Esmu vecpilniece, šeit dzimusi, augusi, beigusi pamatskolu, pašlaik mācos RTU Liepājas filiālē. Ja es būtu ceļvedis, savu stāstījumu par Vecpili un dzimtu likteņiem sāktu ar pilskalnu – senu teiku un noslēpumu apvītu. Vecpils vietā bieži atrodams nosaukums – Lindāle. Tā atradusies pie Lindāles upes, un lindālieši bijuši varonīgi karotāji.

Pie Vecpils katoļu baznīcas, ceļa kreisajā pusē, atrodas divdesmit četrus metrus augstais pilskalns. Durbes novada virsaiša pils vieta, varens dabas piemineklis. Vecpils nosaukumu tas ieguvis 1263.gadā. Pilskalna plakanā virsma jau agrāk izmantota kā apbedījuma vieta. Leģendu apvīts Vecpils pilskalns ir avota dēļ, kas atrodas pilskalna rietumu sānā, vienpadsmit metru virs pakājes. Nostāsti vēsta, ka avotā guļot nogremdēts naudas šķirsts, kas skanot, kad ar kārti bakstot. Laimes meklētāji no tālām vietām braukuši avotu rakt. Stāsta, ka 1922.gada vasarā septiņi Vecpils saimnieki vairākas dienas rakuši grāvi, pa kuru avota ūdens nolaists. Naudas šķirsta vietā avota dibenā atrasts liels, stūrains akmens.

Pirmā skola Vecpils pagastā atvērta 1848.gadā. Tā bijusi maza divstāvu mājiņa Mazdupļu pusmuižā. Dižlāņu muižas ēkā Vecpils skola pārcēlusies 1924.gadā. Ar šo skolu saistās manas dzimtas saknes. Te mācījušās trīs manas dzimtas paaudzes.

Mans vectēvs Jānis Prātnieks dzimis 1883.gadā. Viņš dzīvojis Vecpilī, piedalījies Pirmajā pasaules karā 1914.gadā. Pēc kara viņam piešķīrta zeme – apbūves gabals. Laikam ejot, uz šī zemes gabala viņš uzbūvējis māju, kuru nosaucis par Prātniekiem. 1929.gadā ģimenē ienācis dēls Arnolds, kurš savas skolas gaitas uzsācis Vecpils skolā 1936.gadā. Kad pienācis Otrais pasaules karš, Vecpils skolas ēkā atradies vācu hospitālis, bet kara laikā skola darbojusies mācītāja mājā pie baznīcas.

1941. un 1949. gadā notikušās deportācijas skārušas arī Vecpils iedzīvotājus. Manu dzimtu šīs deportācijas neskāra. Mūsu vidū aizvien mazāk paliek deportācijās cietušo. Un tāpēc man ir prieks, ka Vecpils centrā uzcelts piemineklis deportācijās cietušajiem.

Gadi ritēja savu gaitu. Kad valstī sākās gigantomānijas laiki un likvidēja visus nelielos, bet rentablos kolhozus, ķērās arī pie mazo lauku skolu likvidēšanas. 1970.–1971. gadā zem Damokla  zobena nonākusi Vecpils astoņgadīgā skola. Tās saglabāšanā tolaik aktīvi iesaistījušies vecāki, sabiedrība. Noticis neticamais – skola palika!

1980.gadā Vecpils skolu beigusi arī mana mamma Ilga Prātniece, mammas māsa Anna Prātniece un brālis Kārlis Prātnieks. Pabeiguši skolu un izmācījušies profesiju, atgriezušies dzimtajā pagastā un līdz šim brīdim dzīvo un strādā Vecpilī. Mammas māsas ģimenē piedzimušas trīs meitas. Vecākā meita Agneta, beigusi Vecpils pamatskolu, iestājās Kuldīgas arodskolā un ieguva pavāra profesiju. Otra māsīca Aivita pašlaik mācās par ekskursiju vadītāju, bet jaunākā māsīca vēl mācās Vecpils pamatskolas 8.klasē.

Mammas brālim ir divi dēli, un tie ir mani brālēni Raivis un Ritvars. Raivis arī pabeidzis Vecpils pamatskolu un tagad mācās celtnieka profesiju. Ritvars kopā ar māsīcu Agnesi un manu māsu Maiju vēl mācās 8.klasē. Kopā ar māsīcām un brālēniem esam ļoti draudzīgi. Neskatoties uz attālumu un aizņemtību, mēs atrodam laiku, kad satikties un runāties. Manā ģimenē pastāv labas attiecības starp bērniem un vecākiem. Katru piektdienas vakaru es braucu pie vecākiem. Tā kā pagasts ir mazs, jaunieši aiziet mācīties citur un Vecpilī vairs neatgriežas.

Domāju, ka ar mums ir tāpat, jo Vecpilī nav darbavietu. Tomēr man ir prieks, ka dzīvoju un manas saknes ir saistītas ar vārdu – Vecpils.  

Agita Bulle

Prātnieku dzimtas saknes savijušās kopā ar Vecpils skolas un pagasta vēsturi.