Labākie rādītāji ir “Pērkonē”, kur īrnieki samaksājuši 80 procentus no kopsummas.

Kaut gan dzīvokļu uzņēmumi pēdējā laikā cenšas vispirms norēķināties par siltumapgādi, šie līdzekļi nonāk RET ar lielu nokavēšanos. Pilnīgi skaidrs, ka termofikatori bez starpniekiem strādātu daudz raitāk.

Lai pasarēkotos un padancātu

9. aprīlī Latviešu biedrības namā, lai atcerētos dzimto pusi, senču tradīcijas un parašas, pulcēsies Rucavas izcelsmes liepājnieki, lai kopīgi padziedātu savas puses vecās dziesmas.

Pasajēmuši ķocēnus līdzā, sagājuši pasarēkotos un padancātu. Vakaru kuplinās novadniece Austra Pumpure ar savu neizsmeļamo dziesmu pūru.

Ko tagad domā eksministrs?

Kopš februāra Liepājā atgriezies un savā ārsta praksē Centrālajā slimnīcā strādā bijušais labklājības ministrs Teodors Eniņš.

Fakts, ka liepājnieks, dakteris Eniņš bija ministrs atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmajā valdībā, neizdzēšami ieies vēsturē.

“Esmu ārsts un pamazām atgriežos ierastajā traumatologa darbā. Uzpūties no tā bijušā “goda” neesmu, tādēļ pārsprāgt kā balonam – tādas briesmas man nedraud.

O, jā, par visu pieredzēto un piedzīvoto es varētu romānus uzrakstīt, bet, nopietni runājot, šī ministra pieredze man neļauj tagad mierīgi dzīvot. Ir jārīkojas, jādara, jo līdz stabilai un skārtotai Latvijas valstij vēl esam tālu”.

Granāta un dolāri

Liepājas rajona kriminālpolicija 25. februārī Liepājā aizturēja naudas izspiedējus.

Nepagāja ne mēnesis, ka cietušais vēlreiz griezās pēc palīdzības kriminālpolicijā. Viņa “vecie paziņas” prasīja smaksāt 500 ASV dolārus. Tieši tāda summa esot bijusi vajadzīga, lai atpirktos no rajona kriminālpolicijas.

Pēc divām dienām vainīgos arestēja. Tie ir sieviete un divi vīrieši, no kuriem viens ir bijušais Krievijas armijas virsnieks – politiskā darba vadītājs.

Aizturēto automašīnā atrada 400 ASV dolāru un granātu F-1. 

Preses stundā

Par aktuālajām norisēm pilsētā vakar stāstīja pilsētas galva I. Vismins, viņa vietnieks A. Jaunsleinis un valdes locekļi G. Kazeks un J. Mickeviča.

Spriests par Liepājas attīstības ģenerālplānu, kas izstrādāts 1988. gadā, bet tā arī galīgi nav apstiprināts.

Nepieciešams apstiprināt tādas zonas kā vēsturiskais centrs, dzīvojamie mikrorajoni, osta, rūpniecības uzņemumi, atpūtai piešķirtās platības.

Svarīgi saglabāt arī galvenās transporta komunikācijas.

Runāja arī par to, ka Krievijas flotes jūras kara garnizona pavēlniecība joprojām apgalvo, ka visas karaspēka daļas tiks izvestas no pilsētas  līdz 15. maijam.

Atbrīvojas štābs Flotes ielā. Ir iecere turp pārcelt Skolu valdi.

Notikums veikalā

Liepājniece A. Pelnēna: “Rakstu jums lielā aizvainojumā un dziļā sašutumā par nupat veikalā dzirdēto. Kāda krievu dāma, nevarēdama sev atrast nepieciešamo, uzkliedza pārdevējai “Buķķe vi prokļati! (Esiet jūs nolādēta!)”.

Bet kā būtu, ja viņa atrastos Krievijā un būtu spiesta stāvēt garā rindā pēc ķieģelīša, ko pieved reizi nedēļā? Arī lādētu? Krievi pēc Otrā pasaules kara vairs netika iznīcināti, bet latviešiem sākās Golgātas ceļš”.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.