Šovasar liepājniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja piedalīties vēsturiski izzinošos velobraucienos, ko rīkoja apvienība Diggers.lv un Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs. Ņemot vērā lielo atsaucību, iespējams, tādi notiks arī nākamgad.

Valda draudzīga atmosfēra
Velobraucienu mērķis bija apskatīt Liepāju un tās tuvējo apkārtni, iepazīstinot ar populāriem un mazāk zināmiem tūrisma objektiem, pastāsta  apvienības Diggers.lv vadītājs Andis Šēpers. Galvenokārt tie notika svētdienā. “Tādēļ, ka šajās dienās cilvēkiem ir brīvāks laiks un uz ielām ir mazāka satiksme.” A.Šēpers pārliecināts, ka lielai velosipēdu grupai pārvietoties darbadienā ap pulksten četriem pieciem būtu daudz sarežģītāk, nekā brīvdienā. “Šādi bija pašiem vieglāk izbraukt no pilsētas, arī netraucējām autovadītājus.” Kopskaitā notika seši velobraucieni.

A.Šēpers atminas, ka pirmajā velobraucienā bijis liels uztraukums. Raizējies, vai tik kāds nepaskries zem auto, neavarēs vai kā citādi nesatraumēsies. “Tā tomēr ir liela atbildība,” viņš saka, brīnoties par lielo interesentu atsaucību. Pirmajā braucienā piedalījušies ap 70 riteņotāju, gaidīto desmit vietā. Īpaši reklamēts pasākums nebija, jo gribējies savā ziņā notestēt, kā būs. “Pie pirmā objekta sajuka stāstījums, dabūju urbties lapiņā,” ar smaidu piedzīvoto atminas vīrietis. Pēc pirmajām 30 minūtēm nomierinājies, un viss aizgājis savu gaitu.

Vēsturiski izzinošajos tūrisma braucienos piedalījušies kā profesionāli pedāļminēji, tā arī tie, kas uz riteņa kāpj tikai nedēļas nogalēs, novērojis A.Šēpers. “No pieredzes zinu, ka starp vienkāršajiem braucējiem populārāki noteikti ir distances ziņā īsi velomaršruti. Jo ne visi var paņemt atvaļinājumu un mīties vairākas dienas. Turklāt tas jau vairāk būs domāts profesionāļiem,” uzskata apvienības Diggers.lv vadītājs.

Braucēji bijuši dažāda vecuma – sākot no bērniem līdz vecāka gadagājuma riteņotājiem. “Priecājos, ka piedalījās ne tikai liepājnieki, bet arī citu pilsētu iedzīvotāji. Piemēram, Grobiņas, Pāvilostas, Priekules. Ģeogrāfija ir diezgan plaša,” uzskaita A.Šēpers. “Pirmajos braucienos izveidojās pamatsastāvs, kas pēc tam centās būt arī visas nākamās reizes. Ar katru braucienu grupa kļuva saliedētāka, valdīja draudzīga atmosfēra,” A.Šēpers priecājas, ka līdz ar to bijis vieglāk braukt – jo katrs bijis nevis par sevi, bet par visiem. Un tas palīdzēja arī brīžos, kad vajadzēja atrisināt tehnikas ķibeles. “Viens no braucējiem tika iecelts par mūsu neoficiālo tehniķi, jo viņam vienmēr bija līdzi remontam nepieciešamie darbarīki. Viņš palīdzēja kameru līmēšanā, pārtrūkušas ķēdes labošanā u.c. darbos. Ja nebūtu viņa, kādam nāktos ceļu pārtraukt un griezties mājās.”
   
Skumjas par zaudēto
Velobraucienu dalībnieku pozitīvās atsauksmes, kā, piemēram, “piedalāmies, jo rādāt to, ko nerāda tūristam parastajam”, organizatoriem apliecināja, ka ir uz pareizā ceļa un iesāktais jāturpina tādā pašā virzienā, maršrutā ietverot dažādus kultūrvēsturiskos un arī dabas objektus. A.Šēpers piedāvāto nosauc par militāro tūrismu. Līdz šim tas Latvijā nav tik ļoti attīstīts. “Sākumā baidījos, ka varbūt cilvēkiem neinteresēs ne tādas zenītraķešu bāzes vai padomju laikā celtās krasta aizsardzības baterijas, bet izrādījās tieši otrādi,” A.Šēpers spriež, ka interese bijusi tik liela tādēļ, ka tas bija kas jauns, neredzēts. “Cilvēki ļoti uzmanīgi klausījās,” atminas Diggers.lv vadītājs, norādot, ka, sagatavojot informāciju par apskates objektiem un stāstot par konkrētiem objektiem, trāpījuši desmitniekā. Jo cilvēkiem patīk ne tikai apskatīt, bet arī uzzināt par apmeklēto vietu ko vairāk.

Tā kā militāro objektu (padomju un cariskās Krievijas laika) pētīšana ir A.Šēpera vaļasprieks, īpaši meklēt informāciju nav bijis nepieciešams, viss jau bijis savākts. Jāpiebilst, ka velobrauciena dalībniekiem bija iespēja pabūt arī visai ekskluzīvās vietās, piemēram, mazajā pulvera pagrabā Karostā, kas atrodas pa ceļam uz Ziemeļu fortiem. “Varbūt, ka ir labi, ka cilvēki par šīm vietām zina maz, jo šobrīd ļoti aktīvi uzdarbojas metālzagļi. Lai gan tie atrod, kur un ko laupīt, arī bez vēsturnieku palīdzības,” bēdājas A.Šēpers. Viņš novērojis, ka bieži objekti, kas netiek apsaimniekoti vai labiekārtoti kā tūrisma objekti, agrāk vai vēlāk tiek izlaupīti, nopostīti. Par to ir ļoti žēl. Īpaši skumji palicis par Plienkalnos redzēto. Braucot uz Ziemupi, apskatīta vecā Kapsēdes dzelzceļa stacija. “Viss izlaupīts, izzagts, izdemolēts. Skaista vieta. Nezinu, kādi ir iemesli, visticamāk, naudas trūkums, kādēļ tā netiek apsaimniekota. Šeit būtu lieliska vieta, kur attīstīt tūrismu,” uzskata A.Šēpers. “Esmu novērojis, ka ļoti daudzi tūristi Liepāju izvēlas par tādu kā pieturas punktu, kur piestāt, palikt vienu vai divas dienas, un tad doties tālāk vai nu uz Siguldu, Tērveti vai uz augšu – Pāvilostu, Kolku. Un Plienkalni būtu laba vieta, kas izmantojama kempingam. Gluži kā tas bija agrāk.”
   
Pieveicami tautas klasei
Rīkoto velobraucienu maršruti distances ziņā bija ļoti dažādi. A.Šēpers zina, ka braukt garus maršrutus neviens īsti nevēlas, tādēļ organizēti tādi, kas pieveicami, galvenokārt, tautas klasei. Un, jo garāka bija distance, jo mazāk cilvēku pieteicās. “Sekojām līdzi ātrumam, lai kāds nepaliktu aizmugurē. Piekoriģējām, lai neviens nenoklīst vai neatpaliek,” pastāsta Diggers.lv vadītājs. Visgarākā distance, kas pieveikta, bijuši 85 kilometri, braucot uz Ziemupi. Tas bijis ne tikai garākais, bet arī grūtākais. “No šosejas Liepāja-Pāvilosta nogriezāmies uz grantētu ceļu. Un, kā zināms, tie mēdz būt ar redelīti. Tur arī tika pārsista viena riepas kamera, divi dalībnieki guva traumas, nogāžoties no riteņa. Par laimi, starpgadījumi bija bez tālejošām sekām.”

Velobraucienu laikā apskatīti tādi objekti, kā, piemēram, MiG-21 un MiG-23 lidmašīnas Liepājas lidostas teritorijā, Bernātu dabas parks, Vērgales baznīca un kapavieta mīlētājiem u.c. Vislielākais interesentu skaits pulcējies uz 36 kilometrus garo maršrutu Liepāja – Grobiņa, kas vedis pa bijušā mazbānīša pēdām, uz vikingu laiku vietām un pieminekļiem, kuršu vikingu apmetni, veikparku un Jura staļļiem. Tas piesaistījis 147 velobraucējus! “Šo braucienu gan neorganizējām mēs, bet tūrisma klubs “Oga”. To vadīja Raimonds Reinis. Negribu uzņemties svešus laurus,” smaidot norāda A.Šēpers. Jāatzīmē, ka šis brauciens bija velomaršruta “Grobiņas Velobānis” atklāšanas pasākums, un arī turpmāk tas kalpos kā oficiāls veloceliņš, savienojot Liepāju un Grobiņu.

A.Šēpers saka, ka lielākā daļa interesanto objektu Liepājā un tās apkārtnē ir apskatīti, palikuši specifiskākie. “Maršrutā “Liepājas cietoksnis” varētu apskatīt Liepājas fortifikāciju un cara laikā celtās Liepājas krasta aizsardzības baterijas,” Diggers.lv vadītājs, vaicāts, vai arī nākamgad rīkos velobraucienus, izsakās piesardzīgi, norādot, ka “dzīve ir neparedzama lieta”, bet, ja būs laika un resursu, tad viss notiks. “Iespējams, ka braucieni būs tālāki un garāki, līdz ar to ne gluži visiem.”

Kādas ir šovasar gūtās mācības? “Noteikti jāņem līdzi dažāda diametra rezerves kameras riepām. Arī aptieciņa,” uzskaita A.Šēpers.