No Liepājas pamatbudžeta izdevumiem veselībai šajā gadā paredzēti 3,2 procenti vai 1,6 miljoni latu. Mazliet ieskatīsimies, kā tos paredzēts tērēt. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šogad no pamatbudžeta izdevumiem veselībai paredzēts tērēt par vienu procentu mazāk nekā pērn. Tas ir aptuveni 39,5 tūkstoši latu mazāk. Domes Finanšu pārvaldes galvenā speciāliste Īrisa Kēniga skaidro, ka pērn veselības aprūpei paredzētajos izdevumos bija iekļauts vērienīgais projekts par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas uzlabošanu Centrālajā slimnīcā.

Visvairāk naudas Centrālās slimnīcas uzturēšanai

Kopumā no pilsētas budžeta tam bija atvēlēti 310,5 tūkstoši latu, kā arī 99,5 tūkstoši latu piešķirti rentgena aparatūras iegādei Jaunliepājas un Vecliepājas primārās veselības aprūpes centriem. Visi šie projekti ir īstenoti.

Analizējot naudas daudzumu, kas atvēlēts veselības aprūpei no pilsētas budžeta, I.Kēniga uzsvēra, ka veselības aprūpes finansēšana pirmām kārtam ir valsts uzdevums un pašvaldība naudu lielākoties piešķir dažādiem projektiem. Šogad tādu ir astoņi. Trīs no tiem jau ietverti Centrālajai slimnīcai paredzētajā nauda, kas kopsummā ir 1,555 miljoni latu. No tiem jau minētajiem trim projektiem atvēlēti 328 tūkstoši latu. Vērienīgākais no projektiem ir rentgena aparatūras iegāde slimnīcā, kam paredzēts tērēt 188 tūkstošus latu, divu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu iegādei paredzēti 85 tūkstoši latu un 55 tūkstoši latu ieguldīs Perinatālās aprūpes centra attīstībā.

Pārējo slimnīcai paredzēto naudu tērēs šīs iestādes uzturēšanai. “Es gribu, lai cilvēki saprastu ka šo naudu neizmanto mediķu atalgojumam – to maksā valsts, bet pašvaldības uzdevums ir uzturēt slimnīcas ēku, kas nozīmē arī komunālos maksājumus, slimnieku ēdināšanu un daudz ko citu,” sacīja I.Kēniga. Vēl viņa uzsvēra, ka naudu slimnīcas vajadzībām šī iestāde nopelnījusi pati, sniedzot maksas pakalpojumus. Ar katru gadu ieņēmumi no tiem palielinās.

Nedaudz naudas – 10,8 tūkstoši latu – atvēlēts Tuberkulozes slimnīcai, lai segtu izdevumus par slimnieku ēdināšanu, braukšanas taloniem ambulatorajiem pacientiem un apsardzi.

 
Nauda primārās aprūpes centra darbības paplašināšanai

Divus ar veselību saistītus un pašvaldības finansētus projektus šogad paredzēts īstenot Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā. Projektam “Koordinēta primārās veselības aprūpe Liepājā” atvēlēti 54,6 tūkstoši latu.

Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra vadītāja Anita Liepa skaidroja, ka šo naudu tērēs, lai saskaņā ar pērn Liepājā izstrādāto veselības aprūpes masterplānu uz šo ārstniecības iestādi no Tuberkulozes slimnīcas pārvietotu tuberkulozes slimnieku ambulatoro aprūpi. Šajā gadā centrā paredzēts izveidot arī astmas slimnieku apmācības un pulmanologa kabinetu. “Un vēl esam paredzējuši paplašināt ķirurģiskās palīdzības sniegšanu,” skaidroja A.Liepa. “Mēs iegādāsimies lāzerterapijas aparātu, un ķirurgs Māris Naļivaiko ar to ārstēs virspusējās un dziļās vēnas pacientiem ar vēnu pataloģijām.”

Bet 5 tūkstoši latu Jaunliepājas PVAC vajadzībām piešķirti kredīta atmaksai un dežūrārsta kabineta uzturēšanai.

Jāīsteno divi aizkavēti projekti

No pilsētas budžeta finansētajos projektos šogad atkārtoti iekļauti divi, kuru īstenošana bija iecerēta jau pērn, taču nesakārtotu īpašumtiesību dēļ tos nācās atlikt. Viens no tiem skar piebraucamā ceļa izbūvi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta filiālei, kas atrodas Republikas ielā 5. Jau ilgstoši šī piebrauktuve sagādā dienestam neērtības, jo izsaukumu gadījumos nereti gadās, ka neatliekamās palīdzības automašīnām radīti šķēršļi izkļūšanai no pagalma, kur atrodas šā dienesta filiāles mājvieta: gan uz ielas automašīnas dažkārt aizšķērso izbrauktuvi, gan arī novietotas pagalmā tā, ka mediķi nespēj no tā izkļūt, ne arī tajā iekļūt, kā arī ir daudz citu problēmu. Tāpat nesakārtotu īpašumtiesību dēļ aizkavējusies tehniskā projekta izstrāde šā dienesta ēkas renovācijai. Šīm vajadzībām no budžeta piešķirti 3,5 tūkstoši latu.

Trešo gadu piešķir naudu vēža izpētei

Jau trešo gadu Liepāja iesaistījusies zinātniskā projektā “Iedzimtā krūts un olnīcu vēža riska grupu indentifikācija un aprūpes modeļa izveide Latvijā”. To īsteno Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar mūsu pilsētas onkologiem. “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova skaidroja, ka Liepāja šobrīd ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur pašvaldība piekritusi šādu pētījumu finansēt. Tas ir ļoti svarīgi ģimenēm, kurās kāda sieviete sirgst ar krūts vai olnīcu vēzi.

A.Krilova teica, ka saskaņā ar šo projektu apseko sievietes, kam minētās vēža formas diagnosticētas, lai konstatētu, vai viņām ir hromosomu defekti, kuru dēļ ģenētiski šīs slimības varētu būt pārmantotas arī viņu meitām un mazmeitām. Pagājušajā gadā pārbaudei piekritušas 74 sievietes, no kurām četrām šie defekti konstatēti. A.Krilova sacīja: tas nozīmē, ka nākamo paaudžu sievietēm ir pastiprināti un regulāri jāveic veselības pārbaude. Šiem pētījumiem no budžeta piešķirti 3,5 tūkstoši latu. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”