Šodien rīta pusē pastaiga kopā ar pasaulē populāro putnu vērotāju Deividu Lindo no Lielbritānijas pa jauno Liepājas ezera laipu bija nesteidzīga – ik pēc dažiem noietiem metriem pie acīm tika pielikts  binoklis, lai saskatītu, kas šūpojas ieķēries niedrēs, kas ienirst un iznirst virs ūdens, kas pārlido galvām. Deivida vairākkārt teiktajam, ka “jāraugās augšup”, gribas piebilst, ka arī acīm un ausīm jābūt gatavībā, jo jebkurā brīdī varēja ieraudzīt vai sadzirdēt kādu spārnaini.

Uz tikšanos ar pasaulē slaveno putnu vērotāju, bez žurnālistiem, bija ieradušās tikai divas meitenes – Ilze Līcīte un Linda Verbele. Kompānijas “Dabas tūre” īpašniece Ilze Vilšķērste, pateicoties kurai arī Deivids ieradies Latvijā, apstiprina, ka šī nodarbe iedzīvotāju vidū nav populāra – uz ekskursijām ierodoties diezgan maz interesentu. Viņasprāt, ir jālauž stereotipi vai vienaldzība pret putnu vērošanu. Vēl kopā ar speciālistiem ekskursijas laikā novērota niedru stērte, ceru ķauķis, laucis u.c. spārnaiņi.

Upesciema zivjudīķos Rīgas apkārtnē novērots baltvaigu zīriņš – putns, kas iepriekš šajā reģionā redzēts pirms 24 gadiem. Tas arī bijis lielākais pārsteigums Latvijas putnu vērotājiem, kā arī Deividam. Ciemiņš no Londonas saka, ka ir interesanti šeit redzēt tos pašus putnus, kas pētīti Anglijā. Zīmīgi, ka putnu balsis, lai arī vienas sugas, esot atšķirīgas. Žubītes Latvijā dziedot krietni savādāk, nekā viņa dzimtenē, tāpēc brīžiem nemaz neesot tik viegli atpazīt. Bet pilsētvides putns – pelēkā vārna – atšķiroties krāsojuma ziņā. SIA “Dabas tūre” gids, putnu vērotājs Gaidis Grandāns skaidro, ka to ietekmējot ģeogrāfija, tāpēc zinātnieki putniem izdalot pat atsevišķas pasugas.

I.Vilšķērste pamanījusi, ka metodes, ar kādām strādā kolēģis no Lielbritānijas un ar kādām Latvijas putnu pētnieki, atšķiras. “Tā kā Deivida ikdiena paiet pilsētā, viņš vairāk paļaujas uz redzi, savukārt mūsu “darbarīks” ir dzirde,” I. Vilšķērste skaidro, kā to ietekmējusi apkārtējā vide. Deivids atzinis Latviju par valsti, uz kuru noteikti ir vērts braukt, tādēļ arī pats plāno šurp ierasties vēl kādu reizi. Un ne vienu vien.

Viesis par pieredzēto raksta savā blogā – interneta vietnē http://urbanitybirder.blogspot.com, kurā ikvienam ir iespēja sekot līdzi viņa gaitām. “Deivida vārdos ļoti ieklausās. Savā ziņā, viņu uzaicinot, tas bija arī mūsu mērķis. Popularizēt Latviju kā dabas tūrisma galamērķi, un šis varētu būt viens no veidiem,” pārliecināta I. Vilšķērste. Ir plānots, ka augustā Deivids par piedzīvoto Latvijā lasīs lekciju putnu vērotāju izstādē gadatirgū “Birdfair 2013”, kas šogad jau 25.reizi notiks Īgltonā, Anglijas vidienē. Kad D.Lindo atgriezīsies mājās, būs arī citas publikācijas un raidījumi, pastāsta I.Vilšķērste, tik ļoti pozitīvā nozīmē viņu pārsteidzis redzētais.

Sarunā ar portālu, D.Lindo atzina, ka jūtas pagodināts esot mūsu valstī. Viņa vizītes mērķis ir ne tikai pastāstīt Latvijas iedzīvotājiem par savu putnu vērošanas pieredzi un popularizēt šo aizraujošo nodarbošanos, bet arī iepazīties ar mūsu valsts putnu vērošanas iespējām un pašiem putniem – gan pilsētā, gan dabā. “Tas ir mans liktenis,” par savu aizraušanos no piecu sešu gadu vecuma īsi nosaka brits, smejoties, ka sācis vērot putnus jau tad, kad vēl nemaz nebija dzimis. “Tas ir šeit,” viņš ar rokām norāda uz sirdi. “Cilvēki, dzīvojot pilsētā, domā, ka daba ir ārpus tās. Taču atveriet logus, durvis, un ieraudzīsiet, ka daba ir mums visapkārt.”

Pēc tikšanās ar interesentiem pie laipas, Deivids kopā ar pārējiem domubiedriem devās uz Gologova dambi, pēc tam uz Ziemeļu molu. Atlikušās dienas Latvijā ciemiņš pavadīs Kurzemē. I. Vilšķērste viņam vēlas parādīt Kolku, Slīteres silus. Svētdien D.Lindo lidos atpakaļ  uz Londonu, pilns pozitīvu iespaidu. Vēl pirms tam viņš cer ieraudzīt bārdzīlīti – savu mīļāko putnu, kas migrāciju laikā sastopams arī Latvijā.