Palielinājies ziņojumu skaits par zādzībām piepilsētas mazdārziņu masīvos. Tagad zog ķiplokus, kartupeļus un pat zaļus tomātus. Pēc neoficiāliem datiem ir notverti daži šādi ”ražas vācēji” – tie bija tuvējo dārziņu īpašnieki.

Liepājas fotostudijas jauno autoru darbu ekspozīcija iekārtota kinoteātra ”Liepāja” foajē. Kinoapmeklētāji, gaidot seansa sākumu, var ielūkoties Ērika Boža, Andreja Pumpura, Andra Rozentāla, Harija Šķilas un Daiņa Krasta daiļradē.

Liepāja valdībai nepiekrīt

Trešdien Rīgā notikušajā Ministru Padomes sēdē, kas apstiprināja Latvijas ostu nolikumu, klāt bija arī Liepājas pilsētas galva Imants Vismins. Pēc atgriešanās optimists viņš nebija. 20 procentus esam zaudējuši, viņš teica. Ja līdz šim no kuģu nodevās ieņemtās naudiņas 70 procenti palika ostu pārvaldei, 10 procenti pašvaldībām un tikai 20 procenti tika nodoti valstij, respektīvi – Jūras ostu ministrijai, tad tagad valstij būs jāatdod 40 procenti, bet ostai paliks tikai 50 procenti ienākumu no nodevām.

Kā paskaidroja Ostas pārvaldnieks Aivara Boja, līdzekļi vajadzīgi Latvijas ostu galvenajam kapteiņdienestam, starptautiskajiem pasākumiem, dažādu nolīgumu finansēšanai. Arī it kā valsts mēroga hidrogrāfiskajiem darbiem. Liepājas ostā gan viss līdz šim paveikts pašu pilsētas līdzekļiem. Arī kapteiņdienestu dotē Pilsētas valde. Firmas, kam iznomātas piestātnes, nomas maksu ieliek ostas atjaunošanā.

Pašvaldību pārstāvji ar Ministru Padomes lēmumu palika nepamierināti. Tāpēc domstarpību vēl pārskatīs Augstākā Padome. (..) Līdzekļu atņemšana var jūtami palēnināt ostas atjaunošanu. Interesants moments – ostas paliek pašvaldību īpašumā.

Būs gan kvalitāte, gan kvantitāte

Kokapstrādes kombinātā ”Baltija” ceļ žāvētavu, kuras jauda būs desmit tūkstoši kubikmetru zāģmateriālu gadā. To projektējusi ZRA ”Silava”, ņemot vērā žāvēšanas procesu mīkstajos, optimālajos režīmos. Tas ļoti pozitīvi ietekmē gan zāģmateriālu, gan arī ražoto mēbeļu kvalitāti. Pateicoties šai žāvētavai, uzņēmumam radīsies iespēja palielināt mēbeļu ražošanu neierobežotā daudzumā. Bez tam vēl zāģmateriālus varēs eksportēt nevis mitrā, kā patlaban, bet izžāvētā veidā un, protams, saņemt par to vairāk valūtas.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.