plkst.14 līdz 17.

14.Saeimas vēlēšanu iecirknī Baltkrievijā līderpozīciju izcīnījusi partija “Stabilitātei!”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Kopumā 14.Saeimas vēlēšanās Baltkrievijā piedalījās 28 Latvijas pilsoņi. Visvairāk balsu – 25% – ieguva “Stabilitātei!”, par ko tika atdotas septiņas balsis.

Pa četrām jeb 14,3% balsu Baltkrievijā Latvijas pilsoņu vidū ieguva “Jaunā vienotība” (JV) un “Latvija pirmā vietā” (LPV). Savukārt pa trīs balsīm jeb 10,7% ieguva “Nacionālā apvienība” (NA) un Apvienotais saraksts (AS).

Divas balsis (7,1%) ieguva partija “Katram un katrai”, bet pa vienai balsij (3,6%) ieguva piecas partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Konservatīvie”, “Tautas varas spēks”, “Attīstībai/Par!” un “Konservatīvie”.

Varbūt mēs nepietiekami skaļi centāmies atgādināt, ka ar karu saistītie pieņemtie lēmumi, par kuriem vairākas partijas lepojas, ir jautājumi, par kuriem Nacionālā apvienība (NA) gadiem ilgi ir cīnījusies kā vienīgā partija,

vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, aģentūrai LETA pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Politiķis akcentēja, ka iepriekš, runājot par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un citiem jautājumiem, nepastāvēja ārējie šķēršļi šādu lēmumu pieņemšanā, bet “šķēršļus lika tās pašas partijas, kas šobrīd lepojas, ka to ir izdarījušas”. Viņš pieļāva iespēju, ka NA vajadzēja īstenot agresīvāku politiku, vienlaikus atzīmējot, ka nekad nav atbalstījis agresīvu politiku.

Puntulis izteica nožēlu, ka šie lēmumi tika pieņemti kara ietekmē, nevis ātrāk. “Es neesmu gandarīts, ka bija jānotiek kam tādam, lai mēs beidzot parādītu savu pašapziņu,” sacīja NA pārstāvis.

Runājot par sadarbības iespējām ar citām partijām, ja NA iekļūtu koalīcijā, ministrs norādīja, ka par to spriest ir pāragri. “Visi jau zina, kādas ir sarkanās līnijas, kuras NA nekad nepārkāps,” atzīmēja Puntulis.

Vaicāts, vai NA varētu sadarboties ar “Progresīvajiem”, ņemot vērā partiju ideoloģiskās atšķirības, NA pārstāvis sacīja, ka līdz šim koalīcijā ir bijusi salīdzinoši laba sadarbība ar “Attīstībai/Par!”, ar kuriem arī ir daudz atšķirību uzskatos. Tomēr, vai tas būtu iespējams arī ar “Progresīvajiem”, Puntulis vēl nespēja atbildēt.

Ministrs bija atturīgs arī provizorisko vēlēšanu rezultātu komentēšanā, jo, atceroties gadījumus iepriekšējās vēlēšanās, provizoriskie rezultāti NA paredzēja lielu punktu skaitu, bet “Saskaņai” – daudz mazāku, taču reālie rezultāti esot parādījuši pretēju ainu.

14.Saeimas vēlēšanās Ukrainā lielāko vēlētāju atbalstu guvusi apvienība “Jaunā vienotība” (JV),

liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Ukrainā darbojās viens vēlēšanu iecirknis Kijivā, un tajā par JV balsis atdeva 14 jeb 26,9% balsstiesīgo tautiešu. Otrajā vietā ar astoņām balsīm jeb 15,4% ierindojas “Attīstībai/Par!”, bet trešajā – Apvienotais saraksts, par kuru balsi atdevuši septiņi jeb 13,5% balsstiesīgo vēlētāju.

Par Nacionālo apvienību un partiju “Latvija pirmajā vietā” Ukrainā nobalsojuši pa četriem iedzīvotājiem jeb 7,7%, pa trim balsīm jeb 5,8% saņēmušas partijas “Konservatīvie” un “Progresīvie”, savukārt pa divām balsīm (3,8%) ieguvušas partijas “Tautas kalpi Latvijai” un partija “Katram un katrai”.

Pa vienai balsij (1,9%) saņēmušas Zaļo un Zemnieku savienība, “Suverēnā vara”, “Stabilitātei!”, “Vienoti Latvijai”, kā arī “Republika”.

14.Saeimas vēlēšanu rezultātos vēl ir sagaidāmi pārsteigumi, sarunā ar aģentūru LETA pauda partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers.

Ir jāsagaida vēlēšanu rezultāti, jo salīdzinoši liela vēlētāju daļa aptaujās nav atbildējuši par savu izvēli, norādīja Šlesers.

Viņš izteica pārsteigumu par to, cik maz punktu provizoriskajos vēlēšanu rezultātos ir nopelnījusi partija “Saskaņa”. Viņaprāt, “Konservatīvo” iegūtais provizoriskais rezultāts ir likumsakarīgs.

LPV provizorisko rezultātu Šlesers nevēlējās komentēt.

Tāpat viņš izvairījās atbildēt uz jautājumiem par iespējām sadarboties ar citām partijām, ja LPV iekļūtu Saeimā, sakot, ka ir jāsagaida īstie vēlēšanu rezultāti.

Vēlāk uzrunā medijiem Šlesers sacīja, ka LPV vēlas apvienot visu tautību Latvijas iedzīvotājus, lai tie justos kā vienota tauta. “Bet pats svarīgākais – mūsu ideoloģija – tradicionālās ģimenes vērtības, kuras mēs aizstāvēsim,” uzsvēra LPV pārstāvis.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.