Video: Liepājniekus kaitina papeles pie mājām – neērtības, ēna un pūkas katru vasaru
Jūlijā zied ne tikai smaržīgās liepas, bet arī daudzus cilvēkus tracinošās papeles, kuru pūkas lien iekšā pa visām spraugām un nosedz zemi kā sniegs. Karostniecei Karīnai Ivanovai papeles aug tieši pie logiem.
liepajniekiem.lv
“Dzīvoklī neiespīd saule,” viņa stāsta un jautā – kur vērsties, lai šos kokus nocirstu?
Sieviete jau sūdzējusies Turaidas ielas 18 apsaimniekotājam SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA), taču saņēmusi atbildi, ka tā ir citam īpašniekam piederoša teritorija.
Papeles aug Turaidas ielas 16A zemesgabalā.
Portāls apskatīja šo vietu – milzīgas papeles saaugušas Turaidas ielas 18. nama dienvidrietumu pusē tuvu mājai.
Blakus esošais īpašums nav apbūvēts un aizaudzis ar garu zāli, bet tā malā slejas papeles.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Turaidas ielā 18 iedzīvotājiem vairākkārt skaidrots, ka LNA nevar ietekmēt Turaidas 16A īpašnieka lēmumu par papeļu likteni uz viņa zemes, pauž LNA pārstāve Ita Cērmane.
“Tikai īpašnieks var pieņemt lēmumu un vērsties Apstādījumu uzraudzības komisijā ar lūgumu ļaut nozāģēt vai vainagot papeles,”
viņa norāda.

Papeles Liepājā ir stādītas pirms daudziem desmitiem gadu, šie koki ne tikai pūkojas, bet kalst, trupē, no tiem krīt zari, bet vētras dažu labu nogāž.
Vai nebūtu laiks pilsētā kopumā šķirties no šīs sugas un tā pavisam atrisināt problēmas?
Arborists un Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisijas (AUK) loceklis Vaironds Bitenieks pastāsta, ka tā gluži nevarot rīkoties ar zaļo rotu.
Papeles stādīja tāpēc, ka tās ir ātraudzīgas, un stādījumus veidoja bez jauktām sugām, līdz ar to bez iespējām šobrīd papeles aizvietot.
“Ja Padomju Savienības laikā būtu miksējuši ar tādām sugām, kas nepūkojas, tad būtu izvēle.
Tagad ir tas moments, ka papeles izaugušas un pāraugušas, bet vietā nav nekā, ko atstāt,”
viņš saka.
Arborista ieskatā procesam jābūt šādam: iestāda vietā citus kokus, pagaida, līdz izaug, un tad likvidē papeles.
“Jo zaļā masa, ekoloģiskais devums no tām ir lielāks, nekā tas neērtības laiks reizi gadā – apmēram divas nedēļas. Papeles saplaukst, un lietus pūkas saskalo kanalizācijā,” viņš atzīmē.
V. Bitenieks iedzīvotājiem rosina pašiem veidot projektus, iesniegt izskatīšanai AUK un tad ierīkot jaunus apstādījumus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.