Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Algas kāpuma ietekme minimāla
2021.gads Latvijā iesākās ar minimālās algas pieaugumu. Kompānijas “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija “Kurzemes Vārdam” norāda, ka minimālās algas celšana līdz 500 eiro šogad atspoguļosies vidējās algas kāpumā.
Pēc “Swedbank” aprēķiniem, vidējā alga šogad augs par aptuveni diviem procentpunktiem straujāk, nekā tas būtu tad, ja minimālā alga saglabātos nemainīga.
“Augošas darbaspēka izmaksas ietekmē gan preču, gan pakalpojumu cenas, jo uzņēmumi cenšas pārnest kāpumu uz pircēju. Efekts uz cenām gan parasti vērojams ar vairāku mēnešu novēlošanos, turklāt šobrīd cenu līmeni uz leju spiež arī pandēmija,” skaidro ekonomiste.
Viņa norāda, ka spēcīgāks efekts no algu kāpuma gaidāms pakalpojumu cenās, jo pakalpojumu sniegšana ir darbaspēka ietilpīga – ja jāceļ atalgojums, tas atstāj būtisku iespaidu uz kopējām izmaksām.
Savukārt preču ražotājiem liela izmaksu komponente ir arī, piemēram, izejvielu izmaksas. Tas nozīmē, ka preču cenās vietējo darbaspēka izmaksu kāpumu manīsim mazāk.
“Tas, protams, arī tādēļ, ka Latvijā paši neražojam visas preces, ko patērējam, – liela daļa tiek importētas,” piebilst L. Zorgenfreija.
“Minimālās algas izmaiņas vēsturiski nav daudz ietekmējušas inflāciju. Ir zināms, ka tās ir nedaudz ietekmējušas algu dinamiku, tātad tām varētu būt neliela ietekme uz cenām.
Bet ļoti šaubos, vai tas kādā brīdī ir bijis starp svarīgākajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem,” teic bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Iekrātās rezerves izsīkst
“2020.gadā vidējais cenu līmenis pret 2019.gadu saglabājās teju nemainīgs. Pagājušā gada sākumā vērojām inflāciju, bet gandrīz visu pandēmijas laiku redzējām cenu līmeņa samazināšanos jeb deflāciju,” stāsta L. Zorgenfreija.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šī gada janvārī, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
“Swedbank” prognozē, ka gadā kopumā cenu līmenis augs par 1,5%. Viens no galvenajiem inflāciju virzošajiem faktoriem būs augošās transporta izmaksas, kurās atspoguļojas pasaules naftas cenu tendences.
“Apģērbu un apavu cenas pagājušajā gadā nedaudz kritās, tirgotājiem cenšoties pievilināt pircējus pandēmijas apstākļos. Šogad prognozējam cenu kāpumu, jo tirgotāji mēģinās atpelnīt pagājušā gada zaudējumus. Vīrusam un ierobežojumiem atkāpjoties, arī vairāk skartajos pakalpojumu sektoros, piemēram,
skaistumkopšanas nozarē, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanā, cilvēku izmitināšanā un ēdināšanā, varēs just straujāku cenu kāpumu.
Valsts atbalsta pasākumi uzņēmumiem palīdz nosegt kārtējās izmaksas, taču nav šaubu, ka bez iespējas darboties uzņēmumu iekrātās rezerves izsīkst. Turklāt, lai spētu ievērot epidemioloģiskās prasības un droši darboties vīrusa apstākļos, daudzi uzņēmumi jau ieguldījuši un vēl ieguldīs līdzekļus, kas arī būs jāatpelna. Raugoties no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa, jāsaka, ka, lai gan daļā nozaru strādājošie piedzīvojuši ienākumu kritumu, lielai daļai uzkrājumi vīrusa laikā pat kāpuši, jo nav bijis iespēju nopelnīto tērēt. Ja patēriņa vilnis, ierobežojumiem mīkstinoties, būs lielāks, nekā gaidīts, pastāv risks redzēt arī preču un pakalpojumu cenu straujāku kāpumu par šobrīd prognozēto,” vērtē bankas galvenā ekonomiste.
Elektronikas industrija pārslogota
Arī P. Strautiņš norāda, ka cenu līmenis pandēmijas vairāk skartajās nozarēs ir destabilizēts. “Viesnīcu pakalpojumu cenas pērn samazinājās par 13,4%. Domājams, ka šī un nākamā gada laikā tās atgriezīsies iepriekšējā līmenī vai to pat pārspēs,” viņš saka.
1.martā darbu varēja atsāk frizieri, kuriem bijs liegts strādāt kopš pagājušā gada decembra.
Vairāki “Kurzemes Vārda” iepriekš aptaujātie frizieri pieļāva, ka daudzās frizētavās pakalpojuma cenas paaugstināsies.
P. Strautiņš pauž, ka pagājušogad frizētavās cenu kāpums bija apmēram tāds pats kā gadu iepriekš – 4%.
“Es pieļauju, ka šogad cenu pieaugums šajā jomā būs lielāks, jo būs nepieciešamība un būs iespēja. Frizieri tiešām var vēlēties kompensēt negūtos ienākumus, turklāt pēc viņu pakalpojumiem būs liels pieprasījums, vairākus mēnešus viņi būs stipri noslogoti.”
Runājot par patēriņa preču cenām, “Luminor” ekonomists spriež, ka varētu augt cenas precēm, kuru pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
“Piemēram, vairākus mēnešus ir grūti nopirkt jaunākās spēļu konsoles. Visa elektronikas industrija ir pārslogota, trūkst komponentes. Turpretim apavu un apģērbu tirdzniecībā un vieglajā rūpniecībā ir krīze. Cilvēki mazāk dodas sabiedrībā un mazāk pērk apģērbu.”
Uzziņai
- Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā (no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada janvārim) samazinājās par 0,1%.
- Būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-2,6%), tai skaitā cenas samazinājās cūkgaļai (-9,5%) un mājputnu gaļai (-4,9%). Lētāki bija arī svaigi dārzeņi (-4,4%), kartupeļi (-7,8%), sviests (-5,3%), kā arī kafija (-1,2%).
- Vidējais cenu līmenis pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,4%), maizei (+1,5%) un griķiem (+17,5%). Dārgāki kļuva arī svaigi augļi (+0,9%), brokastu pārslas (+10,4%), siers un biezpiens (+1,7%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9%), kā arī šokolāde (+3,1%).
- Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 2,3%, savukārt apavu vidējais cenu līmenis kritās par 2,1%.
- Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,6%. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, dabasgāze, kā arī elektroenerģija. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
- Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.
- Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,7%, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 12,6%. Dīzeļdegvielas cena kritās vidēji par 14,6%, benzīna – par 10,4%, bet auto gāzes – par 9,4%. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.
- Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, žurnāliem, kā arī ziediem. Vidējais cenu līmenis gada laikā restorānu un viesnīcu pakalpojumiem pieauga par 1,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, vidējais cenu līmenis ēdnīcu pakalpojumiem palielinājās par 4,3%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 1,5%, bet ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,4%. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-9,0%).
- Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,8%, ko būtiski ietekmēja cenu samazinājums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai. Savukārt dārgāka kļuva sociālā aizsardzība un finanšu pakalpojumi.
- Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija alum. Savukārt cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikācijas pakalpojumiem un tabakas izstrādājumiem.
Avots: CSP
