Šobrīd mākslas un sporta vingrošanas treniņi turpinās, kā ierasts, – esošajās telpās, norāda par sporta nozari atbildīgais Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš.

Vingrotājas māmiņa Ilze Šķietniece vecāku sapulcē no Liepājas Kompleksās sporta skolas direktora Reiņa Rozīša teiktā sapratusi to, ka mākslas vingrotājām telpu nomas līgums Siļķu ielā ir līdz 2025. gada beigām un nodarbības varētu pārcelt uz Ezermalas ielu 5.

“Kopš Katrīna iet, visu laiku runā par to, ka telpas ir neatbilstošas, skrejceliņš par īsu, brīvās kustības traucē tām, kas iet uz līdztekām.

Taču tagad pārāk pēkšņi pasaka – varbūt būs tā, bet varbūt nebūs. Bet ir taču jāzina, vai jau no jaunā gada būs jāiet uz citu vietu trenēties,”

viņa uzsver, norādot, ka netika skaidri izstāstīts, kas mainās, un, ja nemainās, tad nav saprotams, kāpēc bija jāsatrauc vecāki.

I. Šķietniece gribētu, lai vingrotājām ierāda patiešām atbilstošas telpas.

“Mūsu sportisti aizbrauc citur un izskatās kā tādi nabadziņi. Viņi nevar īsti sasniegt labus rezultātus. Tas, ko lielās meitenes ir izdarījušas, ir apbrīnojami pie tā, kādi viņām ir treniņu apstākļi.”

R. Rozītis portālam pauž, ka, atskatoties šo sporta veidu pagātnē, Liepājā nekad nav bijušas atbilstošas telpas ne sporta, ne mākslas vingrošanai, tās tikušas pielāgotas, cik nu iespējams.

“Aktualizācija ir tāpēc, ka katru gadu mākslas vingrošanas sporta zālei “Celtnieks” Siļķu ielā ir jāatjauno līgums. Automātiski tas raisa dažādus jautājumus.

Telpas ir privātīpašums, un no tā izriet virkne lietu, ko pašvaldība var un ko nedrīkst darīt,” viņš skaidro.

Sporta skolas ierosinājumus īpašnieks iespēju robežās cenšoties risināt.

“Vecāki saskatīja apdraudējumu tāpēc, ka īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,” saka R. Rozītis.

Ja māju pārdod, tad īrniekus izliek uz ielas, bet līdz tādai situācijai nedrīkst nonākt, tāpēc meklēti varianti mainīt treniņu zāles sporta un mākslas vingrotājiem no vienas vietas uz otru, bet vecāki tam nepiekrita.

Alternatīvu citās sporta būvēs Liepājā nav, jo abiem vingrošanas veidiem ir ļoti specifiskas prasības, kā arī zāles jau ir pietiekami noslogotas.

“Liepājas Sporta pārvalde, ņemot vērā informāciju par to, ka telpas, kurās norisinās mākslas vingrošana, to īpašnieks, iespējams, gatavojas pārdot, kā arī kopumā izvērtējot pašlaik pieejamo vingrošanas infrastruktūru, apzina un analizē alternatīvas treniņu norises vietas,” pauž J. Džeriņš.

“Izvērtēšana ietver arī iespējas nākotnē nodrošināt apstākļus starptautisku sacensību un treniņnometņu rīkošanai.”

Tāpat izskata iespējamos attīstības scenārijus nākotnē – tostarp jaunas infrastruktūras izveidi, tam nepieciešamās investīcijas, potenciālos finansējuma avotus un teritorijas pieejamību.

“Sporta pārvalde šobrīd strādā pie attīstības variantu apkopošanas, un nākamā gada pirmajā pusē plānots ar tiem iepazīstināt plašāk,” atzīmē priekšsēdētāja vietnieks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.