Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Rīga nedod Liepājai telefona žetonus
1992. gada 9. jūlijs. Aizvadītās sestdienas rītā nelūgtus ciemiņus savās dobēs pamanīja kooperatīva ”Peši” mazdārziņu īpašnieki Rucavā. Pieci jauni cilvēki nekaunīgi bradāja pa stādījumiem un šķina sakuplojušos magoņu cerus, ka čaukstēja vien. Lai aizturētu augumos vingros svešiniekus, dārzkopji palīgos aicināja zemessargus. Drīz vien kompānija bija sagūstīta.
liepajniekiem.lv
Izrādījās, ka ”Pešos” tā ieradusies no Lietuvas ērtā folksvāgena tipa limuzīnā. Kad ieradās Liepājas zemessargu vadība un atvēra auto bagāžas nodalījumu, skatienam atklājās šprices un zāļu ampulas. Tas liek domāt, ka šoreiz Rucavas zemessargi V. Grinovska un mežsarga A. Skraba vadībā ir aizturējuši pārkāpējus, kas ne tikai patērē, bet arī ievāc narkotiku. Visa folksvāgena ekipāža nodota Liepājas policijas rīcībā.
Baltijas valstu futbols arī no Liepājas ieiet pasaulē
Starptautiskās futbola federācijas reģistros par valstu izlašu spēlēm Liepājas vārds līdz šim minēts tikai vienu reizi un tas attiecas uz 1932. gada 24. jūliju, kad mūsu pilsētas ”Olimpijas” laukumā Latvija ar 2:1 uzvarēja Lietuvu. Nu, pēc 60 gadu pārtraukuma, Liepājas vārds šajos FIFA sarakstos parādīsies atkal, jo rīt, parīt un aizparīt ”Daugavas” stadionā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstsvienības spēkosies par Baltijas kausu. (..) Toreiz, starplaikā starp diviem pasaules kariem, notika desmit turnīri, kausu četras reizes ieguva Latvija, trīs – Igaunija, vienu – Lietuva, bet divas reizes balvu nepasniedza, jo nevarēja vienoties, kā noteikt uzvarētāju. Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanas tieši Baltijas futbola kausa izcīņa bija pirmās sacensības, kurās atjaunoja vecās tradīcijas.
Pilsētas centrā nav daudz vietu, kur varētu netraucēti un patīkami atpūsties. Taču daudzi jau ir atklājuši, ka to var izdarīt Rožu laukumā 7, kur atrodas galerija ”Roma”. Šīs mājas sētā ir dārzs. Īpašu burvību šai vietai piešķir dārza centrā darbojošā strūklaka. Tā mūsu pilsētā jāuzskata par lielu retumu.
Daudziem rodas jautājumi sakarā ar deficīto naudas monētu anulēšanu. Piemēram, kā ar papīra rubli var apmaksāt sarunu pa telefona automātu? Atbilde sekojoša: ieviesīs žetonus, kuru cena var mainīties. Rīgā tos jau lieto. Taču mūsu telekomunikāciju centru diemžēl apgādās centralizēti, un Rīga pagaidām aizkavē šo naudas zīmju aizvietotāju piegādi.
Rindiņas no vēstulēm
Uz kāda pamata tirdzniecība paceļ cenas? Minēšu vienu piemēru, nerunājot par citiem. Tabakas izstrādājumi. Pirms 28. jūnija tiem cenas pacēla par rubli. Dienu vēlāk tās tika paceltas jau par deviņiem rubļiem. Šo afēras darījumu var nosaukt vienīgi par tīro spekulāciju, pircēju apzagšanu! Jo – ne valdība, ne arī Tabakas izstrādājumu fabrika šīs cenas nav paaugstinājusi.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.