Tieši tur 1940. gada 25. jūlijā Latvijas zemūdenes “Ronis” komanda nolaida flotes karogu, bet 52 gadus vēlāk – 1992. gada 11. aprīlī karogu svinīgi pacēla uz pirmo atjaunoto Latvijas Jūras spēku kara kuģi “Sams”.

Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kuģa “Sams” pirmais komandieris Gunārs Melnis 1992. gada 11. aprīli atceras kā vējainu dienu.

“Sniegs gāja pa gaisu un iepriekšējās dienā dabūjām kuģi otro reiz pārkrāsot. Šeit pie piestātnes nācām ar pusjēlām krāsām, jo pasākums bija nolikts, militāristiem pavēle dota un mēs to izpildījām,” viņš sacīja.

G. Melnis arī pauda, ka viņa atmiņā iegūlies, ka toreiz pār Tramvaju tiltu bijusi ļoti dzīva transport satiksme, un autovadītāji, ieraugot Latvijas Jūras spēku kuģi, “taurējuši”. “Tas bija papildus bonuss mums visiem, ka mēs esam tomēr ievēroti, esam šeit vajadzīgi un mūsu darbs ir pareizs”.

Pēc Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iniciatīvas kanālmalā uz vēsturiskā granīta polera piestiprināta metālmākslinieka Reiņa Kuncīša darināta piemiņas zīme ar uzrakstu: “Šajā vietā 1992. gada 11. aprīlī atjaunoja Latvijas jūras spēkus”.

Pie šī polera, kas saglabāts, rekonstruējot Jahtu ostu, savulaik bija pietauvota gan zemūdene “Ronis”, gan kuģis “Sams”. Līdzās piemiņas zīmei izvietots arī informatīvs stends, kas vēsta par šiem vēsturiskiem notikumiem.

Svinīgajā piemiņas vietas atklāšanās piedalījās bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Zeibots, kurš pateicās pilsētai un SEZ vadībai par iniciatīvu šādas piemiņas vietas izveidei.

Savukārt Jūras spēku štāba priekšnieks komandkapteinis Gvido Ļaudups sacīja, ka pilsētas bez kara flotes nav Liepāja, bet Jūras spēki bez Liepājas nav Jūras spēki.

“30 gadus laikā esam atbalstījuši viens otru un dzīvojuši zem viena pilsētas karoga vienā ostā, vienā teritorijā,” sacīja G. Ļaudups, solot, ka Jūras spēki šeit noteikti atzīmēs arī savu simto gadadienu.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atgādināja, ka Liepāja ir arī pilsēta, kura bijusi kā drošā osta Latvijas Pagaidu valdībai, kas Brīvības cīņu laikā 1919. gadā patvērās uz kuģa ”Saratov”.

“Mums ir ļoti svarīgi šīs vēsturiskās liecības saglabāt ne tikai laikrakstu slejās un grāmatās, bet arī dabā,” sacīja U. Hmieļevskis, norādot, ka kanāmalā, līdzās Loču tornim, vēl viens vēsturisks ostas poleris, uz kura virsmas piestiprināta bronzas plakete ar tvaikoņa siluetu un tekstu: ”Šajā vietā 1919. gadā uz kuģa “Saratov” darbojās Latvijas pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.