No rīta Karostas cietuma kamerās tika atklāti spāņu mākslinieces Klaras Kabreras un venecuēlieša Luisa Gevaras sienu gleznojumi, kā arī karostnieces Aijas Vīdneres instalācija “Zaudētā paradīze”. Instalācija veidota, iedvesmojoties no Melānijas Vanagas grāmatas “Veļupes krastā”.

Pēcāk sekoja diskusija “Karosta – Liepājā, Latvijā, pasaulē”, kuras laikā tapa skaidrs, ka Karostā industriālais veiksmīgi sadzīvo gan ar iedzīvotājiem svarīgo, gan ar mākslu un kultūru.

Dienas vidū visdzīvelīgākā atmosfēra valdīja seno spēkratu apskates laukumā Katedrāles ielas galā pie jūras. Atbildīgais par šo pasākumu Ainārs Jermačenko motorizēto agregātu pulcēšanos vienuviet nosauca par Karostas festivāla odziņu. Skate organizēta kopā ar auto saietu grupu “Liepāja Cars”.

Iepriekšējos divos gados pasākums pulcēja daudz mazāk apmeklētāju, taču

šogad tas bija varen labi izdevies, jo rekordliels bija ne tikai apmeklētāju, bet arī sabraukušo spēkratu skaits. A. Jermačenko lēsa, ka tie varētu būt vismaz 75 dažādi braucamie.

Spēkratu izkārtojums bija konceptuāls – sava vieta ierādīta gan motocikliem, gan padomju laika tehnikai (žigulīšiem, zaporožeciem, moskvičiem), sava – 80., 90. gadu un vecākiem ārzemju ražojumiem un sava – jaunākām ekskluzīvāka dizaina automašīnām.

Spēkrati bija ieradušies no dažādām Latvijas vietām: Engures, Tukuma, Saldus, Aizputes, Rīgas u.c. Kā uzsvēra A. Jermačenko, tas vien jau esot labs rādītājs, turklāt daudziem patīkot tieši pasākuma formāts – viss notiek brīvā atmosfērā, vienkārši labi pavadot laiku. Arī laikapstākļi lutināja sanākušos. Saules stari, kas atspoguļojās uz spēkratu virsmām, tā vien žilbināja acis.

Skatītāju interese par retro transportlīdzekļiem bija liela. Cilvēku plūsma bija neapsīkstoša, visi pēc iespējas tuvāk centās aplūkot spēkratus, aprunājās ar to īpašniekiem, jautāja, “uz cik tad velk”, fotografēja.

Kāda motocikla īpašnieks smaidot stāstīja, ka visi parasti “rāda īkšķīšus uz augšu, priecājas, māj ar roku, grib izbraukt”.

Bija redzams, ka vairāki automobiļi ir ievērojami restaurēti, citu īpašnieki pēc iespējas vairāk centušies saglabāt braucamā autentiskumu. Lielai daļai redzamo transportlīdzekļu ir vēsturiskā spēkrata statuss.

1969. gada moskviča īpašnieks Māris Krūmiņš, kurš ar auto atbraucis no Ogres novada Krapes, teica, ka retro auto īpašniekus motivē tas, ka šādu auto uzturēšana un atrādīšana palīdz “pabarot” ar pozitīvām emocijām gan sevi, gan skatītājus, jo vienaldzīgo vienkārši nav. Apbrīnojot sabraukušos spēkratus, kādam prātā uznira pa sentimentālai bērnības vai jaunības dienu atmiņai.

Pēc apskates spēkrati svinīgi devās parādē pa Karostas ieliņām, pārsteidzot arī nejaušus garāmgājējus un braucējus. Parādes maršruts veda cauri Atmodas, Turaidas, Ģenerāļa Baloža, Cukura ielas aplim, cauri Beberliņiem, pa Lībiešu ielu un atpakaļ uz starta vietu.

Parādes dalībniekiem bijis dots uzdevums aizbraukt un nofotografēties pie šogad radītajiem mākslas darbiem Karostas ūdenstornī, redānā, Arsenālā.

Māksla visu dienu valdīja Karostas cietuma pagalmā, kur darbojās vintage tirdziņš. Šogad šeit skatītājus pārsteidza aktīvists, absurdu un anarhiju mīlošais britu mākslinieks Huge Silitoe, kurš, pielāgojoties Karostas festivāla moto “Kad maskas krīt”, vadīja masku darbnīcu un uzstājās ar performanci.

Iespaidoti bija ne tikai skatītāji, bet arī mēmās cietuma ķieģeļu sienas.

Vakarpusē Karostas cietuma pagalmā notika seno spēkratu apbalvošanas ceremonija. Piemiņas balvas no Karostas glābšanas biedrības tika sadalītas dažādās kategorijās, piemēram, balvu saņēma vismazākais spēkrats, kurš dienas gaitā tika nodēvēts gan par invalīdu auto, gan par mazo, zaļo vardīti, savukārt kategorijā “Vislielākais auto” pie balvas tika kāds iespaidīgs ugunsdzēsēju auto.

Dienu ar jestriem ritmiem noslēdza retro stila ballīte Karostas cietuma pagalmā kopā ar grupu ”Laika bende”.

Laiks gan sestdien netika “bendēts”. Tas tika piedzīvots, izdzīvots un baudīts. Pirmspēdējā Karostas festivāla diena aizritēja, skanot priecīgām čalām un jokiem. Apmeklētāji priecājās par labajiem laikapstākļiem, bet karostnieki bija sajūsmā arī par to, ka viņu pilsētas daļā manāmi attīstās kultūras dzīve.

Vietējie uzstāj, ka festivāla tradīcija ir jāturpina un mērķi jāizvirza vēl augstāki. Arī tie festivāla dalībnieki, kuri pirmo reizi mūžā apciemoja Karostu, mērojot tālu ceļu, apstiprināja, ka nākamgad brauks atkal. Karostas festivālam būs būt!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.