Uz ielām redzami pirmklasnieki ar puķu pušķiem. Kādam rokās gladiolas paša augumā.

Cits par citu vairāk sapucējušies. Kādam uz sejas liels smaids satiekot klasesbiedrus, bet cita sejas izteiksmē manāma vēl pēdējā negulētā vasaras nakts.

Liepājas skolās kopā šorīt pulcējās tūkstošiem skolēnu.

Lielākajai daļai 1. septembris savā skolā jau ierasta lieta, bet kādam pirmklasniekam tas ir pavisam īpašs notikums, jo tieši tajā skolā, visticamāk, pavadīs daudzus nākamos gadus.

Satraukuma pilni šodien ir arī skolotāji. Liepājas Valsts ģimnāzijas 8.a klases audzinātāja Juta Vilumsone atzīst, ka satraukumu, bez šaubām, pavada arī prieks redzēt savus skolēnus.

“Tie bērni jau tomēr pa vasaru mums pietrūkst,”

viņa smej.

Atkalredzēšanās ir gaidīts notikums, jo tad var papētīt cik ļoti bērni paaugušies.

Skolotāja lēš, ka daudziem uz skolu šogad nav gribējies nākt, jo vasara drīzāk līdzinājusies rudenim un kāds to līdz galam nevarēja izbaudīt.

J. Vilumsone saviem audzēkņiem jautāja: kā šodien jūtas? Manāmi vairāki īkšķīši, kas pagriezti uz leju. Iemesls lielākai daļai viens. Jaunieši skumst, jo šogad palikuši bez sava iemīļotā skolotāja Feliksa Rekoviča.

Klases audzinātāja paskaidro, ka šogad skolā nākusi klāt vēl viena 12. klase, tāpēc skolotājam nācies atteikties no stundām mazākajiem. “Bērni acīmredzami par to pārdzīvo.”

Mācības 8. klasē uzsāk Emīlija Bertrama. Salīdzinot ar iepriekšējo 1. septembri, šis jau šķiet daudz mierīgāks, jo vide un cilvēki ir pazīstami.

“Ir ļoti forši atkal redzēt skolotāju un klasesbiedrus. Man šī skola tiešām ļoti patīk – ir gan saprotoši skolotāji, gan patīkama vide,”

ar smaidu stāsta jauniete.

Liepājas Valsts ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis norāda, ka izglītības iestādē šodien mācības uzsāk 649 ģimnāzisti, no kuriem 94 ir septītklasnieki, bet 132 – uzsāk gaitas vidusskolā.

Viens no tiem ir vaiņodnieks Mihaels Feldmanis, kuru uz pirmo skolas dienu Liepājā pavadīja viņa vecvecāki un aizbildņi Arvīds Feldmanis ar dzīvesbiedri Marutu Indriksoni.

“Es arī esmu dzimis un audzis vaiņodnieks, bet mazdēls bija jābrauc atbalstīt. Viņam labi iet mācībās, tāpēc nolēma tās turpināt Liepājā. Mēs paši paliekam Vaiņodē, bet viņš uz Liepāju pārcēlās kopā ar labāko draugu. Protams, bija nedaudz baisi viņu tā vienu pašu laist, bet viņš pierunāja gan draugu, gan mūs,” stāsta vectēvs.

Viņš ar mazdēlu ļoti lepojas – mācoties Vaiņodes vidusskolā, labi startējis gan vairākās valsts olimpiādēs, gan piedalījies raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”.

“Ģimnāzija viņu paņēma ar vislielāko prieku! Viņam vienkārši ir vēlme mācīties un par to arī ļoti priecājamies. Tikai jācer, ka tā tas arī turpināsies,” piebalso M. Indriksone.

Liepājā jaunietim dzīvojot gan radi, gan paziņas, tāpēc pašlaik abiem vecvecākiem sirds mierīga.

Savukārt savu pēdējo gadu ģimnāzijā uzsāks Dārta Dzene, kas uz Liepāju pirms diviem gadiem pārcēlās no Brocēniem.

“Ļoti nepierasti domāt, ka šis ir mans pēdējais gads šajā skolā. Man joprojām ir sajūta, ka tikai nesen uz šejieni atnācu. Šķiet, ka viss skolas laiks ir paskrējis ļoti ātri,”

sajūtās dalās jauniete.

“Bet ir ļoti forša sajūta atgriezties un visus satikt. Un daudz kas vēl tomēr ir arī priekšā,” viņa lēš.

Kopumā vidusskolas gadi ģimnāzijā meitenei bijuši ļoti piepildīti. Priekšā gan vēl sarežģīts lēmums par nākotni, jo pašlaik idejas par to, ko darīs pēc vidusskolas beigšanas Dārtai nav.

“Daudziem ir domas par medicīnu. Daži uz to arī diezgan aktīvi iet – apgūst, piemēram, latīņu valodu jau tagad, jo daudziem, aizejot uz augstskolu, tas ir klupšanas akmens. Bet skolā viss vispār ļoti ātri mainās, tāpēc mainās arī jauniešu domas un izvēles par nākotni,” piebalso jaunietes klases audzinātāja Dagnija Šimanska.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.