Meklējot atbildi uz šo jautājumu, robežsargi uzzināja vēl citas dīvainas lietas. Tā, piemēram, viņi noskaidroja, ka Kacers ir pierakstīts Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, taču patiesībā dzīvo Liepājā, Karostā.

Tāpat zīmogi viņa pasē liekas tādi kā neīsti.

Aizturētais taisnojās, ka vēl nesen dienējis Krievijas jūras kara flotē par stūrmani un šī iemesla dēļ pie pases Liepājā nekādi neesot varējis tikt. Tāpēc devies uz Rīgu.

(..) Pierakstu nevarējis saņemt, kamēr pasē nav atzīmes par reģistru, savukārt atzīmi par reģistru neviens neesot licis, kamēr nav pieraksta. Lai tomēr no šī loka izkultos, viņš nopircis Rīgā māju.

Lūk, tā – ko tikai nedara viens otrs, lai tiktu pie dokumentiem!

Pa telefonu mūs sasniegusi ziņa, ka Rīgu pārsteidzis “grāvējs”, proti, Liepājas teātra izrāde “Mūzikas skaņas”.

Biļetes Nacionālajā teātrī bijušas izpārdotas jau divas nedēļas pirms viesizrādēm. To pa varītēm gribējuši redzēt gan lieli, gan mazi, tostarp režisori un kritiķi. Dažs labs pamanījies noskatīties pat divas reizes.

Ne mazāka piekrišana ir liepājnieku bērnu izrādei “Pifa piedzīvojumi”.

Bērnu slimnīcā nokļuvis 4 – 5 gadus vecs zēns Ēriks, kas mājās nedzīvo un zin pateikt, ka viņa māti sauc Mārīte. Ja kāds kaut ko zin par šo sievieti, lūgts zvanīt pa telefonu 23425.

Šodien pie Rīgas mēra Teikmaņa kunga pulcējas ostas pilsētu galvas – Lemberga kungs no Ventspils un Vismina kungs no Liepājas.

Iemesls – rit ostu likuma sagatavošana, un ir jāvienojas par kopēju nostādni Latvijas ostu liktens veidošanā.

Vai tramvajs kursēs regulārāk?

Tramvajs – pilsētas vizītkarte, tās sejas atspoguļotājs. Untumains un nepastāvīgs savā kustībā, kā laiks Kurzemes piekrastē.

Uzņēmuma “Liepājas tramvajs” direktors Juris Konstantinovs un galvenais inženieris Valdis Bibers: –  Diemžēl līdz ar ražošanas sašaurināšanos un bezdarba palielināšanos pasažieru skaits krasi samazinājies. Tādēļ arī paredzēto 16 tūkstošu latu vietā ieņemam 11 tūkstošus. Līdz ar to samazinās mūsu darbības iespējas.

Par Pilsētas valdes piešķirtajiem pieticīgajiem līdzekļiem cenšamies sagādāt pašas nepieciešamākās rezerves daļas, bet par jaunu vagonu iegādi nav ko domāt.

(..) Diennakts laikā vidēji nenotiek apmēram 13 – 14 reisi. Tas, šķiet, nav maz, bet ritmiskāk strādāt pašreiz nav iespējams. Mūsu “šaurās vietas”, kur galvenokārt rodas bojājumi, ir sliežu ceļi un trolejvadi. Vadus nomainīt nevaram, jo iespējas tos iegādāties ir minimālas.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.