Pirmdiena, 12. aprīlis Jūlijs, Ainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vīrusam atkāpjoties, cenas augs

Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija. Sraujas patēriņa izmaiņas nav sagaidāmas arī šomēnes. Taču kā būs turpmāk? Vai, mazinoties ierobežojumiem, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji nepaaugstinās cenas, lai atpelnītu zaudējumus?

Vīrusam atkāpjoties, cenas augs
​Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī Latvijā samazinājies par 8,9%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija par 0,6%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. (Foto: Egons Zīverts)
​Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī Latvijā samazinājies par 8,9%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija par 0,6%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. (Foto: Egons Zīverts)
02.03.2021 06:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Algas kāpuma ietekme minimāla

2021.gads Latvijā iesākās ar minimālās algas pieaugumu. Kompānijas “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija “Kurzemes Vārdam” norāda, ka minimālās algas celšana līdz 500 eiro šogad atspoguļosies vidējās algas kāpumā.

Pēc “Swedbank” aprēķiniem, vidējā alga šogad augs par aptuveni diviem procentpunktiem straujāk, nekā tas būtu tad, ja minimālā alga saglabātos nemainīga.

“Augošas darbaspēka izmaksas ietekmē gan preču, gan pakalpojumu cenas, jo uzņēmumi cenšas pārnest kāpumu uz pircēju. Efekts uz cenām gan parasti vērojams ar vairāku mēnešu novēlošanos, turklāt šobrīd cenu līmeni uz leju spiež arī pandēmija,” skaidro ekonomiste.

Viņa norāda, ka spēcīgāks efekts no algu kāpuma gaidāms pakalpojumu cenās, jo pakalpojumu sniegšana ir darbaspēka ietilpīga – ja jāceļ atalgojums, tas atstāj būtisku iespaidu uz kopējām izmaksām.

Savukārt preču ražotājiem liela izmaksu komponente ir arī, piemēram, izejvielu izmaksas. Tas nozīmē, ka preču cenās vietējo darbaspēka izmaksu kāpumu manīsim mazāk.

“Tas, protams, arī tādēļ, ka Latvijā paši neražojam visas preces, ko patērējam, – liela daļa tiek importētas,” piebilst L. Zorgenfreija.

“Minimālās algas izmaiņas vēsturiski nav daudz ietekmējušas inflāciju. Ir zināms, ka tās ir nedaudz ietekmējušas algu dinamiku, tātad tām varētu būt neliela ietekme uz cenām.

Bet ļoti šaubos, vai tas kādā brīdī ir bijis starp svarīgākajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem,” teic bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Iekrātās rezerves izsīkst

“2020.gadā vidējais cenu līmenis pret 2019.gadu saglabājās teju nemainīgs. Pagājušā gada sākumā vērojām inflāciju, bet gandrīz visu pandēmijas laiku redzējām cenu līmeņa samazināšanos jeb deflāciju,” stāsta L. Zorgenfreija.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šī gada janvārī, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

“Swedbank” prognozē, ka gadā kopumā cenu līmenis augs par 1,5%. Viens no galvenajiem inflāciju virzošajiem faktoriem būs augošās transporta izmaksas, kurās atspoguļojas pasaules naftas cenu tendences.

“Apģērbu un apavu cenas pagājušajā gadā nedaudz kritās, tirgotājiem cenšoties pievilināt pircējus pandēmijas apstākļos. Šogad prognozējam cenu kāpumu, jo tirgotāji mēģinās atpelnīt pagājušā gada zaudējumus. Vīrusam un ierobežojumiem atkāpjoties, arī vairāk skartajos pakalpojumu sektoros, piemēram,

skaistumkopšanas nozarē, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanā, cilvēku izmitināšanā un ēdināšanā, varēs just straujāku cenu kāpumu.

Valsts atbalsta pasākumi uzņēmumiem palīdz nosegt kārtējās izmaksas, taču nav šaubu, ka bez iespējas darboties uzņēmumu iekrātās rezerves izsīkst. Turklāt, lai spētu ievērot epidemioloģiskās prasības un droši darboties vīrusa apstākļos, daudzi uzņēmumi jau ieguldījuši un vēl ieguldīs līdzekļus, kas arī būs jāatpelna. Raugoties no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa, jāsaka, ka, lai gan daļā nozaru strādājošie piedzīvojuši ienākumu kritumu, lielai daļai uzkrājumi vīrusa laikā pat kāpuši, jo nav bijis iespēju nopelnīto tērēt. Ja patēriņa vilnis, ierobežojumiem mīkstinoties, būs lielāks, nekā gaidīts, pastāv risks redzēt arī preču un pakalpojumu cenu straujāku kāpumu par šobrīd prognozēto,” vērtē bankas galvenā ekonomiste.

Elektronikas industrija pārslogota

Arī P. Strautiņš norāda, ka cenu līmenis pandēmijas vairāk skartajās nozarēs ir destabilizēts. “Viesnīcu pakalpojumu cenas pērn samazinājās par 13,4%. Domājams, ka šī un nākamā gada laikā tās atgriezīsies iepriekšējā līmenī vai to pat pārspēs,” viņš saka.

1.martā darbu varēja atsāk frizieri, kuriem bijs liegts strādāt kopš pagājušā gada decembra.

Vairāki “Kurzemes Vārda” iepriekš aptaujātie frizieri pieļāva, ka daudzās frizētavās pakalpojuma cenas paaugstināsies.

P. Strautiņš pauž, ka pagājušogad frizētavās cenu kāpums bija apmēram tāds pats kā gadu iepriekš – 4%.

“Es pieļauju, ka šogad cenu pieaugums šajā jomā būs lielāks, jo būs nepieciešamība un būs iespēja. Frizieri tiešām var vēlēties kompensēt negūtos ienākumus, turklāt pēc viņu pakalpojumiem būs liels pieprasījums, vairākus mēnešus viņi būs stipri noslogoti.”

Runājot par patēriņa preču cenām, “Luminor” ekonomists spriež, ka varētu augt cenas precēm, kuru pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

“Piemēram, vairākus mēnešus ir grūti nopirkt jaunākās spēļu konsoles. Visa elektronikas industrija ir pārslogota, trūkst komponentes. Turpretim apavu un apģērbu tirdzniecībā un vieglajā rūpniecībā ir krīze. Cilvēki mazāk dodas sabiedrībā un mazāk pērk apģērbu.”

Uzziņai

  • Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā (no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada janvārim) samazinājās par 0,1%.
  • Būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-2,6%), tai skaitā cenas samazinājās cūkgaļai (-9,5%) un mājputnu gaļai (-4,9%). Lētāki bija arī svaigi dārzeņi (-4,4%), kartupeļi (-7,8%), sviests (-5,3%), kā arī kafija (-1,2%).
  • Vidējais cenu līmenis pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,4%), maizei (+1,5%) un griķiem (+17,5%). Dārgāki kļuva arī svaigi augļi (+0,9%), brokastu pārslas (+10,4%), siers un biezpiens (+1,7%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9%), kā arī šokolāde (+3,1%).
  • Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 2,3%, savukārt apavu vidējais cenu līmenis kritās par 2,1%.
  • Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,6%. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, dabasgāze, kā arī elektroenerģija. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
  • Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.
  • Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,7%, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 12,6%. Dīzeļdegvielas cena kritās vidēji par 14,6%, benzīna – par 10,4%, bet auto gāzes – par 9,4%. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.
  • Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, žurnāliem, kā arī ziediem. Vidējais cenu līmenis gada laikā restorānu un viesnīcu pakalpojumiem pieauga par 1,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, vidējais cenu līmenis ēdnīcu pakalpojumiem palielinājās par 4,3%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 1,5%, bet ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,4%. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-9,0%).
  • Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,8%, ko būtiski ietekmēja cenu samazinājums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai. Savukārt dārgāka kļuva sociālā aizsardzība un finanšu pakalpojumi.
  • Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija alum. Savukārt cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikācijas pakalpojumiem un tabakas izstrādājumiem.

Avots: CSP

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz