Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Pat ja nav sūdzību
Atkarībā no skrīninga uzaicinājums tiek organizēts divos veidos. Bez maksas iespējams veikt krūts vēža (mamogrāfija) un dzemdes kakla vēža skrīningu, kurā ietilpst apskate un parauga ņemšana.
Tie veicami, saņemot uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta.
Savukārt zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests fēcēs) gan sievietēm, gan vīriešiem un prostatas vēža skrīnings vīriešiem (asins analīzes, nosakot prostatas speciālā antigēna jeb PSA līmeni) organizēts ar ģimenes ārsta starpniecību.
Kad veselības jomu speciālisti informējuši par atsaucību, kā cilvēki izmanto valsts apmaksātās veselības pārbaudes,
ne reizi vien celta trauksme, ka skrīningu rezultāti ir visnotaļ zemi,
vienlaikus aicinot cilvēkus aizdomāties par valsts pretimnākšanu savlaicīgu veselības problēmu atklāšanā, kas ļautu maksimāli ātri uzsākt ārstēšanu un palielināt dzīves kvalitāti.
Vēža skrīningu mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai krūts, dzemdes kakla, prostatas, zarnu vēzi agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimību radīto simptomu.
“Vēža skrīnings ir svarīgs, jo tas palīdz agrīni atklāt slimību, bieži pat pirms parādās simptomi.
Ne velti valsts piedāvā veikt četru dažādu biežāk sastopamo vēža veidu valsts apmaksātu skrīningu, tāpēc aicinām liepājniekus būt atbildīgiem par savu veselību un šo slimību profilakses iespēju izmantot, lai preventīvi sekotu līdzi savai veselībai.
Agrīna diagnostika palielina veiksmīgas ārstēšanas iespējas, samazina iespējamās komplikācijas un var pat glābt dzīvību,” uzsver Liepājas pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas pārstāve Anete Kopštāla.
No uzrunāto Liepājas ģimenes ārstu pieredzes secināms, ka pacienti aicinājumus pārbaudīt veselību uztver ļoti dažādi: ir gan vienaldzīgie, gan arī tādi, kuri uztver aicinājumu pārbaudīties ļoti emocionāli – kāpēc man to darīt, man taču nekas nekaiš, man nekādu sūdzību nav!
Ik gadu aktivitāte pieaug
Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 240 sievietēm, un tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam.
Latvijā katru gadu ar šo slimību mirst 110 sievietes.
Valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados ir iespēja veikt sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati vēsta, ka no 2009. gada, kad Latvijā uzaicinājumus izmantoja nepilni 15% sieviešu, līdz 2023. gadam datos vērojams būtisks uzaicinājuma vēstuļu un līdz ar to arī skrīninga izmantojums – pirms diviem gadiem pārbaudījušās bija 55% noteikto vecuma grupu sieviešu.
Būtisks skrīninga izmantojums vērojams 2011. gadā, kad pārbaudījušās 34% sieviešu, bet gadu iepriekš – tikai 15%.
No 2012. līdz 2016. gadam izmeklējumus bija veikušas zem 30% uzaicināto sieviešu, no 2017. līdz 2021. gadam rezultāti svārstīgi – nesasniedz 40%, bet no 2022. gada – rādītāji pārsniedz 45% (2022. gadā) un 55% (2023. gadā).
Pagājušajā gadā NVD izsūtīja vairāk nekā 129 tūkstošus uzaicinājumu sievietēm dzemdes kakla vēža skrīningam.
Gada deviņos mēnešos no izsūtītajiem uzaicinājumiem vairāk nekā 18 tūkstošus saņēma sievietes Kurzemē, kas ir 14% no valstī izsūtīto kopskaita.
Uzaicinājuma vēstules bez maksas pārbaudīties deviņu mēnešu laikā izmantoja nedaudz virs 11 tūkstošiem jeb aptuveni 62%.
Latvijā kopumā izmeklētas vairāk nekā 63% uzaicināto jeb vairāk nekā 82 tūkstoši sieviešu.
Vairāk nekā 2000 sievietēm visā Latvijā skrīninga analīzēs konstatētas kādas izmaiņas, kam ārstiem jāpievērš uzmanība vai jānosaka papildu izmeklējumi un ārstēšana.
Lai arī uzaicinājums ir derīgs trīs gadus, NVD iesaka veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no tā saņemšanas.
Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai, un to vēlams ņemt līdzi uz izmeklējumu. Tomēr
skrīningu var veikt arī tad, ja tā nav paņemta līdzi uz izmeklējumu vai, piemēram, ir nozaudēta.
Uzaicinājums krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.
Aizvadītā gada deviņos mēnešos visā Latvijā uzaicinājums izsūtīts 94 tūkstošiem, no tiem izmeklējumi veikti 38,4 tūkstošiem jeb 41%.
Kurzemē no saņemtajiem 13,3 tūkstošiem vēstuļu pārbaudījušās 45% sieviešu jeb vairāk nekā seši tūkstoši.
Skrīninga dati vēsta, ka viss normas robežās bijis 21 tūkstotim pacienšu, labdabīgas pārmaiņas krūtīs konstatētas 16 tūkstošiem sieviešu, bet aizdomas uz ļaundabīgām izmaiņām – ap 300 gadījumos.
Pozitīvs rezultāts vēl nenozīmē ļaunāko
Zarnu vēža skrīningu reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Zarnu vēzis nereti jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu. Ar slēpto asiņu testa palīdzību nosaka, vai zarnu sieniņā norisinās mikroskopiska asiņošana, skaidro SPKC.
Tomēr asiņošanu var radīt arī daudzas citas, tai skaitā labdabīgas slimības, kur tās iespējams noteikt ar skrīninga testa palīdzību.
Slēpto asiņu testu paredzēts veikt mājas apstākļos, pēc tam paraugu nogādā laboratorijā.
No pērn vecuma grupu sasniegušajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā bija 332 tūkstoši, pārbaudījušies nepilni 64 tūkstoši, no tiem Kurzemē – 11 tūkstoši.
Pozitīvs tests jeb rādītāji, kas liecina par kādu zarnu saslimšanu, bijis 5000 izmeklēto Latvijas iedzīvotāju – aptuveni 10% vīriešu un 6,3% sieviešu (procentuāli tādi paši rādītāji arī Kurzemē).
Taču pozitīvs zarnu vēža testa rezultāts vēl nenozīmē vēzi.
No visiem veiktajiem testiem mazāk kā 5% gadījumu noteikta diagnoze – vēzis. Pēc pozitīva zarnu vēža testa ārsts var nozīmēt zarnu papildu pārbaudi – kolonoskopiju.
Prostatas vēzis ir ļaundabīga slimība, un tas ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā.
Latvijā reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts skrīnings vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, un 50 līdz 75 gadiem visiem vīriešiem.
Skrīnings ir asins analīzes. Paaugstināts PSA līmenis asinīs var norādīt uz prostatas vēzi.
Prostatas izmeklējumus pērn būtu bijis jāveic nepilniem 147 tūkstošiem attiecīgās vecuma grupas vīriešu, izmeklējumi veikti aptuveni pusei.
Pozitīvs testa rezultāts bijis 11% jeb vairāk nekā septiņiem tūkstošiem izmeklēto vīriešu.
Iespēja saslimt ar prostatas audzēju dzīves laikā ir apmēram 30% vīriešu
un 10% vīriešu atrod agresīvas vēža formas, kas ir pilnībā izārstējamas, ja tās atklāj agrīnā stadijā, kad nav sūdzību.
Statistikas dati par pēdējiem 10 gadiem rāda, ka Latvijā ik gadu tiek atklāti vidēji 1100 jauni prostatas vēža gadījumi vīriešiem, 31% gadījumu tiek atklāti vēlīnās stadijās, norāda SPKC.
Agrīni atklāts priekšdziedzera vēzis ir sekmīgi ārstējams, ja tiek konstatēts, ka audzējs ir ar zemu attīstības risku, tad nepieciešama tikai aktīva novērošana un kontrole pie ārsta.
Uzziņai
– No 2025. gada 30. jūnija sievietēm no 30 gadu vecuma uzaicinājums uz dzemdes kakla vēža pārbaudi tiks izsūtīts vienu reizi piecos gados.
– Ja sievietei ir e-adrese, tad primāri uzaicinājuma vēstule tiek sūtīta uz e-adresi, nevis pa pastu.
Avots: SPKC
