“Man
šķiet, nupat būs grūti atrast tādu tēti, kurš nepiedalās dzemdībās,” saka
vīrieši, kas bijuši klāt savu bērnu dzimšanas brīdī. No pilnīgas sajūsmas līdz
dažādām pārdomām – tādas ir viņu emocijas. “Kurzemes Vārds” devās uz Liepājas
Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļu skaidrot, kā ģimenei sagatavoties šai
lielajai dienai, lai prieka tajā būtu vairāk, nekā pārpratumu.

Atbildot uz jautājumu, vai taisnība
apgalvojumam, ka mūsdienās vairs reti kuras dzemdības notiek bez tēva
piedalīšanās, nodaļas virsārste Inga Vēvere rāda statistiku: ik gadu 60–65% dzemdību klāt ir
kāds no radiniekiem vai cita topošās māmiņas izvēlēta persona. Dzemdībās drīkst
piedalīties gan ģimenes locekļi, gan arī dzemdētājas draudzene. Tomēr lielākā
daļa ir jaundzimušo tēti.

Viens no viņiem ir Arnis Jekste.
Pirms diviem ar pusi gadiem pasaulē nāca viņa vecākā meitiņa Anna, bet pirms
pusgada Līva, un abas reizes kopā ar savu sievu bija arī Arnis. “Pats
pārgriezu nabas saiti,” viņš priecīgs saka. “Lai atbalstītu sievu –
atgādinātu par elpošanu un ritmu, kad viņa sāpēs par to aizmirst, lai paturētu
kaut vai rociņu, pamasētu muguru,” – tā Arnis skaidro tēvu vajadzību būt klāt
bērna dzimšanas brīdī. Un neslēpj, ka ļoti noderīgi pirms tam iziet apmācību
kursu, ko slimnīcā piedāvā.

“Tur iemāca pareizu elpošanu,
stāsta par dzemdību pozām un daudz ko citu, un ir arī iepazīšanās ar Dzemdību
nodaļu,” viņš stāsta. “Kad īstā diena pienāk, mēs jau zinām, kā tas
viss notiks, kur mēs atradīsimies, kā tur izskatās, un daudz ko citu.”
Arnis pieļauj – ja to visu nezini, konflikti vai vismaz pārpratumi patiešām
varētu rasties. “Ja nesaproti, kas notiek, bet redzi, ka tavai sieviņai
sāp un tev varbūt šķiet, ka personāls tam pievērš pārāk maz uzmanības, vīrietis
noteikti var apjukt, ja iepriekš tam nav sagatavots, var satraukties un kļūt
emocionāls,” saka Arnis. Tāpat viņš pieļauj iespēju – ja cilvēks ir
emocionālāks, konflikti var veidoties arī vēlāk, kad mazulis jau piedzimis, bet
jaunā ģimene īsti nezina, kā viņš aprūpējams. “Var gadīties, ka personāls
ne tik saprotami izstāsta, uzvērti uzdodot jautājumu: vai tad jums apmācībās to
nestāstīja?” Arnis saka. Un smaidot piebilst – stāstīt jau stāstīja, bet apjūc,
nonākot reālajā situācijā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26.februāra numurā.

#kvards-20160226-04#