Otrdiena, 7. maijs Henrijs, Jete, Henriete, Enriko
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Divdesmit naža dūrieni Zāļu ielā

1993. gada 2. marts. Ir aizvadīti ļoti bagāti un krāsaini mūzikas svētki Liepājā veselas nedēļas garumā – Latvijas pianisma zvaigžņu festivāls.

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Divdesmit naža dūrieni Zāļu ielā
Foto: liepajniekiem.lv
02.03.2024 06:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

(..) Septiņi mākslinieki, katrs ar savu muzikālo rokrakstu, savu starptautisko konkursu pieredzi: Mūsikas akadēmijas profesori Ilze Graubiņa, Teofils Biķis un Arnis Zandmanis, četri jaunie pianisti – Armands Ābols, Sana Villeruša, Liene Circene un Kalvis Jordāns.

Ko viņi paši domā par šo festivālu, piemēram, mūsu klavierspēles pirmā lēdija I. Graubiņa?

– Republikā tāda festivāla nav bijis un tādēļ tas ir unikāls notikums Latvijā. Ārkārtīgi jauki, ka svētki risinājās tieši Liepājā, kas ir slavena ar savām mūzikas tradīcijām. Ka šāds festivāls vispār notiek, pirmām kārtām ir diriģenta Imanta Rešņa nopelns, jo viņš to ierosināja.

Bet es gribu arī uzsvērt, ka jums nebūtu tik lielisks orķestris, ja to nebūtu radījis un  daudzus gadus audzinājis maestro Valdis Vikmanis.

Slepkava slazdā

Kā jau ziņots, 23. februārī agrā rīta stundā pilsētas Policijas pārvaldes dežūrdaļa saņēma ziņojumu, ka Zāļu ielā izdarīta slepkavība. Turp nekavējoties izbrauca izmeklēšanas operatīvā grupa.

Mājas pirmā stāva komunālajā dzīvoklī atklājās šausmīga aina – uz grīdas gulēja zvērīgi noslepkavota gados jauna sieviete. Notikuma vietas un līķa apskates gaitā speciālisti konstatēja, ka cietusī saņēmusi vairāk nekā 20 dūrienus.

(..) Drīz vien kļuva skaidrs, ka šo zvērīgo slepkavību ir izdarījis agrāk sodītais, nekur nestrādājošais, Liepājas rajona Tadaiķu pagastā pierakstītais, bet faktiski Liepājā lepni uzdzīvojošais A. R. (dzimis 1968. gadā), kuram ir tieksme lietot narkotikas.

Bīstamā noziedznieka noskaidrošanas un aizturēšanas procesā iesaistījās visa Liepājas kriminālā un kārtības policija. Palīgos nāca arī zemessargi un municipālā policija.

Tāpēc jau 25. februārī agri no rīta A. R. aizturēja.

Sestdien uz Zviedriju izbrauca sociālās un veselības aizsardzības un izglītības darbinieku grupa. Cerams, ka viņi pēc atgriešanās no turienes spēs ar savu darbu atdot pilsētas kasei šim nolūkam iztērētos 3300 dolārus.

“Kamikadzes” Aizputes pusē

Naktī uz 26. februāri Aizputes elektrotīklu operatīvā dienesta vadības pultī iedarbojās signalizācija. Operatīvā brigāde konstatēja, ka naktī pārkniebts augstsprieguma vads. To izdarījis kāds pārdrošnieks, jo līnija atrodas zem 20 tūkstošu voltu sprieguma.

Šim “kamikadzem” nav paveicies. Pēdas sniegā rāda, ka pārējie nozieguma līdzdalībnieki cietušo aizvilkuši līdz ceļam, kur gaidījusi automašīna.

(..) Var arī būt, ka krāsainā metāla tīkotājs jau ir miris.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz