Jau ziņojām, ka šodien Venstspils ielas parkā notiks sabiedriskā apspriešana par parka labiekārtošanu un sakārtošanu nākotnē. Uz to bija pulcējušies vairāk nekā 30 cilvēku – parka apkārtnē dzīvojošie, gan citi interesenti, kas aktīvi izteica savas domas un viedokli par parka tehnisko projektu.

Katram mikrorajonam savas vajadzības

Jau krietnu brīdi pirms sabiedriskās apspriedes sākuma, parkā pulcējās Laumas mikrorajona iedzīvotāji, kuri ar lielu interesi aplūkoja apskatei izlikto tehnisko projektu, kā arī paši savā starpā diskutēja par parka nepieciešamību un vajadzību tuvākā un tālākā nākotnē. Sabiedriskās apspriedes sākumā Liepājas Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja par sagatavoto un izstrādāto tehnisko projektu un apspriedes mērķi – izklāstīt projekta ieceres un detaļas, kā arī uzklausīt apspriedes dalībnieku domas, ņemot vērā maksimāli daudz ierosinājumu, ko iekļaut projektā. Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš sacīja, ka projekts izstrādāts un sabiedriskā apspriešana sasaukta, lai varētu rast kompromisu starp iespējām un paaudzēm un tieši liepājnieki, kas dzīvo blakus minētajam parkam, izstāstītu savu redzējumu. ”Nevaram apsolīt, ka labiekārtošanas projektu īstenosim šajā vai nākamajā gadā, jo katram Liepājas mikrorajonam ir savas vajadzības,” tā atnākušajiem apspriedes dalībniekiem sacīja G.Ansiņš.

Parks plānots daudzfunkcionāls

Ventspils parka platība ir 35196 kvadarātmetri, bet labiekārtojāmā teritorija – 39488 kvadrātmetru. Jau rakstījām, ka labiekārtošanas projektā uzvarēja ”G.Vīksnas arhitektu birojs”. Tā pārstāve, ainavu arhitekte Zane Viņķele pastāstīja, ka parkā ir veikta koku un vides izpēte, kā rezultātā ir izveidots tieši tāds tehniskais projekts, lai novērtu līdzšinējās problēmas un ”lai parks tiešām izskatītos pēc parka un būtu baudāms”. Parka vismitrākajā vietā, kas noteiktas pēc āderu un gruntsūdeņu līmeņa izpētes, plānots izrakt līdz trīs metro dziļu dīķi ar paaugstinātiem krastiem. Drošības nolūkos tam apkārt būs klūgu pinuma žogs. Tāpat parkā plānots izveidot divus bērnu, gan vienu sporta laukums, kā arī gājēju celiņus un zālienu, kas varētu būt kā pulcēšanās vieta. ”Sporta laukums būs kā centrs,” uzsvēra Z.Viņķele. Viņa pastāstīja, ka mazāko bērnu laukumā būs smilšu segums, lielāko bērnu laukumā varēs vingrot, bet sporta laukuma segums būs piemērots dažādiem sporta veidiem visās sezonās. Sporta laukumam varēs uzklāt arī ledu, lai ziemā var slidot un spēlēt hokeju. Parkā plānotas arī tualetes. ”No ielām parku norobežos koki, lai, ienākot parkā, būtu telpas sajūta. Koki maksimāli tiks saglabāti, bet izpētes laikā atklājām, ka tomēr dažus kokus vajadzēs likvidēt. Parks tiks papildinātas arī ar skujkokiem, lai arī ziemā ir kāds zaļums,” informēja Z.Viņķele. Viņa arī sacīja,  ka tiks saglabātas visas līdzšinējās iespējas šķērsot parku pa gājēju celiņiem. Parku ieskaušot arī dažādu krūmu grupas, lai veidotos parka telpa.

Līdz kompromisam nonāk

Šajā sabiedriskajā apspriešanā neiztika arī bez diskusijām un domstarpībām, taču solīto kompromisu panākt izdevās. G.Ansiņš bilda, ka šis projekts būtu vizuāls ieguvums gan mikrorajonam, gan arī pilsētai. Apspriedes dalībniekiem ar projekta autoriem radās domstarpības par dīķa rakšanu – tas būšot bīstami bērniem un esot nevajadzīgi. G.Ansiņš pēc katras diskusijas, uz ko cilvēki iesākumā pārsvarā bija tendēti negatīvi pārjautāja: ”Vai labāk šeit būt purvam vai veidot dīķi?” Iesākumā tika protestēts pret dīķa dziļumu, tomēr cilvēki nosliecās par labu dīķa esamībai parka ainavā.”Dīķis būs ilgmūžīgs un viegli kopjams,” apsolīja Z.Viņķele. Līdzīgi bija ar citiem jautājumiem un projekta idejām. Daži iebilda un protestēja pret bērnu aktivitāšu laukumu izveidi pārāk tuvu ielām un dzīvojamām mājām – tas traucēšot iedzīvotājiem mieru. Kāds apspriedes dalībnieks ironiski izsaucās: ”Laikam vislielākā problēma ir bērni, tādēļ parku nedrīkst labiekārtot!” Projekta autore uz jebkuru jautājumu, iebildumu un ierosinājumu atbildēja ar pamatojumu, kas ļaudīm radīja pārliecību par parka sakārtošanas nepieciešamību. Sabiedriskajā apspriedē piedalījās arī liepājnieki Juris un Arturs. Uz sabiedrisko apspriešanu viņi atnākuši pēc draugu uzaicinājuma. ”Novērojām, ka šī sabiedriskā apspriešana ir liels bardaks. Tāda jau ir cilvēku daba – ja kāds vēlas izdarīt uzlabojumus, visiem pirmais vārds ir ”nē”, lai arī visu laiku tiek pukstēts, ka vajadzētu uzlabojumus. Bet mūsu uzskats ir tāds, ka viss ir atbalstāms, kas nāk par labu pilsētai un mums pašiem,” tā abi vīrieši sacīja portālam, piebilstot, ka tomēr parka apkārtnē vispirms vajadzētu sakārtot ceļus.