Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Šoferis metās ūdenī
1992. gada 28. janvāris. Sakarā ar mazuta trūkumu Pilsētas valdes devusi rīkojumu pārtraukt tvaika piegādi tehnoloģiskajām vajadzībām vairākiem uzņēmumiem, kuri to saņēma no Liepājas TC.
liepajniekiem.lv
Linoleja rūpnīcas galvenais inženieris A. Mihailovs: – Saņemtā tvaika mums pietiek tikai telpu apsildīšanai. Līnijas darbināt nevar, to tehnoloģiju mainīt arī nedrīkst. Praktiski apstājusies visa rūpnīca. Par dīkstāvi strādniekiem maksājam divas trešdaļas no tarifa likmes.
Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas galvenais inženieris V. Hrikins: – Lai izpildītu piegāžu plānu, mums nepieciešams saražot vēl vienu cisternu rapšu eļļas. Šim nolūkam vajadzīgas tikai trīs dienas, tādēļ mēģināsim sarunāt ar TC vadību, lai mums piegādātu tvaiku vēl šim laika posmam.
(Raksts pie foto bez virsraksta) Aizvadītajā piektdienā bija atkal tā reize, kad koncertzāle Graudu ielā 50 bija pārpildīta. Klausītājus pievilka gan daudzkrāsainā mūzika, gan arī tas, ka kopā ar Liepājas simfonisko orķestri muzicēja nu jau labi pazīstamās māsiņas Skrides diriģenta Andreja Jansona (ASV) vadībā.
Koncerta ievadvārdos muzikoloģe Aija Engelmane pievērsa klausītāju uzmanību vairākām interesantām sakritībām. Kad lielā Baha dēls Johans Kristians Bahs Londonā pirmo reizi dzirdēja spēlējam astoņgadīgo Mocartu, viņš teicis, ka zēnu nevajag mācīt, ar viņu vajag tikai kopā muzicēt. To pašu var attiecināt uz Skrides muzikālās ģimenes trim meitām – Lindu, Baibu un Laumu.
Šoferis izglābj zēnu
Apvienības ”Apsardze” maiņas priekšniece A. Štībele mums atsūtījusi vēstuli, kurā stāsta, lūk, par kādu notikumu. 23. janvārī ap pulksten 15.30 Melnupītē sācis slīkt kāds zēns. Krastā bijuši vēl vairāki puikas, 10 – 12 gadus veci. Divi no viņiem, līdz pusei ūdenī iekāpuši, centušies draugu glābt, taču bez panākumiem. Tieši tobrīd garām braucis 6. maršruta autobuss ar numuru 5171. Vadītājs, nelaimi pamanījis, tūlīt apstādinājis mašīnu un skrējis glābt slīkstošo.
Kā raksta A. Štībele: ”nedomādams ne par auksto ūdeni, ne savu dzīvību”. Zēnu izglāba. Vēl pēc tam šoferis turpinājis vadīt autobusu līdz pat gala pieturai pie Gaļas kombināta. Noskaidrojām, ka glābējs bijis Autobusu parka šoferis Aleksandrs Zolotuhins. Liels paldies viņam. Pateicoties A. Zolotuhina mērķtiecīgajai rīcībai, traģēdija nenotika.
Karantīna mazajiem turpinās
Piespiedu brīvlaiks, kas bija saistīts ar gripas epidēmiju, beidzies vispārizglītojošo skolu 9. līdz 12. klašu skolēniem. Toties jaunākie audzēkņi, kas apmeklē no 1. līdz 8. klasei, varēs turpināt atpūsties līdz pat piektdienai ieskaitot.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.