Vakar spilgtāk nekā jebkad visa Latvija sajuta pasaules pirmās lielvalsts Amerikas plecu.

Vairāk par visu dominēja tautas brīvības jēdziens, pašnoteikšanās un cerība, ka nākotni ne tikai Baltijas valstīm, bet arī visām valstīm pasaulē būs iespēja veidot tādu, lai paaudžu paaudzes nezinātu, ko nozīmē jēdziens okupācija.

Miljonu lieta

Kā informē izmeklētāja Velga Bendorfa, noslēgumam tuvojas “miljonu lieta” par aizpērn nozagtajiem Latvijas valsts rubļiem karaspēka daļā nr. 10692. Materiāli drīz tiks nodoti tiesai.

Pārmaiņas “Kurzemē”

Tirdzniecības namā “Kurzeme” galvenās pārmaiņas vēl priekšā. Tiek gatavots gaidāmās rekonstrukcijas projekts.

Nesen sabiedrība “Kurzeme” izdarīja savu pirmo privatizācijas iemaksu – 38 tūkstošus latu. Tā ir desmitā daļa no visas summas.

Jaunās algas

Zemāk minēto summu saņēmēji tās noslēpumā netur. Pilsētas Dome apstiprināja savu vadītāju algas. Priekšsēdētājs saņems 172 latus mēnesī, bet viņa vietnieki pa 138 latiem.

Pārbauda rīcībspēju?

Ar katru dienu vairāk ārstniecības augu un ziedu pārdevēju pulcējas Kuršu ielā pie tirgus centrālā paviljona sienas.

Protams, viņu ienākumi ir niecīgi, bet tas tomēr ir tirdzniecības noteikumu pārkāpums. Varbūt tādā veidā tiek pārbaudīta Municipālās policijas rīcībspēja?

Ir brīvi dzīvokļi

Kā informē namu pārvalde “Karosta”, pašreiz tiek pieprasīti un trūkst vienistabas dzīvokļi, bet saņemt divu, trīs un četristabu dzīvokļus nav problēma pat tiem, kas nestāv rindā.

Tiesa, daudzi atstātie dzīvokļi ir izdemolēti. Ne tikai aizbraucēji armijnieki, bet arī vietējie nozog izlietnes, podus un visu citu.

Klaiņo tik daudzi

Karostas iedzīvotāji sašutuši jautā, kādēļ viņu rajonā neķer klaiņojošos suņus un kaķus. To skaits palielinājies pēc Krievijas karavīru ģimeņu izbraukšanas.

Redakcija atgādina, ka ar šo dzīvnieku izķeršanu nodarbojas specializētas ATU Ezermalas ielā 11. Automašīna dodas uz vietām arī pēc telefoniskiem izsaukumiem.

Avīžnieka pārdomas

Latviešu tauta ir izturējusi, tā palikusi nesamalta starp lielvaru dzirnakmeņiem. Tagad latviešiem pienācis laiks atliekt muguras, izslieties kā vētru pārcietušiem jūrmalas kārkliem, kā kadiķiem un droši raudzīties dzimtenes saulē un atbrīvot no sārņiem savu valodu. 

Turklāt ir pieņemts Valodu likums, kam jānodrošina iespēja mūsu tautai tās vēsturiskajā dzimtenē runāt tēvutēvu mēlē.

Cits jautājums, cik dīvaini skan šie vārdi, jo kas gan varētu aizliegt cilvēkam savā dzimtenē runāt savā valodā.

Mani pārņem kauns, kad, piemēram, kopta sieviete labākajos gados taipus veikala letes, apkalpojot no ielas ieskrējušu zeņķi, kam pat nav laika izšņaukt degunu, ar šo pircēju iztapīgi runā lauzītā krievu valodā.

Vai viņa nezina, ka krievu skolās jau vairākus gadus latviešu valodas mācīšanai pievērš lielāku uzmanību? Varbūt priekšnieks šai bodē ir krievs un brīdinājis, ka, ka ar visiem pircējiem jārunā viņiem saprotamā valodā?

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.