Pirmajā cehā stihiski sapulcējušies fabrikas darbinieki un uz sapulci aicinājuši direktori V. Mihailovu, taču viņa nez kāpēc negribot uz tikšanos iet.

Uz ”dumpīgo” cehu redaktors aizsūtīja mani. Bet pirms došanās turp es piezvanīju V. Mihailovai un lūdzu izskaidrot situāciju.

Viņa sacīja, ka smagā finansu stāvokļa dēļ fabrika pašlaik nav spējīga izmaksāt cilvēkiem algu, bet konkrētāk par šo jautājumu viņai nav ko pastāstīt. Pie kam tieši šajā dienā apglabāja fabrikas ilggadējo darbinieci, kas traģiski gājusi bojā, tādēļ iztirzāt jautājumus, kas cilvēkiem pēdējā laikā sakrājušies, viņa uzskata par neētisku.

– Ja jau jūs iesiet uz to cehu, nomieriniet strādnieces, – lūdza Valentīna Mihailova. – Bet es ar viņām aprunāšos nākošajā nedēļā… Jau pagalmā es saklausīju balsu dunoņu. Vadību pār sanākušiem darbiniekiem centās uzņemties ceha priekšniece N. Šariga, taču tas viņai neizdevās: ik pa brīdim viņu pārtrauca ar nikniem jautājumiem, izmetot arī pa necenzētam vārdam.

Šuvējas asi kritizēja vadību par to, ka fabrika novesta līdz tādam stāvoklim, ka tās produkciju nepērk, tādēļ naudas algai nav. Viņi žēlojās par to, ka dažiem nav ar ko samaksāt par bērnudārzu un dzīvokli. Nav pat dažu rubļu braucienam ar autobusu.

Es varēju tikai apsolīt, ka uz nākamo sapulci noteikti atnākšu kopā ar fabrikas direktori un par visu, kas tur notiks, pastāstīšu lasītājiem.

Liepājas pilsētas acu centrs kļuvis bagātāks ar jaunu vērtīgu ārzemju aparatūru, zālēm, instrumentiem. To ar bijušās liepājnieces Vizbulītes Grigjānes gādību tam dāvinājis Toronto acu centrs, kur Grigjānes kundze strādā par māsiņu. Dāvinājuma kopvērtība 45 tūkstoši dolāru.

Liepājas literāts Viktors Solovjovs pirmais ieviesa visai neparastu savu darbu izplatīšanas formu. Viņš pats ar rakstāmmašīnu uzrakstīja vienā eksemplārā savus dzejoļus un prozu, un šos sējumus par diezgan pieejamām līgumcenām nodeva antikvariātā.

Šādus piedāvājumus veikalam neviens no rakstniekiem nav izteicis, tādēļ antikvariāts lepojas ar šo unikālo produkciju.

Rindiņas no vēstulēm

”Kurzemes Vārdā” 7. oktobrī bija rakstīts – ”Malu zvejniekiem beigušies labie laiki”. Malu zvejniekiem tas ir pareizs sods, bet ko teiksim par ”Kursu” un citām iestādēm, kas nārsta laikā zvejo lašus un arī citas zivis.

Kur paliek no nārstu laikā nozvejotiem lašiem ikri? Cik liels šiem zvejniekiem ir sods, jo, cik zināms, nārstu laikā zvejošana ir aizliegta. Pēc manām domām, šiem zvejniekiem par nozvejoto lasi soda naudu vajadzētu trīskāršot.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.