Veselības ministrija (VM) piedāvā lēzeni palielināt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5% gadā, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā, otrdien iepazīstinot ar jauno mediķu atalgojuma modeli, preses konferencē pavēstīja VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.

Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027.gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā.

Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus – līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

Plānots, ka pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatalgu veidos 70% no atalgojuma. Pamatalgas kritērijos ietilps izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte.

Savukārt atlikušos 30% no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteikts tādi kritēriji kā pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, savlaicīgi nodoto vēsturu skaits, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana, citām struktūrvienībām sniegto konsultāciju skaits un aprūpes kvalitātes kritēriji.

Pēc ministrijas plānotā atšķirība atalgojumā starp amatu grupām nepārsniegs 60%. Tādējādi atalgojuma atšķirība starp pirmās grupas un piektās grupas amatiem plānota līdz 60%, kamēr starp pirmās un trešās – 30%.

Jaunajā modelī ārstiem plānots mazāk atalgojuma mainīgo daļu – ja patlaban šo sadaļu veido desmit no 13 ārstu veicamajiem pienākumiem, tad pēc izmaiņām mainīgo atalgojuma daļu veidotu vien divi elementi no kopumā 13, kuru vidū ir tādi veicamie pienākumi kā konsultāciju sniegšana, darbs dienas stacionārā, ambulatorais darbs un citi.

Jau ziņots, ka valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa ietekmē klātienes darbs pie jaunā mediķu atalgojuma modeļa, kuru bija paredzēts pabeigt līdz marta beigām, tika apturēts un noteiktajā termiņā nebija iespējams veikt visus plānotos darbus, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja VM pārstāve Anna Strapcāne.

Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.

Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iepriekš paustā, galvenais uzdevums ir noteikt skaidru atalgojumu – “cik daudz un ko astoņu stundu darba laikā cilvēkam ir jāizdara”. Tāpēc nolemts palielināt fiksēto atalgojuma daļu un atbrīvoties no konkrētām piemaksām vai to īpatsvara pret fiksēto atalgojuma daļu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas ir bezmērķīgas. LVSADA arī nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.