Sestdiena, 4. maijs Viola, Vizbulīte, Vijolīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Māsiņ, neauro, omītei sirsniņa sāp

1992. gada 13. jūnijs. Mēs esam paaudze, kurai pirms piecdesmit gadiem atņēma ziedošu Tēvzemi. Aiz katra no mums, vēl dzīvajiem, stāv tūkstoši, kas neatgriezās dzimtenē. Rakstu mirušā tēva un brāļa vārdā. Savu draudzeņu Dzidras, Hermīnes, Vijas māmiņu vārdā. Visu to cilvēku vārdā, kuri šodien saņem nelielas pensijas, kaut atgriezušies Latvijā, visu mūžu nostrādāja smagajā kolhozu druvā.

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Māsiņ, neauro, omītei sirsniņa sāp
Foto: liepajniekiem.lv
13.06.2023 06:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Līdz šim brīdim viņi dzīvo pagrabos un komunālajos dzīvokļos. Drīz vien šos nelaimīgos cilvēkus skars nestrādājošā pansionāra liktenis. Mēs vairs uz taisnību neceram. Republikas valdība aizbraucējam uz Krieviju par dzīvokli, kura iekārtošanā tas nav pielicis ne pirksta, izmaksā desmitiem tūkstošu rubļu, bet par mana tēva atsperu ratiem tiek doti 180 rubļi un par pašiebraukto ērzeli Viesuli sola divus tūkstošus, gluži kā par kurpju pāri. Mūs, palikušos, vēl dzīvus uztur dabīgās atlases spēks, spīts un ieradums paļauties tikai uz sevi. Pie skaidra prāta mūs uztur mazmazbērnu un mazbērnu smaidošās sejas un viņu iejūtīgais: ”Māsiņ, neauro, vai neredzi, omītei grūti – sirsniņa sāp!”Tā arī mierinām sevi, ka pie dzīvības turamies , ka atkal krāšņa zied vasara un saule brūnina mūsu mīļoto sejas. Kāds būs viņu liktenis? Dievs, žēlo!

Eļļas ekstrakcijas rūpnīca precizēja mūsu informāciju no preses konferences Pilsētas valdes namā, kurā ziņojām par vācu delegācijas vizīti šajā uzņēmumā. Izrādās, ka šie vācieši nepārstāvēja biznesa aprindas un lietišķas sarunas nenotika. Viņi šeit ieradās nostalģisku jūtu vadīti – starp viesiem bija cilvēki, kas šeit strādāja pirmskara laikā, un viņu pēcteči.

Pirmdien pilsētā gaida ierodamies latviešu rakstnieci Dzidru Zeberiņu no teiksmainās Honolulu. Viņa iepazinusi havajiešu dzīves veidu un gudrības. Rakstniece uzstāsies Latviešu biedrības namā.

No Lietuviešu kultūras biedrības nama Alejas ielā 9 nesen nozuda izkārtne. Tā bija izgatavota no vara un svēra 10 kilogramus, kas sāka vilināt tos, kuri krāsaino metālu maina pret dolāriem. Taču pirmais viņu mēģinājums noņemt izkārtni bija neveiksmīgs. Tādēļ to noņēma saimnieki paši. Tagad izgatavos jaunu izkārtni no cita materiāla.

Nākošajā mēnesī Pilsētas valde nolēma sarīkot nepabeigto būvprojektu izsoli, kuru celtniecībai pašlaik nav līdzekļu. Par trijiem no tiem jau ziņojām. Tas ir veikals un kafejnīca Grīzupes ielā, jauniešu klubs M. Ķempes ielā. Tagad šiem objektiem pievienojies vēl viens – poliklīnika Ganību ielā, kuras sākumvērtība droši vien būs visaugstākā. Runā, ka to varot pārprojektēt par tirdzniecības centru.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz