Trešdiena, 17. jūnijs Artis, Artūrs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Kartupeļmaiss raudu pie alus

1993. gada 8. decembris. (Teksts pie fotogrāfijas bez virsraksta) Šis attēls fotografēts šosvētdien, kad tirdzniecības kanālā ap 30 centimetrus biezajā ledū, apaļus āliņģīšus saurbinājuši, pie tiem tupēja vairāki simti zemūdens makšķerēšanas cienītāju.

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Kartupeļmaiss raudu pie alus
Foto: liepajniekiem.lv
08.12.2024 06:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Uz “mormišķas”, kam uzlikts no vībotņu stublājiem izlobīts kāpurs, lieliski ķērās brangas raudas un asareļi. Viens otrs no zvejotājiem bija savaņģojis vairākus desmitus kilogramu smagu lomu.

Stāstīja, ka šinī pašā laikā fantastiski zivis ķērušās arī Sakas upē netālu no ietekas jūrā, kur laimīgākie izcēluši pa kartupeļmaisam ar raudām, kuras, labi izžāvētas, noderot kā brīnišķīga uzkoda pie alus.

Neparasti agri uznākušais sals traucēja šogad novākt visas izaudzētās cukurbietes, tādēļ plānoto 50 tūkstošu tonnu sakņaugu vietā “Liepājas cukurfabrikai” piegādātas tikai 42 tūkstoši tonnas, bet cukurbiešu pārstrādes sezona beidzās jau 22. novembrī. Pēc tam iekārtas tīrītas.

Tagad uzņēmumā gaida pienākam vagonus ar jēlcukuru, seši tūkstoši tonnu, kura jau pa jūras ceļu nogādāta Rīgas ostā.

Vai pretestības uzplūdi? Vairākos Liepājas uzņēmumos valsts valodu nelieto. Nav ilgi vairs, jau martā apritēs gads, kopš spēkā stājies Valodu likums. Lai paveramies apkārt, likuma klātbūtne, bez šaubām pārvērtusi mūsu sadzīvi.

Tomēr neba visur, jāatzīst, iekļuvušas tā dzīvinošās strāvas. Pastāv tādi, var sacīt, pieputējuši nostūri, kur kā Sūnu ciemā nekas nav izmainījies, viss rit pa vecajām sliedēm un toni nosaka “padomju tautu sazināšanās līdzeklis”.

Valsts valodas inspektore Dzintra Vecbrāle: – Tādas norise ir vērojamas. Strādājot nereti satopos ar diezgan savādu nostāju. Šobrīd vairāk cenšos pievērsties darbam valsts uzņēmumos un tirdzniecības privātstruktūrās, jo tieši tur strādājošiem ar latviešu valodas zināšanām nevedas.

Ievērojamas nebūšanas šoruden atklājās firmā “Lauma”, rūpnīcā “Hidrolats”, “Liepājas maizniekā”, “Liepājas labībā” un “SWH Rīga” kuģu motoru remonta rūpnīcā. 

(..) Ja lietvedībā ir vairāk vai mazāk iedibināta kārtība, tad to nevar sacīt par tehniskajām instrukcijām. Bet visļaunāk ir, ka valsts valodu nelieto.

Un te nu tas īlens lien laukā no maisa – vairākos Liepājas uzņēmumos latviski nerunā tāpēc, ka speciālisti gluži vienkārši šo valodu nepārvalda. Un tā vietā, lai tajā tomēr praktizētos, aizraujas ar angļu valodu.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz