Apavu fabrikas “Liepājas apavi” direktore Dina Matjuņina: – Stāvoklis vairāk nekā sarežģīts, algu cilvēkiem neesam izmaksājuši vēl par septembri. Naudu izsniedzam tikai strādniecēm, kurām ir vislielākā nepieciešamība – daudzbērnu un vientuļajām mātēm.

Līdzekļus šim nolūkam iegūstam, regulāri organizējot izbraukuma tirdzniecību pilsētas uzņēmumos, kā arī ar sava firmas veikala starpniecību. Visasākā problēma ir izejvielu un materiālu trūkums. To cenas pēdējā laikā republikā jūtami cēlušās, tik daudz maksāt fabrika vienkārši nespēj. (..)

Rāvējslēdzēju rūpnīcas galvenais inženieris Aleksandrs Motornijs: – Patlaban ar pilnu slodzi strādā tikai plastmasas rāvējslēdzēju cehs. Sakarā ar to, ka samazinājies pasūtījumu apjoms metāla slēdzējiem, kā arī daudz dārgāka kļuvusi to izgatavošanai nepieciešamā misiņa stieple, metāla rāvējslēdzēju cehs no divu maiņu darba pārkārtots uz vienu maiņu.

Šī iemesla dēļ nācās atlaist no darba 66 strādniekus un inženiertehniskos darbiniekus. (..) Tikai tagad cilvēkiem izmaksājam algas par augustu, un arī ne pilnībā.

LOSR svētkus (Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija 1917. gada 7. novembrī pēc jaunā stila – L. K.) atminējās arī Liepājā. Savas valsts apvērsuma organizētājam Ļeņinam un visu laiku lielākajam cilvēku slepkavam Staļinam par godu pie kanālmalas pieminekļa Tosmares kara veterānu priekšsēdis un viņa domubiedri nolika mārtiņrožu pušķi.

Brīdi tur parunājuši par grūtajiem laikiem, atcerēdamies tos laikus, kad Latvija vēl bija “brāļu saimē”, viņi un vēl daži citi līdzjutēji sanāca tai vietā, kur reiz stāvēja bronzas Iļjičs. Te tika vārdiski un rakstiski pausts, ka vienotajai un nedalāmajai viņi tic joprojām, ka atbalsta to, ko darījuši Krievijas iznīcinātāji un prasīja, lai krievi atkal draudzētos ar latviešiem.

Droši vien daudzi atceras izvarošanas gadījumu pludmalē, pēc tam tika reģistrēti vēl vairāki mēģinājumi uzbrukt sievietēm. Kriminālpolicija 28. oktobrī vainīgo aizturēja, tas ir 16 gadus vecais D. S.

Vakar… redakcijai zvanīja Lietišķās mākslas vidusskolas direktors R. Rubīns un pastāstīja, ka naktī no sestdienas uz svētdienu nocelta plāksne ar skolas nosaukumu.

Direktors lūdz pateikties zaglēniem par darbu, jo skola pati bija iecerējusi šo plāksni mainīt. Pie tam tā bija no parasta skārda.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.